www.bauskasdzive.lv
Pirmdienas, 19. augusta, rītā Iecavā nedēļu garo skrējienu no Viļņas līdz Tallinai par godu Baltijas ceļa 35. gadadienai turpināja Rūdolfs Birnbaums ar domubiedriem – vietējiem latviešu skrējējiem.
Rūdolfs ir garo distanču skrējējs, un ideja noskriet 678 km garo Baltijas ceļa maršrutu viņam radusies skrienot un klausoties latviešu mūziku. Lietuvas sabiedrisko mediju portālam lrt.lt Rūdolfs pauž: «Baltijas ceļš palīdzēja atjaunot Baltijas valstu neatkarību, tāpēc aicinu ikvienu pievienoties simboliskajā skrējienā. Tas mani joprojām pārsteidz – kā divi miljoni cilvēku bez modernajām tehnoloģijām sanāca tik ātri un sadevās rokās vienotā ķēdē, lai parādītu pasaulei Lietuvas, Latvijas un Igaunijas vienotību un atgādinātu par vēsturisko netaisnību.»
Maršrutu grupa pieveic pa posmiem. Svētdien vēlu tikuši pie miera Iecavā, tāpēc pirmdienas rītā bijis grūtāk piecelties, «Bauskas Dzīvei» stāsta Rūdolfs. Nakts lietus gan atstājis svaigāku gaisu. «Pēdējās trīs dienas valdīja sutoņa, sākumā pat līdz 30 grādiem, arī pēc saulrieta vēsumu nejuta. Dienā noskrienam 86 kilometrus, bet vairāk laika nekā plānots paņem ēšanas pauzes, stiepšanās, organizatoriskie darbi, ko vēl apgūstam,» pieredzi atklāj aktīvists.
Rūdolfs nozīmīgo maršrutu mēro kopā ar vecāko dēlu Gustavu un draugu Mairi Nuķi. Mairim Baltijas ceļš padsmitnieka gados šķitis ļoti nozīmīgs: «Likās neticami, ka divi miljoni cilvēku var izveidot dzīvu ķēdi cauri trijām valstīm!»
Lietuvā pievienojušies komandas biedri Alma un Ansis, stāsta Mairis. Alma kā fizioterapeite palīdzējusi atjaunot spēkus, Ansis uzturējis tempu. Uz robežas Grenctālē skrējējus sagaidīja valsts sociālās aprūpes centra «Ziedkalne» iemītnieku grupa, kuri noskrējuši gabaliņu par spīti kustību traucējumiem. Tas bijis patīkams pārsteigums.
Skrējējus neviens uz ceļa netraucējot, svētdien pašu ievērotais ātrums pat bijis mazliet par strauju, jo gribējies ātrāk nonākt nakšņošanas vietā Iecavā. Skrējiena grafiks ar pieturas punktiem mājaslapā runthebalticway.eu pirmdien atjaunots.
Iecavnieks Edgars Šmits, kurš ikdienā nodarbojas ar skriešanu, kopā ar Rūdolfa komandu bija nolēmis skriet līdz Dzimtmisai. «Man tas ir svarīgi tāpēc, ka pats Baltijas ceļā stāvēju kopā ar dēlu un meitu Rīgas un Edvarta Virzas ielas krustojumā Iecavā,» saka Edgars, «dēlam bija četri gadi, meita – divus gadus vecāka.»
Andris Losāns uz Iecavu atbraucis no Salaspils, lai mērotu posmu līdz Ķekavas apvedceļam vai Rīgai, «ja pietiks spēka». Baltijas ceļa laikā Andrim bija seši gadi. «Skrējiens par godu Baltijas ceļam ir nozīmīgs notikums, kas liek atcerēties mūsu vienotību un domāt par veselīgu dzīvesveidu,» dalību pamato Andris. Viņš ikdienā skrien, tikai īsākas distances, tāpēc izvēlējies vienu maršruta daļu.
Savukārt rīdzinieks Jānis Ābols līdz Iecavai atbraucis ar sabiedrisko autobusu, lai ceļu atpakaļ mērotu kopā ar Baltijas ceļa skrējējiem.
Skrējiena starts 16.augusta rītā bija nolikts no Ģedimina torņa Viļņā. Pēc nakšņošanas Iecavā pirmdien, 19.augustā, Baltijas ceļa skrējēji šķērso Rīgu gar Brīvības pieminekli, vakarā ieradīsies Gaujā un otrdien turpinās maršrutu caur Vidzemi uz Igauniju. Skrējiena finišs paredzēts Tallinas vecpilsētā 23.augusta vakarā.
Titulattēlā – Skrējēji pirms rīta iesildīšanās un starta Iecavā: Andris Losāns (no kreisās), Edgars Šmits, Rūdolfs Birnbaums, Mairis Nuķis un Rūdolfa dēls Gustavs. Foto – Antra Ērgle.
Teksta autore – Antra Ērgle.
Reklāma