Satiksmes ministrija (SM) sagatavojusi un nosūtījusi saskaņošanai
priekšlikumu valdībai, ar kuru VSIA “Latvijas valsts ceļi” (LVC) tiktu
uzdots izvērtēt iespēju Iecavas un Bauskas apvedceļu būvēt kā publiskās un privātās partnerības projektu, aģentūru LETA informēja ministrijā.
Ja valdība šo priekšlikumu apstiprinātu, SM gada laikā būs jāizstrādā finanšu un ekonomiskais aprēķins šosejas Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (A7) posma no Ķekavas apvedceļa līdz Bauskai pārbūves projektam. Tā mērķis būs pamatot publiskās un privātās partnerības modeļa izmantošanas lietderīgumu.
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) skaidroja, ka pirmā publiskās
un privātās partnerības projekta īstenošana ceļu būvē – Ķekavas
apvedceļa būvniecības sagatavošana – ir devusi būtisku pieredzi, ko ir
iespējams izmantot arī citos līdzīgos projektos.
“Mums nākamajos gados beidzot ir jāizveido Latvijā civilizēts ātrgaitas ceļu tīkls. Autoceļa A7 Rīga-Bauska-Lietuvas robeža pārbūve posmā no plānotā Ķekavas apvedceļa līdz Bauskai, iekļaujot Iecavas un Bauskas
apvedceļu izbūvi, ir viens no prioritārajiem projektiem valsts ceļu
attīstības ilgtermiņa stratēģijas 2020.-2040.gadam īstenošanai,” sacīja
Linkaits.
Ministrijā pauda, ka valsts galvenais autoceļš A7 ir viens no
noslogotākajiem valsts galvenajiem autoceļiem. Šajā autoceļa posmā, kas
ir arī daļa no Eiropas transporta tīkla autoceļu maršrutiem, nav neviena
divu brauktuvju posma. Tas neatbilst drošas un ērtas satiksmes
principiem. Šķērsojot Iecavas un Bauskas
teritoriju, kas prasa samazināt ātrumu un apstāties pie luksoforiem,
tiek gan palielināts radīto izmešu apjoms pilsētās, gan radīti
sastrēgumi, palielināts brauciena ilgums un degvielas patēriņš, radot
arī apgrūtinājumus vietējiem iedzīvotājiem.
