Bauskas novada pašvaldība šodien organizē konferenci “Kā (iz)dzīvosim līdz Bauskas apvedceļam?”, lai aktualizētu ar Bauskas un Iecavas apvedceļa izbūvi saistīto jautājumu virzību, kā arī diskutētu par iespējamiem īstermiņa risinājumiem A7 tranzīta ietekmes mazināšanai abās pilsētās, informēja Bauskas novada administrācijas Uzņēmējdarbības un mārketinga departamenta vadītāja Laura Ārente.
Valsts galvenā autoceļa A7 satiksmes intensitāte ir trīs reizes lielāka par projektēto transporta vienību optimālo skaitu, būtiski pārsniedzot esošā ceļa caurlaides spēju.
“Satiksme grauj un degradē Bauskas novada pilsētu infrastruktūru, un pilsētu dzīve ir pakārtota tranzīta maģistrālei. Jau 2016.gadā Bauskā konstatēta paaugstināta vibrācija, trokšņu līmenis un neatbilstīga gaisa kvalitāte, kas veselīgu dzīves, darba un uzņēmējdarbības vidi pilsētas centrā padarījusi neiespējamu,” informēja Ārente.
Pašvaldības pārstāve skaidroja, ka pētījumos ir pierādīta maģistrāles pārlieku negatīvā ietekme uz tās iedzīvotāju dzīves kvalitāti, īpaši veselību, un pilsētvidi kopumā. Gaisa piesārņojums un trokšņu līmenis pilsētā pārsniedz normatīvajos aktos noteiktos robežlielumus.
“Arī vibrācijas mērījumi liecina, ka tiek pārsniegts drošas ietekmes līmenis, radot priekšnoteikumus ēku sabrukšanai. Automaģistrāle A7 šķērso valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekli – Bauskas pilsētas vēsturisko centru, negatīvi ietekmējot ēkas ar augstu kultūrvēsturisko vērtību,” sacīja Ārente, kura uzskata, ka maģistrāles sadalītā pilsēta jau sen nefunkcionē kā vienots organisms, un tās iedzīvotāju pārvietošanās pilsētā ir apgrūtināta un nedroša.
Konferences fokusā būs valsts stratēģija Bauskas apvedceļa izbūvei un iespējamie risinājumi tranzīta satiksmes radītās kaitīgās ietekmes mazināšanai līdz apvedceļa izbūvei. Tiks meklētas atbildes uz jautājumiem, cik reāli ir apvedceļu izbūvēt līdz 2030.gadam, un vai iespējams termiņus saīsināt, vērtējot Ķekavas apvedceļa pieredzi un stadiālās būvniecības iespējas.
Konferencē piedalīsies arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP), aģentūru LETA informēja ministra padomnieks komunikācijas jautājumos Miks Strazdiņš.
Plešs uzsver, ka ceļu infrastruktūras uzlabošanas darbs nekad neapstājas un progress, šķiet, pēc būtības nekad nav sasniedzams “te un tagad”, taču vienlaikus skaidrs, ka iedzīvotāju mobilitātes veicināšana ir sekmīgas reģionālās attīstības stūrakmens.
Pēdējo divu gadu laikā Bauskas novadā par līdzekļiem Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas kompetences jomās jau realizēti vairāki ceļu infrastruktūras attīstības projekti un iezīmēts atbalsts mobilitātes veicināšanai arī nākamajiem gadiem, norādīja Strazdiņš.
Pašvaldības pārstāve Ārente piebilda, ka situācija pieprasa tūlītējus risinājumus, tāpēc tiks analizēti būvtehniskie risinājumi, satiksmes organizācijas uzlabojumi un administratīvie ierobežojumi, lai samazinātu summāro satiksmes intensitāti pilsētās.
