ilva.kalnina@bauskasdzive.lv
Eiropas Parlamentā 2008. gadā tika oficiāli pieņemta un izsludināta deklarācija «Par 23. augusta pasludināšanu par Eiropas staļinisma un nacisma upuru atceres dienu», aicinot arī nacionālos parlamentus noteikt 23. augustu, dienu, kad tika noslēgts Molotova-Ribentropa pakts, par staļinisma un nacisma noziegumu upuru piemiņas dienu.
Šādas piemiņas dienas mērķis ir paturēt atmiņā masu deportāciju un iznīcināšanas upurus, lai tādējādi nepieļautu staļinisma un nacisma noziegumu atkārtošanās iespējamību, vienlaikus nostiprinot demokrātiju, mieru un stabilitāti kontinentā.
Molotova-Ribentropa pakts nosaukts pakta parakstītāju – PSRS ārlietu tautas komisāra Vjačeslava Molotova un Vācijas ārlietu ministra Joahima fon Ribentropa – vārdā. Tas bija neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un Padomju Sociālistisko Republiku Savienību (PSRS), kas radīja priekšnoteikumus padomju un vācu agresijai kaimiņvalstīs.
Līgumu papildināja slepeni papildu protokoli, kas tālu pārsniedza neuzbrukšanas saistību robežas un bija pretrunā ar starptautiskajām tiesībām un abu valstu starptautiskajiem līgumiem. Paktu papildināja vēlākās vienošanās, tajā skaitā 1939. gada 28. septembrī noslēgtais Līgums par draudzību un robežām, kas iekļāva Lietuvas teritoriju PSRS interešu sfērā. Līgums tika parakstīts Maskavā naktī uz 1939. gada 24. augustu. Vācijai sadarbība ar PSRS deva arī iespēju iegūt stratēģiski svarīgus izejmateriālus un preces. Faktiski tas nozīmēja Otrā pasaules kara sākumu. PSRS tas nodrošināja plašas teritoriālas ekspansijas iespējas un pavēra ceļu potenciāliem tālākiem iekarojumiem. Līgums tika noslēgts starp Vāciju un PSRS kā divām galvenajām revizionistiskajām lielvalstīm Eiropā. Abu lielvalstu mērķis bija sadalīt Austrumeiropu. Līgums bija vērsts pret Rietumu lielvalstīm un starptautisko kārtību. Tas nodrošināja Vācijai iespēju uzsākt karu ar Poliju un eventuāli – ar Lielbritāniju un Franciju, nebaidoties no PSRS iejaukšanās. Līgums tiek vērtēts kā ļoti cinisks un prettiesisks, skaidro vietne lvportals.lv un Nacionālā enciklopēdija enciklopedija.lv.
Vēsturiski atgādināt par Molotova-Ribentropa pakta nozīmi un tam sekojošajiem padomju noziegumiem okupētajās zemēs ir bijusi no Padomju Savienības okupētajām valstīm izceļojušo iedzīvotāju, tostarp baltiešu, misija, kas plašāku rezonansi ieguva pagājušā gadsimta 80. gados. 1986. gada 23. augustā demonstrācijas notika 21 pasaules pilsētā – Ņujorkā, Otavā, Londonā, Stokholmā, Losandželosā, Vašingtonā u. c. 1987. gadā 23. augusta piemiņas pasākumi notika arī Baltijas valstīs, kas kulmināciju sasniedza Molotova-Ribentropa pakta 50. gadadienā – 1989. gadā, kad aptuveni divi miljoni Baltijas valstu iedzīvotāju sadevās rokās kopīgā akcijā, veidojot 600 kilometrus garu dzīvo ķēdi, kas savienoja Lietuvas, Latvijas un Igaunijas galvaspilsētas.
Dzīvā ķēde pa tagadējo maģistrāli A7 vijās arī caur toreizējo Bauskas rajonu, tagad – Bauskas novadu, pārtopot lielā mītiņā uz robežas pie Grenctāles un Saločiem, kur satikās un uzrunas teica gan Latvijas, gan Lietuvas demokrātiskie spēki, mūsu Atmodas laika aktīvisti.
UZZIŅAI
- 23. augusts, līdzīgi kā 8. maijs, – nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas diena – tiek pieminēts arī citviet Eiropā un arī ārpus tās.
- 23. augustā sabiedrības uzmanība vienlaikus tiek pievērsta divu totalitāro režīmu nodarītajiem noziegumiem, kas nebūtu iespējami tādā apmērā, ja PSRS un nacionālsociālistiskās Vācijas līderi nevienotos kopīgā neuzbrukšanas līgumā, parakstot tā saukto Molotova-Ribentropa paktu.
- Vācijas un PSRS slepenā vienošanās pārkāpa Tautu Savienības statūtus, Keloga-Briāna paktu, Londonas konvenciju par agresijas un agresora definīciju un tādējādi bija prettiesiska.
- Ievērojama daļa rietumnieku nezina, ka lielākā koncentrācijas nometne Eiropā Otrā pasaules kara laikā bija Vorkuta, 100 jūdzes aiz polārā loka Krievijas ziemeļos. Daudz lielāka par Aušvicu.
Avots: portāla lvportals.lv arhīvs.
Reklāma