Šonedēļ dzīvnieku aizsardzības biedrībā “Ķepu ķepā” vērsās Rundāles pagasta iedzīvotāja, kura ziņoja par beigtu gulbi Dzirnavu dīķī Pilsrundālē.
“Šādās reizēs man ir standarta atbilde – jums ir jāzvana pašvaldības policijai, jo tas ir viņu kompetencē šo problēmu risināt. Iedzīvotāji to arī izdarīja jau pirms vairākām dienām, bet pēc manā rīcībā esošām ziņām situācija nav mainījusies, gulbis joprojām atrodas turpat. Kāpēc? Tālab, ka pašvaldībai trūkst finansējuma, lai segtu šo pakalpojumu. Te nu mēs esam – ar putna līķi ūdenskrātuvē, kuram garām katru dienu iet gan bērni, gan pieaugušie,” teic biedrības “Ķepu ķepā” vadītāja Gundega Bidere.
Viņa akcentē, ka identiska situācija pieredzēta jau šī gada septembrī, kad ilglaicīgi Zālītes ceļu krustojumā gulējis suņa līķis. “Vienā pusē ceļš ved uz veco kara daļu, bet otrā pusē – uz Zālīti. Tur katru rītu pulcējas skolēni, jo viņus uzņem skolēnu autobuss. Informācija par mirušo dzīvnieku tika nodota pašvaldības policijai, kura ieradās uz vietas, apskatījās, bet līķi atstāja. Nākamajā dienā no rīta man zvanīja nikni vecāki, norādot, ka joprojām līķis ir ceļa malā un interesējās, kāpēc patversme to nesavāc? Zvanīju atkārtoti pašvaldības policijai, bet nekas netika darīts, sazinājos ar uzņēmumu “Latvijas Valsts ceļi”, bet arī nekas nemainījās. Šajā gadījumā tika spēlēts “pingpongs”, kura pienākums būtu šo līķi savākt. Tobrīd mana nervu sistēma neizturēja, jo es pati tam ceļam braucu garām vairākas reizes dienā, un skatīties uz beigtu dzīvnieku ceļmalā man nešķiet pieņemami, ne ētiski un pareizi. Rezultātā paši līķīti savācām, paši kā patversme samaksājām par dzīvnieka utilizāciju – kremāciju,” piedzīvoto apraksta G. Bidere.
Atgriežoties pie gadījuma ar mirušo gulbi, G. Bidere vērš uzmanību, ka pēc aculiecinieku stāstītā, putnam ir šauta brūce kaklā. Viņa uzskata, ka šajā gadījumā gulbis būtu jāizņem no dīķa un jānodod ekspertīzes veikšanai “BIOR” laboratorijā Jelgavā. Tādējādi tiktu noskaidrots, vai putns ir nogalināts, nobeidzies no putnu gripas, vai to piemeklējusi kāda cita nelaime. “Te jautājums arī par biodrošību, kas šajā laikā ir īpaši svarīga. Nav saprotami, kāpēc pašvaldība tik vienaldzīgi noskatās uz šo gadījumu?” neizpratnē ir G. Bidere.
Viņa atklāja, ka ir sazinājusies arī ar Bauskas novada pašvaldības policijas priekšnieku Egīlu Gaili un norādījusi, ka tā nevar turpināties.
“Vienmēr esam bijuši uz sadarbību vērsti, taču esošā situācija ir tāda, ka līķis vairākas dienas peld un peld, visiem ir ziņots, bet sajūta ir tāda, ka tas kļūst par normu, ka kaut kur sabiedrībai līdzās mētājas arī dzīvnieku mirstīgās atliekas.
Es visu spēju saprast, – pašvaldībai trūkst finansējuma dažādu problēmu risināšanā, bet no savas puses esmu sniegusi vairākus ieteikumu, kā risināt problēmas. Piemēram, klaiņojošo kaķu sterilizācijas programmu var vienkāršot, atļaujot to darīt pašiem iedzīvotājiem un pa tiešo noslēgt līgumu Bauskā ar veterinārārstu par sterilizāciju. Tas būtu daudz lētāk, nekā saukt patversmi. Jo patversmei ir jāmaksā ķērājam, jānorēķinās par degvielu, dzīvnieks jāved uz patversmi, pēc tam tur pāris dienas jānotur, tad jānogādā pie veterinārārsta uz sterilizāciju, pēcāk atpakaļ uz patversmi un vēl pāris dienu jānotur. Kā vienmēr, mani neviens nedzird! Uzskatu, ka patversmē būtu jānonāk tiem kustoņiem, kuri ir saimnieka dzīvnieki vai arī tiem dzīvniekiem, kuriem ir ārkārtas situācija. Diemžēl arī tas netiek risināts, jo regulāri saņemam vairākus zvanus, ka ir piedzimuši šķūnī kaķēni, bet neviens neliekas ne zinis. Cilvēki pa tiešo zvana uz patversmi, jo pašvaldības policija nerisina šo problēmu. Tas pats ir ar ielas kaķiem, – nekas netiek darīts.
Izveidojies pat jaunākais “trends” – ja jūs to kaķi esat pabarojis, tad tas ir jūsu kaķis, un viņš jums jāsterilizē par saviem līdzekļiem. Tomēr tā īsti nav. Normatīvie akti paredz, ka pašvaldība uzņemas rūpes par klaiņojošiem bezsaimnieku dzīvniekiem un tai tas ir jānodrošina. To paredz mūsu valsts likumdošana.
Bauskas novada pašvaldībai festivāla “Bauska TASTE” nodrošināšanai sanāca iztērēt liekus 138 tūkstošus eiro, bet nosegt klaiņojošu dzīvnieku sterilizāciju līdzekļi neatrodas. Rezultātā mums jau divus gadus krājas milzīgas rindas ar ielas kaķu izķeršanu. Mums, patversmei, diemžēl arī nav līdzekļu, jo resursu ir tik, cik to ir, ziedotāji arī ir tik, cik viņu ir, bet mēs jebkurā gadījumā šos dzīvniekus uzturam patversmē arī pēc 14. dienas, kad ir beidzies pašvaldības finansējums,” stāsta G. Bidere.
G. Bidere prognozē, ka situācija Bauskas novadā tikai pasliktināsies. Viņa atzīmē, ka normatīvie akti paredz, ka ikvienā pašvaldībā jābūt noslēgtam līgumam par klaiņojošu dzīvnieku izķeršanu, 14 dienu uzturēšanu, vakcinēšanu, čipēšanu, reģistrēšanu, ielas kaķu sterilizācijas programmu. Pieredze liecinot, ka ir pašvaldības, kas to ievēro, bet ir vietvaras, kas neko nedara un nesaņem arī nekādu sodu par šo bezdarbību.
“Rezultātā klaiņojošie dzīvnieki paliek tādā cietēju lomā, bīstamības moments ir sakostie bērni un ielas kaķu populācijas palielināšanās, jo netiek veikta sterilizācijas kontrole. Sabiedriskais sektors – dzīvnieku aizsardzības organizācijas – no savas puses nevar to visu pagūt atrisināt ne fiziski, ne finansiāli. Līdz mums nenonāk neviens izsaukums par šādām situācijām, tikai ārkārtas gadījumos, kad kāds suns mēģina kādu apēst. Izsaukumus uz dzīvnieku līķu savākšanu, ielas kaķu sterilizāciju, piedzimušu kaķēnu izņemšanu mēs no Bauskas novada pašvaldības policijas nesaņemam, pamatojoties uz finanšu resursu trūkumu.
Šajā situācijā tā ir birokrātijas spēle. Ja šogad, nākamgad dzīvniekus nesterilizēsim, paši saprotam, kādā ģeometriskā progresijā tie savairosies. Citas pašvaldības, piemēram, Rīga diennakts režīmā finansē pirmo neatliekamo palīdzību dzīvniekiem, tāpat veiksmīgi darbojas ielas kaķu izķeršanas programma un klaiņojošu dzīvnieku izķeršana. Jelgavas novada pašvaldība, ar kuru mums ir noslēgts līgums, arī cītīgi sauc risināt šīs problēmas, un ar regularitāti kāds dzīvnieks nonāk pie mums patversmē.
Iepriekš no Bauskas novada pašvaldības saņēmām ap 20–30 izsaukumu mēnesī, tagad tie ir tikai pieci seši jau minētajos ārkārtas gadījumos. Patiešām ļoti bēdīga aina pēdējos trīs mēnešus. Man ir pamatotas bailes, ka situācija kļūs sliktāka,” vērtē G. Bidere.
“Bauskas Dzīve” jau ziņoja, ka šajā gadā Bauskas novada pašvaldības policijas kopējais budžets ir nedaudz vairāk nekā 1,2 miljoni eiro. Tajā ir iekļauts pilnīgi viss, kas ļauj policijai veikt savu ikdienas darbu: atlīdzības, palīglīdzekļi, autoparka uzturēšana, pat klaiņojošo dzīvnieku izķeršanas izmaksas u. c.
Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Mačeks norādīja, ka klaiņojošo dzīvnieku izķeršanai tiek tērēta nesamērīgi liela summa. Viena dzīvnieka notveršana un aizvešana izmaksā vairāk nekā 300 eiro. Šādu summu nosaka komersants, kurš sniedz šo pakalpojumu. Turklāt nemaz tik daudz komersantu neraujas šo pakalpojumu nodrošināt iepirkumu konkursos. Pašvaldība vai policija pašu spēkiem to paveikt nevar, jo vajag speciālas novietnes, ārstu. Policistam pat čipu klaiņojošam sunim nav viegli nolasīt, kaut ierīces ir. Čips bieži vien vairs neatrodas skaustā, kur to ievada. Suni nākas apčamdīt, tas rada dzīvniekā agresiju un viņš aizsargājas kožot. Tas savukārt apdraud darbiniekus. “Jābūt speciāli apmācītam cilvēkam ar speciāliem palīglīdzekļiem, lai turētu dzīvnieku noteiktā distancē un vēl nomierinātu. Ir jau gūtas darba traumas, kas ir nepatīkamas gan darbiniekam, gan arī mums kā iestādei,” sarežģīto cīņu ar bezsaimnieka mājdzīvniekiem raksturo pašvaldības policijas priekšnieks Egīls Gailis.
