Pagājušajā nedēļā Valsts meža dienests organizēja darba grupas apspriedi par iespējamām vilku nomedīšanas apjoma izmaiņām 2022./2023. gada medību sezonā.
Apspriedes laikā tika uzklausīti ieinteresēto pušu viedokļi, kā arī uzsvērta nepieciešamība pēc valsts atbalsta vilku postījumu prevencijas pasākumiem un zaudējumu kompensācijām, informē Iveta Pavziniuka, Valsts meža dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste.
2022./2023. gada medību sezonā pieļaujamais vilku nomedīšanas apjoms ir 280 indivīdi, no kuriem līdz 19. oktobrim nomedīti 193. Vienlaikus Valsts meža dienests šogad ir saņēmis jau 64 apstiprinātus ziņojumus par vilku uzbrukumiem, kuros cietuši 439 mājdzīvnieki. Salīdzinājumam – 2021. gadā saņemts 51 ziņojums par vilku uzbrukumiem, kuros cieta 182 mājdzīvnieki. Tādēļ, atsaucoties Latvijas Aitu audzētāju asociācijas iesniegumam par pieaugošo vilku uzbrukumu skaitu mājdzīvniekiem, sasaukta darba grupa, kas tika organizēta saskaņā ar pelēkā vilka sugas aizsardzības plāna nosacījumiem.
Paši savām acīm redzējuši
Ne šogad, ne pērn Bauskas novadā par uzbrukumiem nav ziņots, «Bauskas Dzīvei» precizē I. Pavziniuka.
Tomēr, izrādās, vilki pēdējā laikā mūsu novadā redzēti vairākās vietās. Tā Vecsaules pagastā, pie Līvānu mājām, manīts pelēcis. Arī sociālajos tīklos Bauskas novada iedzīvotāji dalās ar informāciju par manītiem vilkiem. Vairāki cilvēki redzējuši pelēci uz lauka Vecsaules pusē, arī māju tuvumā. Veterinārārste Līga Truntika aicina: «Neļaujiet suņiem pa mežu skraidīt, jo vilku mūsu pusē pašlaik diezgan daudz.»
Iedzīvotāji aicina ziņot vietējiem medību kolektīviem. «Pat vilki no mobilizācijas bēg,» joko citi.
Vecsauliete Ella Černovska stāsta: «Pati savām acīm redzēju lielu, pieaugušu vilku – izskrēja mašīnai priekšā, nostājās vilka pozā, paskrēja gabaliņu, atkal nostājās un tumsā prom…»
Kāds mednieks no Vecsaules pagasta mednieku kluba «Bauskas Dzīvei» sacīja: «Jā, vilki daudz parādījušies, aizvien vairāk redzēti mūsu pusē, divi ir nomedīti. Jaunsaulē, dzirdēju, saplēsuši lopus. Ciemā diez vai varētu nākt, varbūt kāds sajauca ar suni?! Baidīties nevajag, jo viņš jau pats ir bailīgs. Cilvēkiem Vecsaulē pavisam noteikti nav jādzīvo bailēs.»
Jānis Ķērpis, mednieku kluba «Codes bebri» valdes loceklis, komentē situāciju: «Ir tāda lieta – vilki staigā no mums pie viņiem un atpakaļ. Pāreja ir, braucot uz Dāviņiem, kur liels akmens ceļa malā.»
Nomedīšanas apjoma izmaiņas un kompensācijas
Darba grupas apspriedē piedalījās pārstāvji no Valsts meža dienesta, mežzinātnes ideju, pētījumu un lietišķo izstrādņu centra «Silava», Dabas aizsardzības pārvaldes, Vides konsultatīvās padomes, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes, Latvijas Meža īpašnieku biedrības, a/s «Latvijas Valsts meži» un medniekus pārstāvošajām organizācijām. Valsts meža dienests uzklausīja ieinteresēto pušu viedokļus, lai gūtu vispusīgāku skatījumu par vilku populācijas ilgtspējīgu apsaimniekošanu, kā arī izvērtētu iespējamos risinājumus aitu audzētāju nosauktajām problēmām.
Ņemot vērā uzklausītos viedokļus, Valsts meža dienests plāno izskatīt iespēju palielināt vilku nomedīšanas apjomu, kas notiks atbilstoši vilku populācijas stāvokļa novērtējumam. Lēmums tiks pieņemts saskaņā ar sugas aizsardzības plānā minētajiem rādītājiem un tikai tad, ja stāsies spēkā darba grupas apspriedē noteiktie kritēriji. Valsts meža dienests arīdzan atbalsta apspriedes gaitā uzsvērto nepieciešamību steidzami risināt jautājumu par valsts atbalstu vilku postījumu prevencijas pasākumiem un zaudējumu kompensācijām Latvijā, kā tas jau notiek Lietuvā un Igaunijā.
Valsts meža dienests vērš uzmanību uz to, ka vilks ir dabas sastāvdaļa ar savu vietu Latvijas faunā un ekosistēmā, tādēļ ir nepieciešams veicināt līdzāspastāvēšanu ar vilku populāciju. Tāpat Valsts meža dienests atgādina, ka plēsēju saglabāšana ne vienmēr nozīmē stingru aizsardzības režīmu. Ilgtspējīga savvaļas sugu izmantošana medībās nav pretrunā ar to aizsardzību.
FAKTI
Vilki pašlaik mitinās visās Eiropas kontinentālās daļas valstīs, un pēdējo desmit gadu laikā vilku izplatība Eiropā pieaugusi vismaz par 25%.
Eiropas Savienības valstīs kopā dzīvo ap 19 000 vilku, kas ir būtisks šo dzīvnieku skaita pieaugums pēdējo piecu gadu laikā.
19 no 34 Eiropas valstīm ir konstatēta vilku skaita saglabāšanās vai palielināšanās. Eiropas sabiedrībā ir sākušies procesi, kas rosina mainīt Eiropas likumdošanu, tostarp piemērojot elastīgākus izņēmumus vilka īpaši aizsargājamam statusam vai arī mainot šo statusu uz mazāk striktu.
Avots: Valsts meža dienesta mājaslapa www.vmd.gov.lv.
