Starpkaru perioda dižākā jaunceltne Bauskā – pamatskola vai ģimnāzija? Skolas ēku atklāja pirms 95 gadiem

Mācītājs Turss atklāšanas svētkos: Skolas namā ieguldīts daudz līdzekļu, ko pilsētas iedzīvotāji kā nodokļus sanesuši un ko dāvājusi un aizdevusi valdība

Šogad janvāra sākumā Bauskas Valsts ģimnāzijas ēka var atskatīties uz 95 gadiem, kopš to piepilda skolēnu čalas. Šad un tad nākas pat visai respektablos izdevumos sastapties ar apgalvojumu, ka 1934. gadā Uzvaras ielā 10 tika uzcelta Valsts Bauskas ģimnāzijas ēka. Pēdējo reizi to varēja izlasīt žurnāla «Ilustrētā Pasaules Vēsture» 2024. gada septembra numurā. Šāda informācija gan neatbilst patiesībai.

Pedagogu sameklēšana – vieglākais uzdevums
Nodibinoties Latvijas valstij, viens no svarīgākajiem uzdevumiem bija izveidot spēcīgu un līdzsvarotu izglītības sistēmu. Arī Bauskas pilsētas pagaidu domes deputāti jau 1918. gada nogalē ķērās pie šī jautājuma risināšanas, taču to pārtrauca Sarkanās armijas uzbrukums un turpmākās Latvijas Neatkarības kara cīņas, kuru gaitā Bauska vairākas reizes nokļuva tiešā karadarbības zonā.
Karš vēl ne tuvu nebija beidzies, kad 1919. gada 23. augustā Bauskas domnieki pieņēma lēmumu par četru klašu pamatskolas un sešu klašu vidusskolas (reālģimnāzijas) atvēršanu pilsētā. Nākamais solis bija meklēt piemērotas telpas un nepieciešamo inventāru šīm skolām, kā arī atrast skolotājus un direktorus abām mācību iestādēm. Pedagogu sameklēšana bija vienkāršākais no šiem uzdevumiem. Vispirms visos lielākajos tā laika Latvijas laikrakstos tika ievietoti sludinājumi par šādām vakancēm, pēc tam pilsētas valde saņēma vairākus desmitus skolotāja amata pretendentu vēstuļu no visas Latvijas, izņemot Latgali, jo tā vēl atradās «sarkano» okupantu kontrolē. Bauskas domes izveidotās skolu komisijas amatpersonām bija visai plaša izvēle un drīz vien varēja pieņemt darbā gan skolu direktorus, gan skolotājus.