Rudenī, kad sākas ābolu laiks, ir labs brīdis arī sava augļu dārza papildināšanai. Valles pagasta kokaudzētavā «Dzērves» stādmateriālu atradīs tie, kas noilgojušies pēc bērnības garšām un meklē šķirnes, kas Latvijas apstākļos sevi labi parādījušas jau gadu desmitiem.
Kādreiz pircēji stāvēja garās rindās
«Dzērves» var dēvēt par vienu no nozares veterāniem. Kokaudzētava izveidota jau 1997. gadā. Sākotnēji tā atradās netālu no pašreizējās vietas, kur, atpērkot zemi, nobāzējas četrus gadus vēlāk.
«Dzērvēs» saimnieko Māris un Maruta Kaminski. Abi rīdzinieki, mācījušies Bulduru tehnikumā, vēlāk studējuši arī Jelgavā. Šobrīd Māra ikdiena gan lielākoties paiet Valles pusē.
Pēc studijām 90. gadu sākumā, strādājot dārzniecībā Rīgā, Māris iepazinis darbu ar augļu kokiem. Tolaik tā bija ļoti sekmīga biznesa niša. Pieprasījums bija neremdināms. Cilvēki pat stundām stāvējuši rindā pēc stādmateriāla. Uz tirdzniecības vietām vestas lielās piekabes pilnas ar augļu kociņiem, bet vakarā tās bija izpirktas tukšas. Tādi laiki vairs nav bijuši – secina Māris, jo konkurence esot milzīga, bet pirkšanas apjomi sarukuši, īpaši pēdējos desmit gados. No vienas puses – mazāk paliek iedzīvotāju un līdz ar to arī stādītgribētāju, bet no otras puses – pārdevēju kļuvis daudz, daudz vairāk. Ir gan tādi, kas paši audzē un pārdod, bez «Dzērvēm» te var minēt, piemēram, «Liepas», «Sprogas», «Pīlādžus», gan tie, kas visu produkciju ieved jau izaudzētu lielākoties no Polijas. Turklāt vēl jau ir arī pelēkais sektors.
Šķirnes ar bērnības garšu
«Mēs šobrīd cenšamies uzturēt vēsturiskās šķirnes un pārlieku neaizrauties ar jaunumiem. Protams, ir jaunas, interesantas šķirnes, bet ir jāuzmanās, jo tāda vasara kā šī ļoti labi parāda, kas aug un kas nē,» augļu koku sortimentu raksturo «Dzērvju» saimnieks.
«Tas, kas izaudzis te, Vallē, principā augs visur,» turpina Māris. Viņš apstākļus saimniecībā raksturo kā visai ekstrēmus. Nedaudz kā purvā, augsne – smags māls, meliorācija darbojas slikti. Tāpat regulāri pūš stipri vēji no rietumiem, ziemeļrietumiem.
Māra no piedāvājuma nosauktās senās šķirnes komentārus neprasa: ‘Sīpoliņš’, ‘Cukuriņš’, ‘Majoru saldais’, ‘Ničnera zemeņu’, kura, kā pastāsta Māris, iegūta Bruknas muižā, ‘Rudens svītrotais’, ‘Rīgas rožābele’, ‘Baltais dzidrais’, ‘Mālābele’. Lai cik savādi nešķistu, cilvēki meklējot pat skābeno, bet pārstrādei tik piemēroto ‘Antonovku’. «Dzērvju» sortimentā ir arī turpat 150 gadus vecā šķirne ‘Filippa’, kuru 19. gadsimtā Dānijā izaudzējis kāds skolotājs un nodēvējis savas meitas vārdā.
Nedaudz piedāvājumā ir arī ukraiņu un krievu šķirnes, no dienvidkaimiņiem leišiem – ‘Lietuvas pepiņš’ un labi zināmais ‘Auksis’.
Daudzu jauno šķirņu bonuss ir tas, ka tās ir kraupja, kurš šogad mitrumā un vēsumā pamatīgi izplatījies augļu dārzos, imūnas. Tādas ir, piemēram, pašmāju selekcijas ‘Gita’, ‘Edīte’, ‘Dace’, no kurām pēdējā iemantojusi lielu popularitāti arī savu skaisto un gardo augļu dēļ.
Abonē digitālo saturu pirmajām 4 nedēļām par 0.99€*
Digitālā satura abonementiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur tiks atspoguļoti notikumi un procesi vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs, kā arī par 90% mazāk reklāmas.
*Cenas ir norādītas ar pirmā izmēģinājuma mēneša atlaidi. Pēc pirmajām četrām nedēļām atlaide vairāk nav aktīva.
