Telefonkrāpnieki naudu izvilinājuši arī no Bauskas novada iedzīvotājiem

Šī gada pirmajos divos mēnešos telefonkrāpnieki ir apkrāpuši 193 Latvijas iedzīvotājus, tai skaitā cilvēkus no Bauskas novada.

Visbiežāk krāpnieki ir uzdevušies par policijas, banku vai «Google» darbiniekiem, kā arī finanšu speciālistiem. Lielākoties no cietušajiem izmānīti līdz dažiem tūkstošiem eiro, taču ir reģistrēti arī gadījumi, kad izkrāptās summas sasniedz desmitiem tūkstošus eiro. Valsts policija atkārtoti aicina iedzīvotājus būt uzmanīgiem un nevienam ne telefoniski, ne rakstiski neatklāt banku kontu piekļuves datus un sargāt savus personīgos datus, informē Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Gita Gžibovska.

Izmeklē vairākus gadījumus

Bauskas novadā šī gada sākumā policijas izmeklēšanā ir viens telefonkrāpšanas gadījums, kur kādas personas uzdevušās par bankas vai citu iestāžu darbinieku vai investīciju platformu pārstāvjiem. 17. janvārī sākts kriminālprocess par gadījumu, ka 2022. gada decembrī kāda persona, uzdodoties par bankas darbinieku, sievietei telefoniski izkrāpa 1000 eiro. Cietusī, neapzinoties darbības sekas, pati ievadīja internetbankā pieejas datus, un pēc tam no viņas konta 1000 eiro pārskaitīti krāpnieku kontā. Lietā turpinās izmeklēšana, «Bauskas Dzīvi» informēja Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece Ilze Jurēvica,.

Ir arī citi gadījumi Bauskas novadā, kad personas, komunicējot pa tālruni vai interneta vidē, kļuvušas par krāpšanas upuriem. Tā ir cita krāpšanas shēma – ir ikdienišķāki krāpšanas gadījumi, kuros nereti iedzīvotāji iekrīt visā Latvijā. Kā vēsta I. Jurēvica, Bauskas novadā 14. februārī sākts kriminālprocess par faktu, kad vīrietis kļūmīgi pārskaitīja kopumā 2489 eiro pēc tam, kad bija pasūtījis instrumentu komplektu kādā interneta vietnē, bet komunikāciju par samaksu turpināja nevis ar konkrēto interneta vietni, bet gan telefoniskā sarakstē ar kādu citu personu. Pārrunājot preču iegādi un piegādi, pircējs no 2022. gada 20. decembra līdz šī gada 11. februārim apstiprināja vairākus vairākus pārskaitījumus krāpnieka kontā, zaudējot minēto summu.

Policijas izmeklēšanā ir arī kriminālprocess, kas sākts 11. februārī par gadījumu, kad sieviete telefoniskā saziņā nezināmai personai izpauda savus internetbankas pieejas datus, un pēc tam no viņas konta krāpniekam pārskaitīti 200 eiro. Fiksēts, ka par šo naudu veikts pirkums citā valstī.

Šī gada janvārī un februārī ir vairāki gadījumi, kad personas iegādājušās internetā noskatītu preci, bet pēc naudas iemaksāšanas tā nav saņemta, naudu neizdodas atgūt un saziņa ar «pārdevēju» vairs neizdodas. Tā izkrāptas summas 50 – 130 eiro apmērā, par situāciju Bauskas novadā informē I. Jurēvica.

Atdarina numuru vai nosaukumu

Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, cietušo skaitam no starptautiskām krāpšanām ir tendence samazināties, kopumā iedzīvotāji kļūst arvien zinošāki par šo nozieguma veidu. Tomēr daļa aizvien iekrīt krāpnieku slazdos. Izplatītākais krāpšanas veids, no kura pašlaik cieš visvairāk iedzīvotāju, ir telefonkrāpšana. Šī gada janvārī un februārī Valsts policija saņēmusi informāciju no 193 iedzīvotājiem, kurus apmānījuši telefonkrāpnieki. Visbiežāk – apmēram pusē no reģistrētajiem gadījumiem – krāpnieki ir uzdevušies par policijas vai bankas darbiniekiem, retāk noziedznieki sacījuši, ka esot finanšu speciālisti, «Google» darbinieki vai kādas iestādes pārstāvji.

Parasti krāpnieki rīkojas pēc līdzīgas shēmas – piezvana un apgalvo, ka iedzīvotāja bankas kontā notiek nelikumīgas darbības, steidzina un pieprasa piekļuvi cilvēka bankas kontam, mēģinot izvilināt bankas karšu numurus, PIN kodus, «Smart-ID» piekļuves kodus u. c. Krāpnieki mēdz zvanīt no viltotiem numuriem, proti, zvana saņēmēja telefona ekrānā var uzrādīties pat policijas vai bankas telefona numurs. Taču jāņem vērā, ka patiesībā krāpnieki parasti zvana no ārvalstīm un ar numuru viltošanas tehnoloģiju var atdarināt jebkuru numuru, iestādes vai uzņēmuma nosaukumu.

Iegūstot piekļuves datus banku kontiem, krāpnieki no tiem noņem visu naudu. Reģistrēti gadījumi, kad krāpnieki, izmantojot iegūtos personas datus, cietušā vārdā paņem kredītu. Valsts policijas statistika liecina, ka šī gada janvārī un februārī lielākoties izkrāptas naudas summas līdz 5000 eiro, visbiežāk nozagts līdz 1000 eiro. Taču arī šogad ir reģistrēti gadījumi, kad izkrāptās naudas summas sasniedz desmitiem tūkstošus eiro.

Lielākoties par krāpšanas upuriem kļūst iedzīvotāji vecuma grupā no 61 līdz 70 gadiem, kā arī no 51 līdz 60 gadiem. Tā kā telefonkrāpnieki gandrīz vienmēr runā krievu valodā, cietušie parasti ir cilvēki, kas māk krievu valodu un tā komunicējuši ar krāpniekiem.

Drošības padomi

Valsts policija atkārtoti aicina iedzīvotājus būt uzmanīgiem un nevienam ne telefoniski, ne rakstiski neatklāt savus bankas kontu datus un citu sensitīvu informāciju. Ne Valsts policija, ne bankas vai citas iestādes nekad nezvanīs, lai noskaidrotu šādas ziņas. Ja sarunas biedrs runā par finanšu jautājumiem un steidzina, mudinot ātri pieņemt lēmumus, vislabāk šādu sarunu pārtraukt. Nekādā gadījumā pēc svešinieku pieprasījuma nedrīkst savā datorā lejuplādēt programmas «Any Desk», «Quick Support», «Team Viewer» u. tml., ar kuru palīdzību noziedznieki var attālināti pieslēgties datoram un nelikumīgi piekļūt jūsu finanšu līdzekļiem.

Valsts policija aicina par krāpšanas tendencēm brīdināt savus tuviniekus, radus un kaimiņus, īpaši pusmūža ļaudis, kā arī gados vecākus un krievu valodā runājošus cilvēkus. Ja jums ir izkrāpta nauda, pēc iespējas ātrāk par to jāinformē banka, pēc tam jāiesniedz pieteikums tuvākajā Valsts policijas iecirknī.

Ilustratīvs foto no www.pexels.com