Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

Tiekas divi Atmodas laika notikumu pētnieki – iecavnieks un katalānis

Džordi Arrufats (no labās) uzdāvināja savu grāmatu par «Baltijas ceļu» Atmodas laika notikumu pētniekam no Iecavas Maksimam Krutikovam. Foto – ULDIS VARNEVIČS

Bauskā praktiski Vecgada vakarā satikās divi Baltijas Atmodas laika notikumu pētītāji – katalānis Džordi Arrufats un iecavnieks Maksims Krutikovs. Katalāņa mērķis bija uzdāvināt iecavniekam grāmatu par viņa veikto «Baltijas ceļu» un ceļojuma laikā savāktajām atmiņām.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

«Bauskas Dzīve» jau pirms četriem gadiem tikusies ar Dž. Arrufatu un rakstījusi par viņa gājienu pa Baltijas valstīm. Katalāņa grāmata par «Baltijas ceļa» notikumiem Latvijā publicēta Spānijā katalāņu valodā. Dž. Arrufats pastāstīja, ka grāmata pieejama pilsētās, kur lasa katalāņu valodā, kā arī Andorā, kur valsts valoda ir katalāņu. Viņš ļoti cer, ka nākamgad izdosies grāmatu publicēt arī Baltijas valstu valodās. Esot sazinājies ar Latvijas izdevniecībām, bet mūspusē rosināts, ka jāizdod ne tikai latviešu, bet arī igauņu un lietuviešu valodā, un šo jautājumu pašlaik Dž. Arrufats risina.

Savukārt grāmatu katalāņu valodā M. Krutikovam viņš dāvināja tāpēc, ka iecavnieks savulaik uzdāvināja viņam savu grāmatu par Atmodas laika notikumiem Iecavas pilsētā un pagastā «Kaut pastalās, bet brīvi». Tāpēc tagad iznākusi tāda jaunā gada atbildes dāvana. Grāmatas izdošanu plāno ne tikai Dž. Arrufats, bet arī M. Krutikovs, kurš gatavo plašāku izdevumu par Atmodas laika notikumiem Bauskas novadā, un plānots jaunajā, 2023. gadā to pabeigt.

Vaicāts par to, kā grāmata uzņemta dzimtajā zemē, Dž. Arrufats atzīst, ka šogad ļoti daudzi vilkuši paralēles ar Ukrainu un bijis jāstāsta, ka Baltija tomēr ir atsevišķs reģions ar saviem notikumiem un īpatnībām, tomēr atzīstot, ka paveiktais ļoti palīdzējis tam, lai Baltijas valstis mūsdienās justos daudz drošāk. «Kad Katalonijas cilvēki man prasa, kā Baltijas valstis saskata Krievijas iebrukumu Ukrainā, es vienmēr saku, ka saskatu to «Baltijas ceļa» garu piedzimstam atkal kopā ar visu Baltijas valstu palīdzību, ko tās velta Ukrainai, ka no Baltijas valstīm nāk lielāka palīdzība nekā no lielajām Eiropas Savienības valstīm. Un tas ir kaut kas tāds, kas Baltijā nav redzēts kopš 1991. gada,» vērtē Dž. Arrufats.


Jaunajā 2023. gadā Dž. Arrufats cer vai nu uz grāmatas izdošanu, vai došoties pateicības tūrē pa Latviju ar grāmatu. «Ceru, ka ekonomika kļūs labāka un būs miers. Novēlu, lai Latvija kļūtu aizvien drošāka un mierīgāka valsts,» to latviešiem un Bauskas novada iedzīvotājiem jaunajā gadā novēl Atmodas laika notikumu pētnieks no Katalonijas.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt uz Tālavas taurētājs Atcelt atbildi

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Komentāri (2)

  1. Ir svarīgi savu vēsturi piefiksēt uz papīra, jo atmiņas, dalībnieki , kā toreiz bija – pakāpeniski aiziet. Labs darbs sabiedrības labā.

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.