Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu departaments ceturtdien atcēlis
Zemgales apgabaltiesas lēmumu daļā par kādreizējam SIA “Būve 100” valdes
loceklim Valdim Bērziņam piespriesto nosacīto brīvības atņemšanas sodu
lietā par kaitējuma radīšanu uzņēmumam, “aplokšņu algu” izmaksāšanu un
ieķīlāto lietu atsavināšanu, noskaidroja aģentūra LETA.
Ar minēto Zemgales apgabaltiesas lēmumu bija atstāts negrozīts
Zemgales rajona tiesas spriedums un apsūdzētais notiesāts nosacīti uz
četriem gadiem, atņemot tiesības uz visa veida komercdarbību uz pieciem
gadiem.
AT savā ceturtdien pieņemtajā lēmumā norāda, ka, lemjot jautājumu par
iespēju notiesāt vainīgo nosacīti, tiesai jāizvērtē visi Krimināllikuma
55.panta pirmajā daļā norādītie apstākļi un tai nav tiesību kādu no
šiem apstākļiem ignorēt. AT atzīst, ka konkrētajā lietā valstij radītais
zaudējums daudzkārt pārsniedz to apmēru, no kuriem zaudējumi atzīstami
par nodarītiem lielā apmērā. Tas raksturo konkrēto noziedzīgo nodarījumu
un atšķir to no citiem līdzīgiem nodarījumiem.
AT konstatēja, ka apelācijas instances tiesa, lemjot jautājumu par
iespēju notiesāt apsūdzēto nosacīti, nav veikusi visu soda noteikšanā
nozīmīgu apstākļu izvērtējumu. Tiesa norāda, ka apelācijas instances
tiesa lēmumā ir izteikusi vispārīga rakstura atzinumus par valstij un
VAS “Latvijas Hipotēku un zemes banka” nodarītā kaitējuma apmēru un soda
mērķi, bet, nosakot sodu, nav sniegusi motivāciju nodarītā kaitējuma
apmēra nozīmei soda noteikšanā.
Lieta daļā par apsūdzētajam noteikto sodu nodota jaunai izskatīšanai Zemgales apgabaltiesā.
Ar AT lēmumu atstāts spēkā apgabaltiesas nolēmums daļā par kaitējuma
kompensāciju piedziņu, kurā no apsūdzētā “Latvijas Hipotēku un zemes
banka” labā piedzīta kaitējuma kompensācija 14 110 eiro apmērā. No
apsūdzētā valsts labā piedzīta kaitējuma kompensācija 438 070 eiro.
AT lietu kasācijas kārtībā izskatīja sakarā ar Bauskas
rajona prokuratūras virsprokurora pienākumu izpildītāja iesniegtu
kasācijas protestu par Zemgales apgabaltiesas lēmumu. Ar Zemgales
apgabaltiesas lēmumu, atstājot negrozītu Zemgales rajona tiesas
spriedumu, apsūdzētais atzīts par vainīgu un sodīts par Krimināllikuma
196.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, proti,
par to, ka viņš ka viņš, būdams uzņēmuma atbildīgais darbinieks, kuram
uzņēmumā ir tiesības pieņemt lēmumus, kas saistoši citām personām,
tiesības rīkoties ar uzņēmuma mantu un finanšu līdzekļiem, mantkārīgā
nolūkā ļaunprātīgi izmantoja savas pilnvaras un tās pārsniedza, ar savām
darbībām radot būtisku kaitējumu uzņēmumam un ar likumu aizsargātām
citas personas tiesībām un interesēm.
Bērziņš tika atzīts par vainīgu Krimināllikuma 216.panta nozieguma
nodarījumā, par to, ka bez ķīlas ņēmēja atļaujas atsavināja komercķīlas
veidā ieķīlātas lietas, ar to radot būtisku kaitējumu ķīlas ņēmēja
mantiskajām interesēm, kā arī pēc Krimināllikuma 217.panta otrās daļas
kriminālu nodarījumu, par to, ka viņš slēpa uzņēmumam likumos noteiktos
grāmatvedības dokumentus, gada pārskatus, statistikas pārskatus un
statistikas informāciju.
Tāpat viņš tika apsūdzēt pēc Krimināllikuma 218.panta otro daļu par
izvairīšanos no nodokļu vai tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas,
ienākumu, peļņas vai citu ar nodokli apliekamo objektu slēpšanu un
samazināšanu, nodarot valstij zaudējumus lielā apmērā.
