“Tikai godīgi daru savu darbu”; BVĢ direktore Linuta Ģerģe saņem augstāko Bauskas novada apbalvojumu

Bauskas Valsts ģimnāzijas direktore Linuta Ģerģe saņem Goda zīmi «Zelta ozols» – augstāko novada apbalvojumu

Linutas Ģerģes pedagoģiskā pieredze aizsākusies 1978. gadā, kad viņa kļuva par sākumskolas un matemātikas skolotāju Bauskas 1. vidusskolā. No 1990. līdz 2011. gadam viņa bija direktores vietniece izglītības jomā. Kad reorganizēja vidusskolu un izveidoja Bauskas sākumskolu, Linuta Ģerģe kļuva par tās vadītāju. Kopš 2019./2020. mācību gada pēc sākumskolas apvienošanas ar Bauskas Valsts ģimnāziju viņa ir ģimnāzijas direktore.

Kur smeļaties drosmi un spēku uzņemties atbildīgus amatus?
– Jau kopš bērnības, kad mācījos Murjāņu sporta skolā prom no mājām, bija jātiek galā ar savu dzīvi. Bija jāpieņem lēmumi – te un tagad. Tas laiks mani norūdīja. Cīnīties līdz galam ir ieaudzināts jau ģimenē. Vecāki kopš mazām dienām ir daudzinājuši – ja esi ko iesācis, tas jāpabeidz līdz galam. Ja neizdevās, mēģini vēlreiz, kamēr padari.
Ģimenē augām četri bērni, un mūsos ir ielikts stiprs pamats – darbs – tas dod piepildījumu dzīvei. Vecāki atrada laiku ar mums sarunāties. Vasarā daudz bija jāpalīdz dārza darbos, bija dežūras darbiem mājās, kas reizēm izvērtās par spēli. Vecāki motivēja ar kaut ko labu, ko negribējās palaist garām – dziesmu svētkiem, motokrosu vai zirgu sacensību apmeklējumu. Arī mēs bijām palaidnīgi, bet bija noteiktas robežas – nedrīkst darīt to, ko patiešām nedrīkst. Vecāku man pietrūkst vēl tagad. Viņu ieliktais pamatakmens un sports mani ir rūdījis dzīvei.

Kādus izaicinājumus tomēr esat noraidījusi?
– Ne reizi vien esmu aicināta kandidēt vēlēšanās, no tā allaž esmu atteikusies. Zinu, ka nevarēšu pacelt balsojumam roku, ja tas būs pretrunā ar manām domām.

Kā gādājat, lai netrūktu skolotāju?
– Jāatzīst, ka man ir veicies ar skolotāju atrašanu un kolektīva veidošanu. Kad sāku strādāt direktores amatā, šķiet, nezināju, ko tas nozīmē. Jau sākumskolai bija jāmeklē personāls. Tad sapratu, cik tas ir grūti! Kāpēc to esmu uzņēmusies?! Taču, ja uzticēts, ir jādara.
Man jau sākumskolā bija ļoti spēcīga komanda. Kad sāku darbu ģimnāzijā, ieraudzīju, cik te daudz jāsakārto. Kā to visu paveikšu? Atkal vajadzīga stipra komanda. Ļoti svarīgi, lai līdzās ir spēcīgi vietnieki, starp kuriem sadalīt atbildības jomas, un man tādi ir. Mudīte Savicka bija direktores vietniece mācību darbā jau sākumskolā. Priecājos, ka Inita Nagņibeda piekrita būt vadošajā komandā. Pēc apvienošanas ar ģimnāziju pievienojās Lāsma Krastiņa direktores vietnieces amatā. Ar daļēju slodzi vadības komandā ir Līga Kļaviņa un Santa Nākmane. Skolā svarīgi ne tikai pedagogi, ļoti nozīmīga loma ir gan lietvedei un skolas saimniekam, gan visam personālam. Kad savienoja abas skolas, nebija tik vienkārši apvienot arī divus kolektīvus ar atšķirīgām tradīcijām un vērtībām. Sākt visu no jauna bija izaicinājums.

Cik liela pašlaik ir skolas darbinieku saime? Kā noris paaudžu maiņa?
– Pašlaik ģimnāzijā ir 77 skolotāji un 32 tehniskie darbinieki. Pedagogu vidējam vecumam pašlaik ir tendence samazināties. 30 skolotājiem pašiem ir bērni līdz desmit gadu vecumam, pārsvarā strādā skolotāji 45 un 50+ vecumā. Ir arī jaunāki un tādi, kas vēl mācās. Ar jaunajiem pedagogiem ļoti lepojos un vienlaikus ļoti cienu skolotājus ar lielu pieredzi. Man prieks, ka pedagogu kolektīvā ir desmit vīrieši.
Mums ir ļoti daudz labu pedagogu, tāpēc grūti nosaukt labākos. Vecākie skolotāji pakāpeniski pāriet uz mazāku slodzi, tā var ienākt jaunie pedagogi, kas ar laiku pārņem atbrīvojušās slodzes. Labprāt veltu laiku jauno skolotāju motivācijai, dodu padomu. Prieks redzēt, ar kādu degsmi strādā jaunie pedagogi, kā viņi pārliecina bērnus, ka mācīties ir stilīgi. Jaunajiem ir labas zināšanas tehnoloģijās, tā ir liela vērtība. Notiek laba paaudžu maiņa.