www.bauskasdzive.lv
Pēc trīs gadu būvniecības sezonām ir noslēgusies Rundāles pils jumta pārbūve, kuras laikā paveikta jumta nesošo konstrukciju protezēšana un atjaunošana, jumta seguma un dēļu klāja nomaiņa un jumta arhitektonisko detaļu restaurācija, portālu informēja Rundāles pils muzeja sabiedrisko attiecību galvenā speciāliste Andra Jakoviča.
Rundāles pils gadsimtu gaitā atkārtoti labotais jumts, kas vairākās vietās laida cauri ūdeni, pastāvīgi radīja apdraudējumu muzeja interjeram. Nomainot jumta segumu visā tā platībā, apdraudējums izcilajam kultūras piemineklim ir novērsts.
“Šis ir ļoti svarīgs posms pils atjaunošanā, lai pietuvinātu Rundāles pili tās sākotnējam veidolam. Jumts ir ļoti nozīmīga arhitektūras daļa, bet nereti tā atbilstība kultūras pieminekļa sākotnējam veidolam tiek ignorēta, pamatojot to ar racionālākiem mūsdienu risinājumiem. Rundāles pils gadījumā varam apgalvot, ka jumta spožais mirdzums atdarina Ernsta Johana Bīrona ieceri par sudrabotu pils rotu, turklāt jauno skārda lokšņu izmēri atbilst pirmā jumta seguma lokšņu izmēriem.
Pārbūves laikā, veicot dendrohronoloģiskās analīzes, tika konstatēts, ka lielākā daļa jumta konstrukciju ir saglabājušās no pils būvniecības pirmā perioda, proti, kokmateriāls ir cirsts 1735./1736. gadā. Šīs senās konstrukcijas balsta arī pašreizējo jumtu, nomainītas un protezētas ir tikai trupes bojātās vietas,” stāsta Rundāles pils muzeja direktore Laura Lūse.
Jaunajam jumta segumam tika izraudzīts nepatinēts titāncinka skārds. Pēc spraigām diskusijām nozares profesionāļu un kultūras mantojuma jomas ekspertu lokā, muzejs izšķīrās saglabāt vēsturisko lokšņu dalījumu 40×60 cm izmērā, savienojumus veidojot ar dubulto valcprofilu. Tagad pils jumts spoži mirdz, gluži kā Ernsta Johana Bīrona laikā, kad pils jumtu klāja alvota skārda loksnes.
A. Jakoviča precizēja, ka Rundāles pils jumta kopējā platība ir ap 5000 kvadrātmetru. Pārbūves laikā atjaunoti 27 skursteņi, bet viens skurstenis pārmūrēts, ir restaurēti 30 apaļie jumta logi un vairāk nekā 100 vietās nomainīti koka konstrukciju elementi, kā arī paveikta koka konstrukciju protezēšana vairāk nekā 400 vietās.
Jumta pārbūve sākās 2020. gadā, kad publiskā iepirkumu konkursā par darbu izpildītāju tika izvēlēts AS “Būvuzņēmums Restaurators”. Darbi noritēja četrās kārtās. 2020. gadā tika īstenota pirmā un otrā kārta, pārbūvējot pils dienvidu korpusa jumtu un daļu no austrumu un rietumu korpusa jumtiem. 2021. gadā noritēja sākotnēji iecerētā ceturtā kārta – jumta pārbūve daļā no pils rietumu korpusa un ziemeļrietumu šķērskorpusā. Noslēdzošajā trešajā kārtā šogad darbi notika daļā no pils austrumu korpusa un ziemeļaustrumu šķērskorpusā.
Pārbūves projektu izstrādāja SIA “CMB”, bet būvuzraudzību nodrošināja SIA “Forma 2”. Jumta pārbūves kopējās izmaksas ir 4 325 103,11 eiro, finansējumu nodrošināja Kultūras ministrija.
Sanāk 800eur m2., nau par treknu?
Diez, cik tas izmaksāja Birona k. Laikā…viss pareizi- savas kultūras vēsturiskās pērles, kuras vēl atlikušas ir jāsludina.
Lai jaunajam jumtam ilgs mūžs. Interesanti, vai tās koka daļas, kurām jau gandrīz 300 gadu, arī nevajadzēja mainīt? Krietnu laiku jau kalpojušas. Vai varēs vēl tikpat turēt
ka vajadzēja nomainīt. Būtu mana teikšana, arī fasādes nosiltinātu un zālēs saliktu lamināta grīdas.
Un logus, logus jānomaina uz plastmasa! Derētu arī metāla durvis.
Ja paskatās pašlaik uz pils sniegoto jumtu. Jumts jauns un gluds, ar dažādām jumta formas sniega kabatām, sniegam viegli slīdēt pa jauno jumtu. Sniega barjeru laikam nav, vēsturiski laikam nav. Tūristiem ir neliela varbūtība satikties ar jumta sniegu. Varbūt jāpieskata jaunā jumta uzvedība.
Nu, liecies jau nu mierā ar savām barjerām! Gadījumā neesi to tirgotājs?