Latvijas skolās pedagogu trūkums ir kritisks, apgalvo projekta «Mācītspēks» pārstāvji. Lai palielinātu skolotāju skaitu, jau trešo gadu Latvijā minētais projekts palīdz dažādu jomu profesionāļiem kļūt par vispārējās izglītības mācību priekšmetu pedagogiem.
Bauskas novadā situācija nav kritiska, taču vairākās izglītības iestādēs trūkst dažādu priekšmetu pedagogu. Bauskas pilsētas pamatskolā pašlaik tiek meklēti ģeogrāfijas, fizikas un inženierzinību, zēnu mājturības, angļu valodas un sporta pedagogi, Vecsaules pamatskola aicina darbā ķīmijas un fizikas skolotājus. Savukārt Iecavas vidusskolā trūkst ģeogrāfijas pedagoga, liecina pašvaldības oficiālajā vietnē publicētie vakanču piedāvājumi.
Projekts «Mācītspēks» tiek īstenots Eiropas Sociālā fonda līdzfinansētā projekta «Latvijas Universitātes inovatīvas, pētniecībā balstītas studiju virziena «Izglītība, pedagoģija un sports» studiju programmas» un otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmā «Skolotājs». Šogad jaunajā kursā mācības sāks 81 profesionālis ar augstāko izglītību, portālu informēja projekta pārstāve Elza Lāma.
Jaunajā «Mācītspēka» kursā ir 17 topošie matemātikas skolotāji, 15 – dabaszinātņu un tehnoloģiju, kā arī 27 dažādu valodu pedagogi.
Savukārt 22 mācībspēki skolēniem palīdzēs apgūt sociālās un pilsoniskās jomas priekšmetus, vizuālo un teātra mākslu, kā arī sportu un veselību.
Jau šoruden mācībspēki četras dienas pavadīs darbā skolās visā Latvijā – Rīgā, Bauskā, Jelgavā, Siguldā, Cēsīs, Apē, Ainažos, Ogrē, Ozolniekos, Carnikavā, Baldonē, Ķekavā, Talsos, Sesavā, Valmierā, Jūrmalā, Ikšķilē, Upeslejās, Aknīstē, Jēkabpilī, Krāslavā, Daugavpilī, Rucavā, Liepājā un citur, savukārt piektdienās studēs izvēlētajā augstskolā. E. Lāma precizēja, ka Zemgalē darbu sāks kopumā 13 projekta «Mācītspēks» topošie skolotāji. Trīs jaunie profesionāļi – Kaspars Kalējs, Liene Rotberga un Maruta Korpa – nāk no Bauskas novada. 1. septembrī Kaspars Kalējs sāks darbu Bauskas Valsts ģimnāzijā, mācot latviešu valodu un vēsturi, Maruta Korpa Sesavas pamatskolā mācīs angļu valodu, savukārt Liene Rotberga Jelgavas 5. vidusskolā – sportu un veselību.
Baušķenieks K. Kalējs šogad Latvijas Universitātē (LU) ieguva bakalaura grādu komunikācijā un žurnālistikā, studijas LU turpinās. «Skolotāja arodā nemaz nebiju plānojis nonākt, taču «Mācītspēka» projekts mani uzrunāja ar iespējamo pedagogu atbalstu un īsā laikā realizējamo profesijas ieguvi,» savu izvēli pamato K. Kalējs. Viņš nebaidās stāties pretī skolēniem, jo četrus gadus strādājis ar jauniešiem Bauskas novada pašvaldībā. «Šīs nedēļas nodarbības valodu jomā pārliecina, ka esmu izdarījis pareizo izvēli,» apliecina K. Kalējs.
L. Rotberga Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā apguvusi sporta vadītāja un trenera profesiju. Skolotāja profesija viņu nemaz nebiedē. «Vairāk vai mazāk dažādās jomās esmu bijusi saskarē ar bērniem, jauniešiem, audzēkņiem gan viņu ikdienā, gan sportā. Projektu laikā esmu stājusies arī klases priekšā un vadījusi stundu. Protams, ir starpība vadīt treniņu audzēkņiem, kuri ir citādāk motivēti darboties nekā visa skolēnu masa, kuriem sports skolā ir obligāts, nevis izvēle, tomēr tas būs pozitīvs izaicinājums motivēt līdzdarboties arī tos, kuriem ir mazāka vēlme sportot. Mazliet iziet no savas komforta zonas, lai augtu kopā ar skolēniem, viņi mācītos no manis un es no viņiem,» teic L. Rotberga.
Bauskā neesot atradusies skola, kas varētu nodrošināt visas projekta «Mācītspēks» prasības, tālab L. Rotbergai ikdienā nāksies mērot ceļu uz Jelgavu. «Tā nav problēma, ja atrodi ceļabiedrus, jo Jelgava ir viena no tām pilsētām, kur dodas gan strādāt, gan studēt daudzi Bauskas novadā dzīvojošie. Turklāt Jelgava ir lieliska pilsēta, kur strādāt un darboties, neredzu negatīvo tajā, ka darbs būs citā pilsētā, iespējams, pat vieglāk būs nodalīt darba vidi no mājas vides,» tā L. Rotberga.
Baušķeniece Maruta Korpa studējusi biznesa vadību Hadersfīldas Universitātē Lielbritānijā. «Par angļu valodas skolotājas darbu esmu domājusi jau kādu laiku. Interesējos, ko varu darīt tālāk, un nejauši ieraudzīju «Mācītspēka» reklāmu sociālajos tīklos. Tā nu es esmu šeit!» stāsta M. Korpa. Viņa atzīst, ka Rīgas skolas nemaz nevilina, un ir priecīga, ka strādās Sesavas pamatskolā, ar kuras kolektīvu jau ir izveidojies labs kontakts. Daudzus gadus dzīvojusi ārpus Latvijas, tagad atgriezusies dzimtajā Bauskā, kur pašlaik arī dzīvo.
E. Lāma skaidro, ka projekts «Mācītspēks» tā dalībniekiem norit divus gadus. Pirmajā gadā dalībnieki studē 2. līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmā «Skolotājs» LU, Daugavpils Universitātē vai Liepājas Universitātē. Savukārt otrajā projekta norises gadā dalībnieki nostiprina savas zināšanas un prasmes, apgūstot profesionālās pilnveides mācību programmu.
Programma tiek īstenota, ievērojot visaugstākās kvalitātes prasības skolotāju sagatavošanā, nepārtraukti pilnveidojot pedagogu sagatavošanas sistēmu un nodrošinot visas skolotāju izglītības projekta «Mācītspēks» atbalsta aktivitātes, uzsver projekta īstenotāji.
Jau iepriekš ziņots, ka skolotāju izglītības projekts «Mācītspēks» jeb darba vidē balstītas otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas «Skolotājs» īstenošana tiks finansēta no valsts budžeta līdzekļiem, savukārt līdz 2023. gadam šo programmu īsteno ar Eiropas Savienības finansējuma atbalstu.
Nesaprotu Bauskas pamatskola meklē sporta skolotāju un angļu valodas skolotāju, te ir vietējie jaunieši, topošie skolotāji, bet nē brauks uz Jelgavu, Sesavu, šeit ir nederīgi, vai tad to projektu vietējām skolām nevar pieriktēt? Cik tad degvielā aizies braukājot? Drīz apgriezīsies dūša, ka nekādi dižie ienākumi nesanāk, jo pieaugošās degvielas cenas apēdīs algu…
Pamatskolai neder iesàcèji.
Bankrats. Visās citās stratēģiskajās sfērās šī bankrata ietekmē arī būs bankrats. Ar laika nobīdi.
vai tad ģimnāzijā vispār bija latv. val. skolotāja vakance? Tur vienmēr saņem visvisādus jaunizceptos no malas un sakarīgiem pašu skolotājiem nav darba. Aiziet izcili pedagogi jo nevar to ņirgāšanos izturēt. Līdz 1.septembrim par slodzēm nekas nav skaidrs. Tas ir nenormāls vadības stils. Pedagogs nezina būs darbs vai nebūs, septembrī normālu darbu citā skolā grūti atrast.
Par latviešu valodas pedagogu vakancēm nezinu, bet vai arī vēstures skolotāju vakance bija? Vai tad Telnere un Ābelniece netiek ar visu galā, manuprāt abas izcilas pedagoģes. Jā, BVĢ vadība pilnīgi nesaprotama, kāpēc nevar piesaistīt izglītotus, zinošus pedagogus, kas ir spēcīgi un tas atspoguļosies arī skolēnu sekmēs. Vai nav bail pazaudēt ģimnāzijas vārdu?
BVĢ ir īpatnēja kadru politika. Ja pieteiksies jauns vīrietis, viņš noteikti tiks pieņemts. Tur netiek vērtēta profesionālā varēšana. Rezultātā cieš izglītības kvalitāte.
Ja cilvēks jau pabeidzis Sporta pedagoģijas akadēmiju, kāpēc vēl šajā projektā jāpiesakās? Pedagoģija taču apgūta?
Kas bija tie kritēriji, kuriem neatbilda Bauskas skolas, lai iekļautos projektā?
Un, kur paliel pe.augstskolu beidzēji, ka nenāk uz skolām, bet citu specialitāšu pārstāvji rautin raujas?