Mežotnes pils trīs gadus stāv tukša

Mežotnes pils jau vairākus gadus stāv tukša. 18. gadsimtā būvētā ēka rekonstrukciju un restaurāciju piedzīvojusi 21. gadsimta sākumā. Uzmetot aci no tāluma, tās vizuālais stāvoklis ir labs, bet, aplūkojot tuvāk, var manīt, ka laikazobs jau mazpamazītēm grauž šo kultūras pieminekli.

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) valdes loceklis Andris Vārna pauž, ka kapitālsabiedrība ar atbildību izturas pret visām sev uzticētajām vērtībām un īpašumiem, tai skaitā Mežotnes pili. ««Valsts nekustamie īpašumi» turpina rūpēties par vēsturiskās ēkas saglabāšanu un tās tehniskā stāvokļa nepasliktināšanos, īstenojot īpašuma pārvaldību atbilstoši aktuālajai situācijai un vajadzībām. Pašlaik nodrošinām ēkas pārvaldību un uzturēšanu minimālā sastāvā, lai ieguldījumu veikšana pilī un tās teritorijā būtu racionāla un saimnieciski pamatota,» skaidro A. Vārna.

Viņš atklāja, ka jau šomēnes tiks virzīts jautājums konceptuāla lēmuma pieņemšanai par turpmāko rīcību ar Mežotnes pils kompleksu. Lēmuma projekts paredzēs Mežotnes pils kompleksa nodošanu iznomāšanai publiskā nomas tiesību izsolē. A. Vārna skaidro, ka pēc konceptuālā lēmuma pieņemšanas tiks izstrādāti un apstiprināti nomas tiesību izsoles noteikumi, tostarp apstiprināts nomas līguma projekts un nosacījumi, kas jāievēro nomas tiesības ieguvušajai personai – pils kompleksa ēku atjaunošanas uzdevums ar veicamo darbu uzskaitījumu, nomnieka saistību izpildes nodrošinājuma apmērs, izsoles sākuma maksa u. c.
Savukārt, ja noteiktā laika periodā mēģinājums piesaistīt pils kompleksam nomniekus nebūs sekmīgs, VNĪ lems par tālākiem scenārijiem. A. Vārna stāsta, ka 2023. gadā VNĪ ir divas reizes uzrunājuši ministrijas un valsts iestādes ar lūgumu izvērtēt nepieciešamību Mežotnes pils saglabāšanai publiskas funkcijas vajadzībām, taču abi centieni palikuši bez iestāžu intereses.

Pagājušajā gadā Mežotnes pils kompleksa apsaimniekošana un uzturēšana VNĪ izmaksājusi 45 830 eiro, savukārt komunālie maksājumi 32 800 eiro. «Apsaimniekošanas un uzturēšanas izmaksas pamatā veido nekustamā īpašuma nodoklis, pils kompleksa teritorijas uzkopšana, zāles pļaušana, koku apzāģēšana, lūzušo koku aizvākšana, infrastruktūras uzturēšana, t. sk. koka laipu atjaunošana, ēku inženierkomunikāciju uzturēšana, apsardzes nodrošināšana,» skaidro VNĪ valdes loceklis A. Vārna un papildina, ka nomas ieņēmumi 2023. gadā bijuši 13 120 eiro apmērā. Šo summu pamatā veidoja lauksaimniecības zemes iznomāšana, sporta zāles noma Bauskas novada pašvaldības iestādei, kā arī pils iznomāšana filmēšanas nolūkiem.

Ziemas sezonā pils telpās tiek nodrošināta temperatūra 10 – 15 grādu robežās, siltumenerģiju Mežotnes pils kompleksa ēkām piegādā vietējā zemnieku saimniecība «Priežmales». Par tehniskās apsardzes pakalpojuma nodrošināšanu VNĪ ir noslēgts līgums ar SIA «AB Security Solution».
No Latvijā esošajām 1200 muižu un piļu VNĪ tiešā pārvaldīšanā ir divas – Rīgas pils, kas jau ilgstoši izmantota publiskajai funkcijai un saņem valsts atbalstu, savukārt Mežotnes pils komplekss līdz šim ticis nodots ilgtermiņa nomā privātpersonām.
«Vēsturiskas nozīmes ēkas «Valsts nekustamo īpašumu» izsolēs ir pieejamas ik pa laikam, un ir patiess prieks redzēt, ka, gādīgu un apņēmīgu roku atjaunotas, tās iegūst jaunu elpu ne tikai kā privātīpašumi, bet arī tūrisma un viesmīlības objekti. Pērnā gada septembrī Igates pils komplekss veiksmīgi tika izsolīts, un tā jaunais īpašnieks tajā jau veicis būtiskus atjaunošanas darbus un plāno attīstīties tālāk. Tāpat arī Nīkrāces pagasta Lēnu muižu atsavinot, pirms trim gadiem tā nonāca privātpersonas īpašumā un pašlaik piedzīvojusi būtiskas izmaiņas,» pauž A. Vārna.

Iepriekš izskanēja doma, ka Mežotnes pils varētu kļūt arī par Rundāles pils filiāli. Rundāles pils muzejā šo ideju apsverot, iepriekš laikrakstam norādīja, ja būtu iespējama pils un parka muzealizācija ar tam paredzētu, valsts garantētu ikgadēju bāzes finansējumu īpašuma apsaimniekošanai un darbinieku algošanai, tad Mežotnes pils varētu kļūt par Rundāles pils muzeja filiāli.

Kultūras ministrijas pārstāve Lita Kokale šonedēļ apliecināja, ka kultūras funkcijas (primāri muzeju darbības) nodrošināšanai Mežotnes pilī nav finansējuma. «Ne tikvien citām kultūras apakšnozarēm, bet arī muzeju nozarei trūkst finansējuma, lai varētu atrisināt virkni nepieciešamību, kas gaida savu kārtu Kultūras ministrijas pārziņā jau esošajos muzejos – kā Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā un Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā, tā Rundāles pils muzejā un citos,» skaidro L. Kokale.

Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes Zemgales reģionālās nodaļas vadītājas Elvīras Mantrovas vērtējumā, Rundāles pils ļoti labi tiktu galā arī ar Mežotnes pili, taču viss apstājies pie ļoti lielas naudas, tāpēc šī ideja paputējusi.

E. Mantrova uzskata, ka paziņošana par nomas tiesību izsoli ir pozitīva vēsts. «Zinot iepriekšējo nomnieku, vajadzētu gan ļoti rūpīgi izstrādāt nomas noteikumus, papildus jāizvirza nosacījumi par attīstību, jo nevar tā vienkārši iznomāt, dabūjot pili no kakla nost,» pauž kultūras mantojuma sargātāja, piebilstot, ka nomnieki mēdz būt dažādi. Kā labo piemēru viņa min Juri Zviedrānu, kurš krīt un ceļas par unikālo Tāšu muižas kompleksu Dienvidkurzemes novadā, bet sliktais tālu nav jāmeklē, tas tepat Mežotnē atrodams.

Gunāram un Robertam Salmiņiem piederošais uzņēmums SIA «CV-R» Mežotnes pili savā paspārnē pārņēma 2017. gadā. Minētais uzņēmums izsolē bija vienīgais pretendents un ieguva iespēju pili nomāt par 2,7 tūkstošiem eiro mēnesī. Laikraksts «Latvijas Avīze» jau tolaik pauda šaubas par Salmiņu uzņēmuma atbilstību darbam ar Mežotnes pili. Līdz tam SIA «CV-R» gada apgrozījums bijis tikai divreiz lielāks par pils gada nomas maksu, turklāt iepriekšējā gadā uzņēmums bija strādājis ar zaudējumiem, bet pamatkapitāls bija tikai 14 eiro. Īsti nekāds bizness te neizvērtās.

E. Mantrova akcentēja, ka pils minētā nomnieka laikā tikai izmantota, nevis apsaimniekota, VNĪ 2021. gada aprīlī neizpildītu saistību dēļ lauza līgumu ar SIA «CV-R» un līdz pat šim brīdim par Latvijas klasicisma pērli dēvētajā pilī dzīvība nav atgriezusies.

«Tas patiešām ir traģiski, ka pils vairākus gadus stāv slēgta. Nedaudz apkurināta, bet tukša, bez attīstības, bez vīzijas. Vērtības pamazām iet bojā, faktiski tā ir pamesta postā,» vērtē E. Mantrova. Viņasprāt, risinājums jārod tuvākajā laikā. «Es domāju, ka pamatā viss atkarīgs no tā, kādi pretendenti piesakās. Mums arī Kaucmindes muižas izsolē daudzi pieteicās, bet kāds rezultāts? Te jābūt uzmanīgam, skrupulozi jāizpēta pretendenta pieredze, var jau arī «tantei google» pavaicāt vai palasīt presi. Par iepriekšējo Mežotnes pils nomnieku tieši mediji pirmie cēla trauksmi, bet vajadzēja gadus, lai līgumu lauztu. Ja atradīsies jauns nomnieks, viņam jāapzinās, uz kādu soli ir parakstījies un kas sagaida nākotnē. Pēkšņi gaidīt, ka Mežotnes pils nesīs milzīgu peļņu, nebūtu pareizi. Es domāju, vajadzētu dot gadu, kura laikā lai tad viņš pārbauda savas spējas, sāk kaut ko darīt pie objekta atjaunošanas, jo tas būtu tikai normāli, ja ar savu naudu arī nāk klāt un kaut ko paveic. Ja nekas netiek sākts, tad tas jau ir pirmais signāls, ka kaut kas nav kārtībā,» tā E. Mantrova. ◆