Ukrainā patvertnes gatavo mācību gada sākumam

Malinas pašvaldības pārstāvji un iedzīvotāji atklāj pieredzi, kā rūpēties par drošību kara laikā

Karš mūsdienās vairs nav tikai militāra sadursme. Tas ir komplicēts dažādu darbību kopums, kas sākas sen pirms oficiālā iebrukuma sākuma un no pirmā brīža skar visus valsts iedzīvotājus. Tam ir jābūt gataviem. Mums diemžēl ir iespēja mācīties to no Ukrainas piemēra.

Ukrainā daudzas zināšanas nākas pārvērtēt. Savulaik «Bauskas Dzīvē» rakstījām par divu sienu principu – bombardēšanas laikā jāslēpjas aiz otrās sienas. Vienā ciemā sastapts puika par to tikai pasmaida – viņiem ir četru sienu princips. Savā dzīvoklī slēpjas vannas istabā. To gan citi eksperti kritizē – katrā ēkā esot savi drošākie punkti.
Savukārt Bauskas sadraudzības pašvaldības Malinas pārstāvji skaidro, ka šajā situācijā jāskatās, lai divas sienas būtu nesošās, no pamatkonstrukcijas. Jo starpsienas, kā to varam redzēt arī pašvaldības ēkā, sprādziena vilnis vienkārši nones, un cilvēki, kas mēģinātu aiz tām slēpties, nebūtu drošībā.

Pret krievu ideoloģiju
Drošības jautājumi nav saistīti tikai ar patvertnēm, bet arī daudziem citiem faktoriem. Ukrainas Augstākā Rada 20. augustā nobalsoja par aizliegumu darboties reliģiozām organizācijām, kas saistītas ar Krievijas pareizticīgo baznīcu. Malinas mērs Oleksandrs Sitailo stāsta, ka tas ir bijis viens no pirmajiem uzdevumiem, ar ko saskārās pašvaldība kara sākumā – ierobežot Maskavas ideoloģiju, kuru izplatīja šīs baznīcas pārstāvji. Vairākas reizes tam traucēja likumdošanas iniciatīvu trūkums Augstākajā radā, bet beidzot lēmums ir pieņemts.
Ukrainā kopš 2014. gada un tagad vēl aktīvāk notiek krievu nosaukumu maiņa – pārsauc citos vārdos ielas, baznīcas, citus objektus.
Vēl viens jautājums ir tā sauktā «piektā kolonna» jeb nodevēji. Jau kara sākumā atrada daudzas vietas, kuras bija atzīmētas ar lieliem krustiem, kas labi redzami no gaisa. Šos krustus centās nomaskēt gan apberot, gan uzmetot virsū kādu paklāju, bet bija skaidrs, ka nodevēji ir iedzīvotāju vidū.
«Nodevēji ir arī starp jums. Arī pie jums ir ļoti daudz Krievijas spiegu. Ja sāksies karš, viņi sāks rīkoties, un maksa par to, ka šos spiegus nespējāt izķert, būs tūkstošu cilvēku dzīvības,» saka Malinas iedzīvotāji.

Piespiedu evakuācija
Ukraiņiem ir daudz sakāmā par to, kas ir pats svarīgākais kara sākumā. Pirmais ir aptumšošana naktīs. Lidmašīnas lido virs pašiem māju jumtiem un nomet bumbas tur, kur redz gaismu. Ir aizdomas, ka tā sabombardēja ģimenes māju ar māmiņu un četriem bērniem. Mirušo atliekas vāca pa visu blakus esošo lauku.
Nākamā ir evakuācija. Ciemos jāevakuē visi cilvēki, lai netraucē karadarbībai. Malinas pašvaldības mērs Oleksandrs Sitailo atzina – kara sākumā tas traucēja apturēt Krievijas armiju, jo ukraiņi apzinājās, ka ciemos vēl ir savi iedzīvotāji un piebremzēja artilēriju un aviācijas uguni. Radusies transporta problēma – daļa autobusu bija jāatdod armijai. Tāpēc Bauskas novada ziedotie autobusi bija liels glābiņš.
Jebkuru informāciju par evakuācijas punktiem jānodod no cilvēka cilvēkam. Ja informācija noplūst sociālajos tīklos, ir risks, ka būs raķešu trieciens šajā punktā. Evakuācijas laikā pie parastiem cilvēkiem nevajag iet ar atklātiem ieročiem, jo tas var radīt paniku. Pašvaldības pārstāvji stāsta, kā vadājuši pārtiku uz ciemiem, kur cilvēki palikuši, un armijas amatpersonas teikušas, ka jābrauc ar ātrumu 110 kilometri stundā, jo tad esot visgrūtāk trāpīt no tāluma ar artilērijas šāviņu vai kādu vadāmu ierīci.

Gandrīz gads zem zemes
Patvertne Ukrainā tagad ir obligāts nosacījums lielajiem uzņēmumiem, izglītības, veselības un valsts iestādēm. Baušķeniekiem apmeklējuma laikā sanāca apskatīt gandrīz desmit patvertnes, ļoti dažādas ar drošības kritērijiem un darbības mērķiem. Vislielākā pieredze patvertnēs ir Aleksandram Bražņikam, Zinātniski tehniskā radošuma centra direktoram.
«Šis ir pagrabs, kur slēpjas no kara. Mums ir fotogrāfija, kas Ukrainas konkursā ieguva balvu, kuru uzņēma mūsu foto pulciņa studente. Bērni šeit sēdēja gaisa trauksmes laikā, mūsu studente viņus nofotografēja. Šeit bija pat 140 – 145 cilvēki, vidēji 110. Problēma ir ventilācija. Četras gultas vēl aizvien nenoņemam. Šeit pats nodzīvoju gadu,» stāsta A. Bražņiks. Viņš norāda, ka reģistrēja visus, kas ienāca patvertnē – nezināmiem cilvēkiem prasīja uzrādīt pasi.
Daļēji patvertnē daudz laika pavadīja arī tāpēc, ka divos uzlidojumos cieta paša māja, kas atrodas pie dzelzceļa stacijas. «Divu dienu laikā 800 metru joslā nokrita sešas raķetes – trīs vienā dienā, trīs otrā. Pirmajā dienā mājās bija sieva, otrajā bijām abi divi. Es jums teikšu – tas ir šausmīgi. Mēs tikko sākām tīrīt kartupeļus un jau dzirdu svilpienu. Smalku, smalku svilpienu. Es saku: «Uz grīdas!», sieva sauc: «Pagrabā!». Pagrabā sieva pirmā, sievasmāte pa pusei jau bija tur, kad nāca trieciens. Nokrita zemē pa kāpnēm, es pakaļ. Trīs stundas nosēdējām pagrabā. Perona gabals atlidoja no 300 metru attāluma, izšāvās cauri mājai un nokrita pagalmā,» stāsta A. Bražņiks.

Mazuļiem mācīja kā rotaļu
Malinas bērnudārzā «Kalininka» saņemts Apvienoto Nāciju Starptautiskā Bērnu fonda jeb UNICEF finansējums 70 tūkstoši eiro patvertnes būvei. Telpu pārbūve noslēdzās šī gada janvārī. Bērnudārza vadītāja Irina Grincēviča stāsta, ka arī iepriekš šeit slēpās līdz pat 200 cilvēkiem, bērni sēdēja un gulēja uz paletēm. «Gaisa trauksmes ir katru dienu. Sākumā to izspēlējām kā rotaļu. Visi ātri pierada. Ziemā jau bijām tik gatavi, ka visi patvertnē nokļuva septiņu minūšu laikā. Kā ir gaisa trauksme, tā visi bērni audzinātājas vadībā iet uz patvertni,» stāsta I. Grincēviča.
Ir izglītības iestādes, kur bija paredzēta projektu nauda pārbūvei, bet to nācās tērēt patvertņu ierīkošanā. Viena patvertne ir lielā pagrabā blakus skolai. Otrā skolā tā ir dziļi zem zemes, tur pašlaik ierīko tualeti.
Ne visās iestādēs ir patvertnes. Galvenais – lai tā ir pietiekami tuvu. Uz patvertni kaimiņos bērnus ved no Malinas Mākslas skolas. «Kad ir gaisa trauksme, visus bērnus pasniedzēji ved uz patvertni,» stāsta Malinas Mākslas skolas direktors Pāvels Nedaškovskijs. «Gaisa trauksmes laikā evakuējamies, visi ejam uz patvertni. Mums nav ēkā tādas, bet laika ir pietiekami daudz. Visu apstādinām, kad trauksme beidzas, turpinām. Tā bija pasākumu laikā ne reizi vien,» situāciju raksturo Valentīna Rovnera, Kultūras un mākslas centra direktore. Daudzdzīvokļu mājās patvertnes ierīkotas pagrabos ar divām izejām – šeit galvenais bija sakopt telpas, lai ejas ir brīvi pieejamas, nevis piekrautas ar mantām.

Siltais putuplasts
Ar uzņēmumiem ir līdzīgi – ir tie, kam ir sava patvertne, un ir tie, kas iet uz kādu blakus esošo cita uzņēmuma vai pašvaldības patvertni. Makulatūras pārstrādes uzņēmuma «Papir-Mal» fabrikas direktors Viktors Homenko stāsta, ka izveidojuši patvertni, kas atbilst augstākajiem standartiem, ko pēdējā laikā pieprasa. Reizē norāda, ka arī paši guvuši dažādu pieredzi. «Izmantojam putuplasta plāksnes, jo, kad sākumā ienāc, ir silts, bet pēc pusstundas jau paliek vēss. Tāpēc izmantojam putuplasta plāksnes, uz kurām var sēdēt vai gulēt, jo tās nenovada siltumu,» stāsta V. Homenko.
«Ja ir gaisa trauksme, apstādinām ražošanas procesu. Uzņēmumam bumbu patvertnes nav, bet ir speciāla telpa bez logiem, kas atbilst patvertnes nosacījumiem,» stāsta Gaļina Dmitrenko, uzņēmuma «Eco Plant» ražošanas direktore.

Datumu sātanisms
Gūta arī rūgta pieredze. Piemēram, patvertnēs durvis vienmēr ir vaļā. Kad Kijivā skrēja uz vienu bumbu patvertni, izrādījies, ka tā ir ciet, un cieta daudz cilvēku, kad bumba turpat blakus nokrita. Kopš tā laika pieņemts lēmums, ka durvis vienmēr ir vaļā, lai arī veido sistēmu, kurā paredzēts, ka durvis slēdz ar elektronisko slēdzeni, un, sākoties trauksmei, durvis automātiski atslēdz.
Nākamo pieredzi iedzīvotāji sauc par sātanismu – bombardēšana īpašos datumos. «Pat bērnu Jaungada svētku laikā bija trauksme. Esam pamanījuši, ka bieži trauksme ir valsts un citu svētku laikā,» saka V. Rovnera. «Pašlaik gatavojamies mācību gada sākumam,» tā patvertnē saka A. Bražņiks, un viņa teikto apstiprina citu iestāžu vadītāji – jā, visdrīzāk mācību gadu būs jāatklāj patvertnē. «Viņi regulāri šauj uz svētkiem. Viņi mīl datumus. Kā to nosaukt, ja ne par sātanismu?» retoriski jautā A. Bražņiks.

Nocietinājumu zona
Par vairākām lietām atklāsme nākusi vēlāk. Izrādās, ka rezervē jābūt higiēnas precēm, jo tās izpērk pirmās. Ne tikai iedzīvotājiem un bēgļiem, bet arī karavīriem noteiktās situācijās vajag mitrumu uzsūcošu materiālu. Nepieciešams iekārtot punktus, kur pieejama pirmā palīdzība, ēdiens, var uzlādēt telefonus un datorus. Šī informācija ir plaši publiski pieejama.
Ir jauni nosacījumi. Interneta piegādātājam tagad ir jānodrošina elektrības ģenerators, kas elektrības pārtraukuma gadījumā vismaz desmit stundas nodrošinās interneta pieslēgumu, lai būtu sakari.
Kara sajūta Malinā nav beigusies. Visapkārt pašvaldībā ir ierakumi un militārie objekti. Katrs komandieris, kas kontrolē apgabalu, veido savu sistēmu, un iedzīvotāji atbalsta – izveidots mūsdienīgu militāro aizsardzības sistēmu apkopojums. Ja tagad mēģinās atkārtoti iebrukt Malinas pašvaldībā, tas iebrucējam maksās ļoti dārgi un visdrīzāk necik tālu tikt neizdosies. ◆

Ko darīt
Bauskas novada pašvaldības pārstāvji atzīst, ka vizītes galvenais ieguvums esot izpratne, kādām ir jābūt patvertnēm un kā rīkoties kara pirmajās stundās un dienās.
«Radām skaidrību, ko vajag darīt. Līdz šim par to vairāk teorētiski domājām, skatoties, kas rakstīts normatīvajos aktos. Skaidrība ir par patvertnēm, ka cilvēki kara gadījumā būs jāinformē operatīvi. Svarīgi, lai būtu «atslēgas» cilvēki pagastos un katrā ciemā, kam var uzticēt mobilizēt cilvēkus, tehniku, uzņēmējus. Ne tikai mūsu sarakstā ir jābūt rezerves tehnikai, lai raktu ierakumus, rezerves instrumentiem, degvielai, pārtikas produktiem, bet tas jānostiprina arī sadarbībā ar uzņēmējiem, lai ir uzņēmēji, uz kuriem mēs varam paļauties šādās situācijās,» stāsta Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis.
«Labi saprotam – par maz ir patvertnes apzināt, norādīt, kur tās ir. Patvertnēm jābūt arī attiecīgi uzturētām. Braucienā guvām izpratni, ka jābūt risinājumiem ūdens apgādes nodrošinājumiem, pārtikas un siltuma apgādei, jāpievērš uzmanība ventilācijai. Apmeklējot papīra pārstrādes rūpnīcas patvertni, sapratām – pat ja ir enerģētiskā krīze un nevar siltumu ziemā nodrošināt, svarīgas ir kaut vai putuplasta plāksnes. Kritiskā situācijā jābūt risinājumiem ar komunālā dienesta atbalstu par smilšu maisu sagatavošanu, jābūt saprātīgām smilšu maisu rezervēm. Uzglabāt sapildītus ir neefektīvi. Vairāk par to savā starpā runāsim, apspriedīsim. Patvertnes ātri nebūs – pašlaik būvspeciālisti novērtē potenciālās vietas. Ir jārēķinās ar iespējamām mitruma radītām problēmām zemākajās vietās. Bauskā ir daudz tādu vietu. Būtiska ir pilsētas meliorācijas sistēmu uzturēšana,» vērtē Bauskas novada izpilddirektors Ivars Romānovs.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests informē, ka Bauskas novadā vērtē 96 objektus, lai noteiktu to piemērotību patvertņu ierīkošanai. Kā vēsta pašvaldības darba aizsardzības speciālists Māris Plēsnieks, apsekoti 63% objektu, no tiem 25% ir atbilstoši patvertņu ierīkošanai, 38% daļēji atbilstoši un 37% neatbilstoši. Objektu pilnais saraksts ir zināms novada Civilās aizsardzības komisijai.

+ 6