Uzvaras pamatskolas devītie cītīgi trenējas eksāmeniem

Gailīšu pagasta Uzvaras pamatskolas 9. klases skolēni ir kā pumpuri, kas pavasara miglā vēl tikai tiecas atvērties. Topošo absolventu klases audzinātāja Valda Bičkova, matemātikas skolotāja mācību iestādē, atzīst, ka klases gaisotne ir kā mistērija: «Viņi ir klusi un intraverti, bet viņos mīt kas spožs, un, kad pienāk īstais brīdis, viņi atveras, un pēkšņi visi «mirdz».»

Devītklasnieki šogad ir astoņpadsmit – gana daudz, kuplākā klase skolā. Dažu gadu laikā no piecpadsmit skolēniem skaits pieaudzis līdz astoņpadsmit. Klasesbiedri atzīst, ka tas ir interesanti, ja klases kolektīvam pievienojas kāds skolēns, jo veidojas jaunas attiecības, rodas jauni draugi un idejas – tas piešķir kolektīvam jaunu krāsu, noskaņu.

Dzirksts, kas īstajā brīdī uzliesmo

Kolektīvs var šķist ļoti kluss un noslēgts, bet patiesībā tajā dzīvo dzirksts. Dzirksts, kas nemanāma mīt ikkatrā no skolēniem un uzliesmo, kad pienāk īstais brīdis. Skolēni atzīst, ka reizēm ir vajadzīgs grūdiens no kāda klasesbiedra, lai viss notiktu tā, kā to vēlētos. Parasti klasesbiedrene, kura pamudina citus, ir Arianna Kiseļa. Jauniete stāsta, ka viņas sapnis ir kļūt par stjuarti. Kā klases līdere saviem klasesbiedriem Arianna novēl nekad nepadoties un vienmēr tiekties pēc izaugsmes. Meitene atklāj, ka klases kolektīvs ir draudzīgs, izpalīdzīgs, kad tas vajadzīgs, un uzskata, ka absolventu kolektīvs starp citām klasēm skolā izceļas ar klases slēpto saliedētību un, protams, reizēm arī ar blēņām, bet tas «pieder pie lietas».

Klases audzinātāja V. Bičkova atklāj, ka īpašība, ar ko audzēkņi izceļas, ir atklātība. «Viņi vienmēr pateiks godīgi, ja kaut ko nav izpildījuši vai izdarījuši. Es lepojos ar to, ka viņi neko neslēpj un pasaka visu, kā tas ir.»