Vai jauno valdību būs viegli izveidot? Savu viedokli pauž Arnolds Jātnieks un Ingmārs Līdaka

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), lai valdība strādātu dinamiskāk, pagājušajā nedēļā rosināja veikt vairāku amatu rotācijas, taču «Apvienotais saraksts» (AS) un Nacionālā apvienība (NA) 11. augustā šo piedāvājumu noraidīja. Tāpēc Kariņš sāka sarunas par jaunas koalīcijas un valdības veidošanu. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nekavējoties atgādināja, ka valdību var veidot tikai prezidenta virzīta persona. K. Kariņa rīcības programmu prezidents gaidīja līdz 17. augustam. Jau 14. augustā Krišjānis Kariņš paziņoja par atkāpšanos un norādīja, ka uz valsts vadītāja amatu vairs nekandidēs, bet 17. augustā, viņš Valsts prezidentam iesniedza dokumentu par demisiju.

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča darba kārtība liecina, ka pirmdien, 21.augustā, un otrdien, 22.augustā, viņam paredzētas tikšanās ar visām Saeimā pārstāvētajām politiskajām partijām. Konsultācijās tiks pārrunāts jaunas koalīcijas veidošanas process un Valsts prezidents noskaidros politisko spēku viedokļus par vēlamo koalīcijas modeli, iespējamajiem Ministru prezidenta amata kandidātiem, kā arī redzējumu par valdībai veicamajiem ilgtermiņa un neatliekamajiem darbiem.

«Pašlaik nav skaidrs, kāda būs topošā valdība. Tikai nākamnedēļ sāksies sarežģītas sarunas ar partijām. Būs jāņem vērā Lemberga aspekts, «Nacionālā apvienība» pauž nepatiku pret «Progresīvajiem», ir saspīlētas attiecības Rīgas domē. Tāpat jāielāgo, ka «Jaunā Vienotība» nav apmierināta ar to, ko «Apvienotais saraksts» darīja. Būtībā mēs panācām Krišjāņa Kariņa gāšanu,» teic Saeimas deputāts Ingmārs Līdaka («Apvienotais saraksts» ).

Viņš pieļauj, ka, iespējams, «Jaunā Vienotība» iztiks ar 52 balsīm, bet noturēt tādu valdību būšot sarežģīti. «Vajag vismaz četras partijas. Mēs kā «Apvienotais saraksts» varam runāt ar jebkuru personāžu, bet, ja visu laiku blakus sēdēs K. Kariņš, tas apgrūtinās sarunas. Gribam runāt ar jauno premjera kandidātu, nevis veco premjeru.

Dialogs ar pašvaldībām var mainīties. Māris Sprindžuks bija atvērts sarunām, viņam bija dažādas idejas. Var būt līdzīga izjūta kā pēc Saeimas vēlēšanām, ja radikāli mainīsies valdības sastāvs un jaunpienācējiem būs problēmas ar budžeta izstrādi. Lai ministri sāktu strādāt, tas prasa laiku, jāapzinās resursi, jāizveido savs birojs, un tad ministrs tikai kļūst rīcībspējīgs. Tāpēc arī «Apvienotajam sarakstam» un Nacionālajai apvienībai bija iebildumi, ka laikā, kad sāk strādāt pie budžeta, nomaina atbildības jomas,» savas domas uztic I. Līdaka.

Savukārt Saeimas deputāts Arnolds Jātnieks («Nacionālā apvienība») norāda, ka «Nacionālā apvienība» negrib nedz ZZS, nedz «Progresīvos» valdībā.

««Apvienotajam sarakstam» ir ļoti līdzīgas domas. Varbūt būtu citādāk, ja Saeimā būtu vairāk cilvēku no reģioniem, bet vairāk ir rīdzinieku, un viņi lemj. Mums kā ierindas deputātiem nav plašākas informācijas. Ko var izlasīt presē, to es arī zinu. Kā premjeru gribētu redzēt kārtīgu vadītāju, kurš spēj paprasīt atbildību no saviem padotajiem. Pagaidām tas notiek ļoti reti.

Domāju, ka valdība normāli strādāja, varēja turpināt darbu. Ministri reāli amatā bija pusgadu, tikai sāka saprast, ko un kā darīt. Tagad būs brīdis, kad būs «tukšums», kad nekas nenotiek. Cietīs visas nozares, ne tikai pašvaldības. Piemēram, Eiropas Savienības fondu finansējums, kur naudas plūsma ir plānota sen atpakaļ, – būtu muļķīgi, ja šo naudu nespēsim paņemt.

Pašvaldību ikdienas budžetu tas neietekmēs. Ja valdība kavēsies, pašvaldībām būs tas pats budžets kā šogad. Ienākumu prognoze ir laba, budžets ir pildījies ar uzviju,» teic A. Jātnieks.