www.bauskasdzive.lv
Trešdien, 5. februārī, Kultūras ministrijā (KM) notika kultūras ministres Agneses Lāces, ministrijas pārstāvju un Mežotnes pils iniciatīvas grupas tikšanās. Tās laikā tika pārrunāts Rundāles pils muzeja redzējums Mežotnes pils ēku kompleksa attīstībai, portālu informēja KM pārstāve Lita Kokale.
Rundāles pils muzeja direktore Laura Lūse atklāja, ka vakardienas tikšanās Kultūras ministrijā bijusi Mežotnes pils iniciatīvas grupas ierosināta, lai aktīvi atbalstošā sabiedrības grupa būtu lietas kursā par procesa virzību.
“Lai Rundāles pils muzejs varētu uzņemties jaunas saistības, bija nepieciešams īstenot juridiskā statusa maiņu. Tas ļauj efektīvāk izmantot ierobežotos finanšu resursus un vajadzības gadījumā daļu no Rundāles pils muzeja ieņēmumiem novirzīt Mežotnes pils darbības uzsākšanai,” skaidro L. Lūse.
Viņa norāda, ka atvasinātas publiskas personas statusā Rundāles pils muzejs ir kopš 2025. gada 2. janvāra. “Kopš tā laika esam tikušies ar vairākām iesaistītajām pusēm un arī ar kultūras ministri Agnesi Lāci, kā arī ar Mežotnes pils iniciatīvas grupu, lai informētu par notikumu virzību. Šobrīd tiek izskatīts scenārijs par Mežotnes pils nodošanu apsaimniekošanā un lietošanā Rundāles pils muzejam, provizoriski paredzot tās atvēršanu publikai 2025. gada jūnijā,” stāsta L. Lūse.
Viņa pavēstīja, ka Kultūras ministrijai tika iesniegta precizēta tāme Mežotnes pils atvēršanai un darbības nodrošināšanai, kā arī sniegta informācija par nepieciešamo darbaspēka apjomu. Investīcijas muzeja piedāvājuma un satura veidošanā tiek plānotas pakāpeniski ar nelieliem ekspozīcijas uzlabojumiem un plašāku izstādi 2027. gadā.
KM pārstāve Lita Kokale apliecināja, ka Kultūras ministrija organizēs tikšanos ar “Valsts nekustamie īpašumi” jautājuma tālākai virzībai.
Uz jaunumiem sociālajā tīklā “Facebook” reaģējusi Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Zemgales reģionālās nodaļas vadītāja Elvīra Mantrova, norādot: “Ja Mežotnes pils nonāks Lauras Lūses stiprās rokās – tad nākotnes spožums ir garantēts! Tas sabiedrībai augsti jānovērtē – mežonīgi smags darbs!” tā E. Mantrova.
Jau vēstīts, ka Rundāles pils muzeja vadībai jāpieņem lēmums, vai Mežotnes pils var kļūt par Rundāles pils muzeja filiāli, pārņemot pils apsaimniekošanu no tās šī brīža īpašnieka – VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ). Izstrādātais piedāvājums paredz atvērt Mežotnes pili apmeklētājiem pēc iespējas ātrāk pēc īpašuma pārņemšanas no VNĪ, pamazām attīstot tajā muzeja piedāvājumu un pasākumu programmu, pakāpeniski izvērtējot iespējas attīstīt arī viesmīlības pakalpojumus, kā arī īstenot infrastruktūras sakārtošanas projektus.
Mežotnes pils iniciatīvas grupā ir bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers, mākslas vēsturnieks Imants Lancmanis, Rundāles pils muzeja direktore Laura Lūse, mūziķis Igo, Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis un vairāki citi sabiedrībā pazīstami cilvēki.
Lai izdodās, malači to ledu ir izkustinājuši.
Ar labiem darbiem un domām par pils nākotni noskaņoti.
Mežotnes pils – mūsdienīgs tūrisma objekts, kārtējais muzejs vai spoku mājvieta
2024.gada aprīļa sākumā, vēl būdams SIA “Bauskas novada komunālserviss” vadītājs, pamanīju SIA “Valsts nekustamie īpašumi” sludinājumu, ka jau atkārtoti tiek izsolītas nomas tiesības uz Mežotnes pili. Sludinājums mani ieintriģēja un es sāku pētīt “kas šim lācītim vēderā”. Kā izrādījās, interesanta, kaut arī ne tik sena un leģendām apvīta, ir ne tikai pils vēsture, bet arī jaunāko laiku procesi. Par vēsturi ir rakstīts daudz, tādēļ tai pieskaršos neaudz vēlāk, taču būtiskākais, manuprāt ir tas, ka līdz pat šim brīdim pils tiek uzturēta, un šķiet, salīdzinoši labi saglabājusies. No šī skatu punkta raugoties, to nevar salīdzināt ne ar vienu citu tuvākā reģiona pili vai muižu (ar Rundāles pili salīdzinājums jau būtu pārspīlēts).
Iepazinos ar nomas maksu, plānotajām izmaksām, ko VNĪ bija norādījis sludinājumā, nedaudz parēķināju, un manī dzima ideja, jeb nedaudz pārgalvīgs plāns – kādēļ SIA “Bauskas novada komunālserviss” kā daudzprofilu pašvaldībai piederošam uzņēmumam nepieteikties par Mežotnes pils nomnieku un pārvaldnieku? Pārrunāju šo ideju ar uzņēmuma galvenajiem speciālistiem, un no visiem saņēmu atbalstu. Pils nav tālu no Bauskas, kur atrodas BNKS ražošanas bāze. Uzņēmumam pieder lieliska labiekārtošanas tehnika, kura pēc tam, kad Bauskas pilsētas labiekārtošana tika nodota SIA “Vizi Urban”, stāv dīkā un rūsē. BNKS štatos ir virkne tehnisko speciālistu (santehniķi, elektriķi, galdnieki, būvdarbu veicēji, ēku pārziņi, ainavu arhitekts, sētnieki, apkopēji un palīgstrādnieki u.c.), kurus varētu lieti piesaistīt šī īpašuma uzturēšanā, un apsaimniekošanā. Tāpat BNKS nodrošina ūdensapgādes, kanalizācijas un siltumapgādes pakalpojumus, kas nozīmē, ka arī šajā jomā problēmu nebūtu. Ņemot vērā BNKS kapacitāti, uzņēmums varētu piesaistīt dažādu projektu finansējumu, līdzīgi, kā to dara Abgunstes, un Blankenfeles muižas īpašnieki vai Jelgavas novada pašvaldība Vilces muižā. Arī citur Latvijā ir neskaitāmi piemēri, kā aktīvi uzņēmēji vai privātie pārvaldnieki veiksmīgi atjauno, uztur un apsaimnieko senatnes mantojumu.
Tobrīd sapratu, ka to varu un gribu. Ja par spīti visiem nelabvēļiem, kritizētājiem un dīvānu ekspertiem, nepilna gada laikā BNKS komandai izdevās apvienot 9 kapitālsabiedrības, Mežotnes pils būtu tikai jauns izaicinājums un vēlme turpināt pārmaiņas. Ar dažiem spējīgiem speciālistiem (pārvaldnieku, pasākumu rīkotāju un marketinga speciālistu) šī pasākuma priekšgalā, dažu gadu laikā Mežotnes pili varētu padarīt vēl populārāku, kā Pakroja vai līdzīgas pilis un muižas. Turklāt, ieņēmumi no pasākumiem, varētu pilnībā segt ar pils uzturēšanu saistītās izmaksas, un veidot papildus ieņēmumus kapitālsabiedrības budžetā.
Apzinoties, ka pieņemt šādus lēmumus bez Bauskas novada vadības informēšanas un atbalsta, nebūtu pareizi, apņēmības pilns nosūtīju vēstuli domes priekšsēdētājam. Vēstulē īsumā aprakstīju plānu, kā arī iespējamo pils attīstības un izmantošanas formātu. Kā piemēru minēju viesiem zināmo Pakrojas pili Lietuvā, ar dažādiem festivāliem un aktivitātēm, no krām daļu mēģināju uzskaitīt, piemēram,
– regulāri klasiskās mūzikas koncerti, gan iekšā, gan ārā;
– vasaras mūzikas festivāli, rokkoncerti, šlēgerfestivāli un tml;
– vasarā regulāras zaļumballes;
– teātra izrādes, amatierteātru festivāli;
– pašvaldības vadības pieņemšanas pasākumi valsts svētkos, novada svētkos;
– Bauskas novada oficiālā Jāņu svinību vieta;
– ieviest tradīciju – gadskārtējā Līvenu balle Mežotnes pilī;
– norises vieta citiem pasākumiem, ja Bauskas pilsētas platības ir nepietiekamas;
– telpu noma privātajām svinībām un korporatīvajiem pasākumiem;
– kafejnīca, restorāns, viesnīca visa gada garumā;
– atpūtas izbraucieni ar laivām, katamarāniem vai plostu pa Lielupi;
– oficiālas peldvietas izveidošana un uzturēšana;
– dažādi izklaides pasākumi pie un uz ūdens, piemēram tradicionāla laivu regate Bauska – Mežotne, makšķerēšanas sacensības
– daļa telpu paredzēt muzeja ekspozīcijai, sadarbībā ar Rundāles pils muzeju;
– iesaistīties Latvijas piļu un muižu asociācijas pasākumos un maršrutos;
– piedalīties muzeja nakšu un leģendu nakšu pasākumos un citas aktivitātes;
Atšķirībā no Pakrojas pils, Mežotnes pilij ir vairākas priekšrocības – pati pils ēka ir ievērojami plašāka, tajā jau ir iekārtots gan restorāns, gan viesnīcas istabas. Arī pārējās telpu platība ir lielāka. Pilij pieguļošā teritorija ir vismaz 2 reizes lielāka nekā Pakrojas pils teritorija. Mežotne atrodas vien 10 km attālumā no Bauskas un valsts galvenā autoceļa Rīga – Bauskas – Lietuvas robeža, kā arī tikai stundas braucienā no Rīgas.
Tā nu savu ideju kautrīgi izklāstījis, naivi cerēju, ka Okmanis vismaz pieklājības pēc varētu pārrunāt šādu iespēju, taču nekā. Saņēmu korektu noraidījumu. Ideja, gan esot apsveicama (par to protams, prieks), taču pilij nākot līdzi vēl 2 ēkas, kuras nomniekam ir jāatjauno, viena no tām jau 45 gadus netiek izmantota, otrā ir pašvaldības nomāta pielāgota sporta zāle. Turklāt, jau esot panākta vienošanās ar kultūras ministru, par atsavināšanas apturēšanu, ja neviens nomāt nepiesakās, un strādāt pie iespējās šajā pilī izveidot Rundāles pils muzeja filiāli.
Patiesībā biju vīlies. Sīkums par tām pāris ēkām, kas nāk komplektā ar pili. Tās BNKS varētu ataunot nesteidzīgi saimnieciskā kārtā, saglabājot sporta zāli, ko izmantot arī pils pasākumos. Lielāko vilšanos sagādāja domes priekšsēdētāja redzējums par Rundāles pils filiāles veidošanu. Vai tiešām? Vēl vienu Rundāli? Vēl vienu muzeju?
Lūdzu, nepārprast, man nav būtisku iebildumu pret muzejiem, taču veselā saprāta ietvaros. Tiesa, Bauskas novads nevar lepoties ar lielu skaitu kultūrvēsturisku objektu, ja neskaita lērumu senkapu un kapsētu, taču šobrīd Bauskas novadā jau ir vismaz divas ievērības cienīgas pilis – Bauskas pils un Rundāles pils, kas darbojas kā muzeji. Katrai sava vēsture, leģenda, katrai savs atjaunošanas stāsts. Tūristu skaits kā jau visur – siltajā sezonā pieplūdums, iestājoties aukstam laikam – nekāds. Vai vēl vienu labi saglabātu ēku pārvēršot par kārtējo muzeju, kur izstādīt kaudzi portretus, dažus krūšutēlus, un vecas mēbeles, būtiski palielinās kopējo tūristu plūsmu? Šaubos.
Rundāles pils apmeklētājus var saprast, nozīmīgākā baroka stila pils Latvijā, arhitekts – Rastrelli, kas pats, pēc kura projektiem uzbūvētas vairākas izcilas pilis un baznīcas Jelgavā, Pēterburgā (Ziemas pils) un tās apkārtnē, kā arī Kijivā un Maskavā. Pils rožu dārzs vasarā vien ir atsevišķas ekskursijas vērts, un atgādina Versaļas pils dārzu. Ne velti Rundāles pili dēvē par “mazo Versaļu”. Visu cieņu šī muzeja vadībai, pils ansamblis ir atjaunots, labi uzturēts un tūristi to ir iecienījuši. Tāpat intelektuāļi iecienījuši senās un klasiskās mūzikas koncertus. Par pils kafejnīcu gan negribas izteikties. Šāda līmeņa objektā noteikti labāk iederētos augstas klases restorāns, Michelin zvaigznes īpašnieks.
Nedaudz mazāk, bet arī tūristu apmeklēta ir Bauskas pils. Arī tajā ir daudz ieguldīts, jo no brīža, kad pirmo reizi tur biju vēl pamatskolas gados, līdz šodienai, tā ir izmainījusies līdz nepazīšanai. Neiedziļināšos detaļās, tās katrs var izlasīt vai apskatīt abu piļu tīmekļa vietnēs vai aizbraukt un redzēt to visu klātienē.
Ko īsti redzēt Mežotnes pilī, kā muzejā, nezinu. Es, protams, neesmu vēsturnieks, arhitekts vai muzeju speciālists, taču manuprāt Mežotnes pils krietni atšķiras no abām pieminētajām. Mežotnes pils vēsture nebūt nav tik sena, jo tās būvniecība tika pabeigta tikai 19.gs. sākumā. Arī ievērojamo personu – pils īpašnieku saraksts ir krietni īss. Ir zināms, ka Krievijas ķeizariene Katrīna II savai mazbērnu audzinātājai Šarlotei fon Līvenai nodeva Mežotnes muižu mūža lietošanā, kura tad arī uzslēja tur Mežotnes pili. Turpmākā pils vēsture grozās tikai ap Līvenu dzimtu, kuras beidzamais īpašnieks to atstāja 1920.gadā, jeb vien 100 gadus pēc būvdarbu pabeigšanas tajā. Tam, ka arī Mežotnes pils arhitekts bija itālis, kurš līdzīgi kā Rastrelli, savu karjeru izveidoja cariskās Krievijas galmā, protams, ir nozīme, taču pilī jau sen vairs nav saglabājušās ne autentiskās 19.gs mēbeles, ne cits vēsturiskais aprīkojums.
Lai man piedod arhitekts Dambis un citi augsti skolotie mākslas, vēstures un arhitektūras lietpratēji, taču diez vai vidējais mūsdienu tūrists alkst izdot lielu naudu, lai vērotu ēku, kuras pagalma fasādes centru izceļ četrkolonnu portiks ar trīsstūra frontonu, bet parka fasādes centru – pusrotonda, demonstrējot veiksmīgu arhitektoniski telpisko kompozīciju, vai pētītu pils fasāžu arhitektūrā izmantoto trīsdaļīgā loga motīvu, t.s. Palladio logu, kas ir raksturīgs Kvarengi daiļradei. Tāpat šaubos vai pusapļa logi fronton¬os un cokolstāvā, kā arī izcilā klasicisma pieminekļa māksliniecisko izteiksmību vairojošie jonisko kolonnu kapiteļi, sa¬¬ndriki, dzegas un rustojums ir tas pēc kā ilgojas klasisko muzeju apmeklētāji. Gandrīz visu minēto interesenti varētu aplūkot arī bez maksas, vienkārši malkojot kafiju pils restorānā, vai dejojot valsi vecgada ballē. Turklāt – tikai vienreiz. Diez vai kapiteļi, sandriki un dzegas ir tik fascinējoši, ka tajos var raudzīties vēl un vēl.
Īsi pēc tam, kad saņēmu noraidījumu no Okmaņa, Bauskas dzīvē parādījās raksts, kurā samērā plaši bija atspoguļots sabiedrībā zināmu, un ne tik zināmu cilvēku viedoklis par Mežotnes pils turpmāko likteni. Izrādās, lai nepieļautu Mežotnes pils pārdošanu, tika pat izveidota iniciatīvas grupa, kurā no zināmākajiem ir bijušais valsts prezidents Zatlers, Bauskas novada domes šefs Okmanis, arhitekts Dambis un dziedātājs Igo. Tad nu šie “cīnītāji” visi kā viens 16.aprīļa preses konferencē klāstīja savu redzējumu – kādas izcilas perspektīvas Mežotnes pilij pavērtos Rundāles pils filiāles statusā. Kā noprotu, netika sadzirdēts tikai VNĪ direktora A.Vārnas sacītais, ka vienreiz jau darba grupa sanākusi kopā līdzīgā sastāvā, bet rezultātu tas nav devis, un ka VNĪ pašmērķis nav pārdot Mežotnes pili, bet atrast īpašumam lietotāju.
Nez kāpēc man šī preses konference atgādināja filmu Mērnieku laikus ar Ē.Valtera leģendāro frāzi – runas vīriem ir spēks rokās, un ko tie nospriež, tā ir. Jau toreiz sabiedrība apsmēja iedomīgos zemniekus, kuriem ne naudas, ne mantas, bet vēlme lemt un plātīties – milzīga. Ir tikai būtiska atšķirība, starp iniciatīvas grupas biedriem nemanīju nevienu mērnieka kungu, kurš “būtu gatavs abu pagastu zemniekiem izrīkot goda maltīti”.
Nedaudz pievēršoties sazvērestību teorijām, vietā būtu provokatīvs jautājums – kam ir izdevīgi, ka pilī tiktu ierīkots muzejs? Visu cieņu Igo, bet kas notiktu ar viņa Cepli, ja vien 3,5 kilometrus tālāk izveidotos mūsdienīgs kultūras, atpūtas un izklaides centrs? Iespējams, jau tā Cepļa ne tik milzīgais apmeklēju skaits samazinātos. Kā veidotos bizness Mazmežotnes muižas īpašniekiem, ja Lielupes otrā krastā 800 m attālumā visa gada garumā kūsātu dzīvība un plūstu tūristu straumes, darbotos viesnīca, un restorāns? Varbūt tieši tāpēc abi minētie ir iniciatori idejai par muzeja filiāli?
Vēl 2024.gada vasarā Kultūras ministrijas izplatītajā paziņojumā varēja lasīt, ka nu jau KM izveidotā darba grupa 12 cilvēku sastāvā turpina spriest par 2 iespējamiem risinājumiem – Mežotnes pils, kā Rundāles pils muzeja filiāle vai Mežotnes pils iznomāta privātam nomniekam uz 30 gadiem, plānojot līdz rudenim valdībai dot iespēju izšķirties. Rudens ir pagājis, drīz būs pavasaris, budžets sen ir apstiprināts Saeimā, bet no Kultūras ministrijas klusums. Rudenī interesenti varēja skatīt daudzu Latvijas piļu un muižu piedāvājumiem leģendu nakts ietvaros, taču Mežotnes pils kā bija tukša un auksta, tā palika. Ne tur muzeju, ne leģendu nakts. Ne koncertu, ne citas izklaides, ne restorāna, ne viesnīcas. Ir tikai uzturēšanas izmaksas, ko joprojām sedz VNĪ, bet darba grupa turpina spriest.
Varbūt pienācis laiks kaut ko mainīt arī šajā jomā? Manuprāt, muzeju pārraudzību vajadzētu pārņemt Ekonomikas ministrijai, lai kopīgi ar tūrisma nozari veidotu vienotu un ilgtspējīgu platformu un tūrisma stratēģiju. Mēs neesam tik bagāti, lai no nodokļu maksātāju naudas uzturētu n-tos muzejus, kas Kultūras ministrijas paspārnē tikai sapņo kā no budžeta izspiest vairāk naudas. Savukārt sabiedrība mainās, un tūristus vairs nevar “iebarot” ar neko neizsakošu viduslaiku augstmaņu portretiem, garlaicīgiem artefaktiem stikla skapjos vai būvju arhitektūras detaļām. Cīņa par tūristiem ar katru gadu kļūst arvien spraigāka un nežēlīgāka, un ne tikai starp muzejiem bet starp valstīm. Arī tūrists ir kļuvis izvēlīgs, un būs gatavs atstāt savus dolārus, eiro vai jēnas tam, kas piedāvās ko jaunu, neredzētu vai nebaudītu. Vēsturiskā arhitektūra vairs nevienu nepārsteidz. Pilna Eiropa ir ar gadsimtiem vecām ēkām, baznīcām, pilīm un muižām. Turklāt plašu ieskatu muzejos sniedz arī virtuālās ekskursijas. Ja apmeklētājiem netiek piedāvāts plašs atpūtas un izklaides pasākumu kopums, kaut vai sinerģijā ar vēstures un kultūras iepazīšanu, tie savu naudu atstāj citur.
Diemžēl jāsecina, ka arī Bauskas novada vadībai ir visai šaura izpratne par tūristu piesaisti, ja tās vadītājs pat nevēlas apsvērt citu risinājumu, kā tikai kārtējā garlaicīgā muzeja izveidošanu.
Iespējams, šādu lēmumu dēļ, nebūtībā aiziet lielākā daļa piļu un muižu – kamēr tās bez miljonu vērtiem ieguldījumiem ir iespējams izmantot tūrismam, izklaidei, atpūtai un citiem mērķiem, valsts vai šajā gadījumā vietējā vara sēd uz tām kā sums uz siena kaudzes, taču kad neuzturētās un neapsaimniekotās ēkas jau ir tuvu sabrukšanai, pēkšņi pamostas un steidzami vēlas tās notirgot.
Bet iespējams, šīs ir tikai manas kārtējās pārdomas…
Cāzera facebook profilā ir labs raksts par Mežotnes pili. Alternatīva KM redzējumam par šī kompleksa turpmāko likteni
Palasot Cāzera eseju, aizvien vairāk pārliecinos, ka lai arī Okmanis ir kāds nu ir, bet paldies dievam tika vaļā no šī Leģendu nakts indivīda…
Domaju, ka Cazērs varētu iedomāties visas tūlīt aizvērtās Rīgas kazino vietas uzaicināt uz Bauskas pilsētu, tā teikt veidot “mazo vegasu”. Kā vispār komunālserviss var iedomāties vadīt kaut ko šādu, netiekot līdz galam galā ar savu tiešo pienākumu.
Priecājies, varēsi netraucēti pastaigāties pa Mežotnes pils tukšajām zālēm un vērot latvju tautas paverdzinātāju portretus. Starp citu, Tava ideja par spēļu zālēm un mazo vegasu Bauskā, nav nemaz peļama. Vismaz pilsētā kāda dzīvība atgrieztos
Tagad pārdošanā ir Stūra māja! Ko tik visu tur nevar attīstīt!
cerība, protams, mirst pēdējā, cerība, ka valsts budžets patreizējam līdzekļu trūkumam Rundāles pilī, tiks papildīnāts ar “piešprici” Mežotnes pils uzturēšanai nokļūstost Rundāles “kompleksa” paspārnē. Svaiga nauda, jaunas darbavietas, vien jāizvieto senlietas vai to atdarinājumi pašlaik tukšajās telpās un lieta darīta. Bez pūlēm un izdomas turpinām apgūt naudu jau tā caurā valsts budžeta. Un šo naudas apguvēju mums nu nekad nav trūcis, kā arī viņu ideju budžeta naudas piekļūsanai.Ja jau pāris miljonu, kā nesen šeit minēts ik gadu pietrūkst pašai Rundālei, iespējams ar Mežotnei pieškirto valsts dotāciju kādu laiku vēl izlīdzēsimies. P.s. neesmu es Cāzers.
un cik miljonus valsts naudas mēs, gribētāji varētu šajā “Stūra mājā” apgūt, vien, ja valstij šī naudiņa priekš jums, gribētājiem, tiktu “atrasta. Pārāk liela rinda to gribētāju jau sen kā izveidojusies, būtu tik to darītaju kaut puse no jums.
cik gadus viņi jau šādā veidā to “ledu kustina”? Jeb gaida “saulīti kausētāju”, no budžeta piešķirtās naudas veidolā?
Tas izsauciens adresēts caurkritušajam dižsaimniekam un viņa “slimā suņa murgiem”. Jau Ļeņins teica, ka valsti var vadīt jebkura ķēkša. Vai tad pilis un muzejus nebūtu laiks nodot tādiem cāzeriem, kuri ar saviem traktoristiem un palīgstrādniekiem fiksi vien visu savestu kārtībā un pēc pāris gadiem tā uzplauktu, ka ar blīkšķi nobankrotētu pat mūzu braļuku zemes kiča un bezgaumību karaļvalstij Pakrojā. Vai, tiešām, šis savas “visgudrības” pārņemtais narciss (labāk gan laikam piestāvētu vārds ķirbis) nevarētu savos literārajos lielās formas darbos palikt pie kanalizācijas un apkures tēmām?
Par valsts vadīšanu, iespējams daļēji Tev ir taisnība. Vismaz pašvaldību mierīgi var vadīt nedaudz augstāku izglītību ieguvis traktorists, un lielai daļai viss šķiet ideāli.
Par pilīm un muižām – viss ok, atdodam muzejiem un turpinām vaimanāt, ka valsts nespēj finansēt medicīnu, drošību un izglītību.
Iespējams, Pakojas muiža ir bezgaumība (par gaumi gan nestrīdas), taču nez kādēļ brīvdienās tur vairāk redz letiņu auto, nekā pašus leišus. Laikam esam tāda galīgi bezgaumīga tauta…
Cāzers jau patiesībā ir tikai skaļi pateicis to, ko domā gan liela daļa novada vadības, gan iedzīvotāju. Rezumējot – priekš kam mums tie “garlaicīgie” muzeji, taisām “pa vienkāršo”, ar visādām trulām ambrāžām, troksni un regulāru kumēdiņu rādīšanu. Gan teksts, gan kopumā pozitīvā reakcija uz to skaidri rāda, ka vēstures nemācīšana, neizglītotība vispār, ieslīgšana patērēšanas kultā u.tml. jau nesuši treknus augļus – muzeji ir garlaicīgi, nevienam nevajadzīgi, dodiet tik maizi un izpriecas. Bet! Vai tad Latvijā vietu šādiem jampadračiem trūkst? Uz velna paraušanu tādi pieejami kaut vai mūsu Pilskalna krūmos. Un uz kurieni, ja godīgi, jūs vedat savus tālos viesus – uz Hesburgeru vai Rundāles pili? Šī nelielā diskusija diemžēl dod skaidru signālu, ka Latvijas sabiedrība jau šobrīd ir nonākusi grūti pārvarama sekluma gūstā. Ko vēl rosināsim likvidēt tāpēc, ka tas, vienu eiro ieguldot, nedod pretī trīs? Varbūt Dainu skapi? Ko stāv tāds vecs krāms? Tā vietā var uzstādīt spēļu vai vismaz kafijas automātu…
muitnieks ir diagnoze. Muitnieks vienmēr domā par apčakarēšanu, varas izrādīšanu, likumu ignorēšanu, shēmām, un par pašu galveno, tātad naudu.
vispirms, būtu jāpasaka, ka es neesmu ne Cāzera piekritējs, ne arī viņa kategorisks noliedzējs. Vien, izsaku savu, personīgo viedokli. Savā mūžā esu piedzīvojis krietni daudz šādu “ideju ģeneratoru”, kuriem fikso ideju “kā šķūņu” bez savas jēgas, vien ne to finašu viņiem, ne arī rokas “aug no pareizās vietas”? Kādēļ tad šis kungs pats personīgi, vai ar saviem domubiedriem neņēma šo ēku un zemi arendā, nepārvērta to par otru Pakroju? Laikam gan tālab, ka iedomājies sevi Šarlotes fon Līvenas vietā, tikai tā nauda viņam pienāktos nevis no Katrīnas II., bet no BNKS kases, novada budžeta garantijām ieskaitot. Idejas tiešām “kā šķūņi”, vien daudzas no tām jau mēģināts realizēt, bet ar “svaigajām”, priekš tām nav zināšanu. Ar to laivošanu. Cik ir to vasaru, kad Lielupes augštecē ir iespējams nobraukt pa upi nepinoties aizaugumā vai nesitot savu sēžamvietu pa upes dibenu. Kādas makšķerēšanas sacensības, ja vimba tajā pašā Mežotnes atvarā mēdz piestāt vien pie krietni augstāka ūdens līmeņa kā patreiz. Ja savulaik pat “copes guru” Grabovskis vimbu laikā aizbrauca no atvara vien tolaik savu “zirgasti” vējā izvēdinājis un turpmākos gados Bauskas pusē vairs netika redzēts. Kā arī, cik to “vietiņu” tai pašā “atvarā”, laikā kad vimba ‘kāpj”? Laikam esi iedomājies, ka izmest “savus āķus” var jebkur, tostarp upē. Izskatās, smaga mums tā “kultūras nasta”, kultūras ne mūsu, latviešu radītas, ne arī jebkuram “paceļamas”, vien ar savām idejām.
tās “dziļās patiesības” vien iespējamas tad, kad pie rokas nauda, kas nav paša pelnīta, lielākoties no novada vai valsts budžeta patapināta. Jājautā, vai tiešām arī tu savus viesus pa “muzejiem”, tādiem kā muižu centriem savulaik, mēdz vadāt? Vai otro, trešo reizi pēc šādas vadāšanas tev vispār vairs ir kāds “viesis” palicis? Vai tajos pašos ulmaņlaikos kāds savus viesus izklaidēja tādā veidā, jeb tomēr šīs ēkas pielietoja saimnieciskām vajadzībām? Kaut šajā pašā ēkā savulaik skolu ierīkodami un vienā mierā valsts kases zelta krājumus papildinot, ne miljardus lielos parādos iegrimstot.
Jūs te tā apmaināties ar iespaidiem, bet vai jūs skaidri ziniet, ka zem nika Cāzers ir tiešām Cāzers Dz.,jeb jūs vienkārši muļķo, lai jūs ar putām uz lūpām bīdītu savu domu?
jā, kas tik netiek piesaukts savu “ideju” vienreizīguma pamatošanai. Tiešām, kādēļ vēl to Dainu skapi nesam laiduši “realizācijā”? Nu tāpat, kā jau labu laiku esam izdarījuši ar Dziesmu un deju svētkiem. Kad tie kļuvuši par naudas apgūšanas objektu vieniem, bet otriem būšot vēl jāpiemaksā par pirmajiem radītajām “iespējām”. Tā nu mums patreiz ir, to “kultūrtrēģeru” pašlaik ir krietni vairāk, nekā “pieejamās” naudas un, ne smadzenes, kur nu vēl rokas kustināt negribas.
neko mūsu laikos nevar apgalvot, vien arī šis apcerējums ir krietni līdzīgs citam jau lasītam garadarbam un kas to lasījuši, iespējams, svērsies uz “nika” autentiskuma pusi. Rakstīts ir izmantojot smadzeņu potenciālu, ne iespaidojoties no telefonā sabakstītā.
Nevajag jau nu visu salikt vienā maisā. Lai Dainu skapis mierīgi atpūšanas LNB ēkā, neviens to vairs netraucē. Domāju visai drīz bērni, kas apmeklēs bibliotēku kā muzeju, neatrodot n-tajās skapja atvilktnēs kādu dzīvu Dainu, būs pamatīgi vīlušies.
Savukārt par Dziesmusvētkiem – tie bija ir un būs. Jā, mainās formāts, vērtības, repertuārs, dalībnieki un skatītāji. Būtu muļķīgi cerēt ka 2025.gadā tie būs tādi paši, kā 1873.gada pirmie latviešu dziedāšanas svētki. Nedomāju, ka toreiz uz svētku norises vietu kādu dziedātāju vizināja ar autobusu, nedēļu Baltijas guberņas vadība nodrošināja uzturēšanos Rīgā ar ēšanu, dzeršanu un gulēšanu. Daudz kas ir mainījies, un arī komercijai ir sava vieta un mērķis.
Tādi ka Cezars šo pili nonivilēja līdz viesu nama līmenīm, un tieši tapēc šī skaistā pils šobrīd ir slēgta un ar sliktu slavu! Vai Rundālei par saviem kapeiku līdzekļiem vajadzētu šo pili augšāmcelt? Atbildība par šo īpašumu būtu pilnā mērā jāuzņemas Kultūras ministrijai, nevis tās padotības iestādei. Novirzot Rundāles līdzekļus šai pili, pastāv risks, ka Rundāles pils kā vientuļā daudzbērnu māte, savai jaunākai atvasei atdos visu, nežēlojot sevi, kas nav pieļaujami, lai saglabātu pati savu prestižu un spožumu. Ministrijas attopieties! Tas ir Latvijas kultūrvēsturiskais manotojums! Ministrijas atsakieties no saviem miljoniem vertiem privātajiem komandējuma lidojumiem, nevajadzīgiem miljonu vērtiem pētijumiem, divainiem amatiem, piemēram, referenti, vecākie referenti, un visādi citādi socioloģiskiem štatiem. Novirziet šo naudu slimu bērnu arstēšanai, kas ir mūsu nākotne, un daļu kuktūr vesturei, lai mūsu bērni saprastu pagātni!
Kad beidzot komentārus varēs rakstīt tikai autorizējoties, kā tas ir citās avīzēs? Un tad nebūs jārunā vai tas ir Cāzers vai viltus cāzers?
Ja runa ir par apjomīgās esejas autoru, tad jā, tas tiešām ir Cāzers. Šis raksts ir arī viņa FB profilā.
Patiesībā nekad neesmu pretendējis uz vienīgo, pareizo viedokli, un mierīgi spēju pieņemt arī citus, arī tos, kas ir diametrāli pretēji. Raksta mērķis bija piedāvāt alternatīvu vienai idejai, ko bīda bariņš cilvēku, starp citu, izmantojot savu dienesta stāvokli, vai iespēju rīkoties ar valsts vai pašvaldības budžetu, piemēram, Okmanis vai Kultūras ministrs. Kā jau rakstā minēju, man principā nav nekas pret kultūru, muzejiem, mākslu vai arhitektūru, taču lai kā tas kādam nepatiktu, visam pamatā ir nauda. Var apelēt pie tautas kultūrvēsturiskām vērtībām, vai kritizēt komercijas lomu kultūrā, taču mēs nedzīvojam Emirātos vai Singapūrā. Latvijā ir lērums problēmu, bet maz naudas, tādēļ nākas izvēlēties prioritātes.
Paldies Dievam un Okmanim, es vairs Bauskā nestrādāju, un patiesībā diži nesatraucos par šī novada nodokļu maksātāju naudas lietderīgu izlietošanu. Tādēļ, ja tiks nolemts Mežotnes pilni pārveidot par Rundāles pils piedēkli (kas visticamāk arī notiks), vēlu Kultūras ministrijai veiksmi tūristu piesaistē un pils uzturēšanā. Laiks rādīs, kam bija taisnība.
ja nemaldos. Tiešām mēs nedzīvojam ne Emirātos, ne arī Singapūrā, bet tomēr jau ilgus gadus rīkojamies tā, it kā mums ne tikai šeihu bagātības piederētu. Rīkojamies tā, kā tas jau ilgus gadus pieredzēts gan ar air Baltic, gan rail Baltica naudu. Simtiem miljonu, miljardi tiek “apgūti”, bet rezultāts, tas kā vienmēr, nodokļu maksātāji apamaksās. Tad, kādēļ šo fikso ideju iecerētāji neveido paši par savu naudu to “biznesu”, bet vēlas vien būt vadītāi valsts vai pašvaldības naudas “apgūšanā” šādos biznesos? tad cik no šādiem “biznesiem” ir bijuši vai ir rentabli, ik gadu neprasot arvien vairāk naudas šādu pašvaldības vai valsts “biznesu” turpināšanai? Vai iesākumam, nevajadzētu lielu daļu šādu pašvaldības “biznesmeņu” noīsināt, lai paši mēģina peldēt tajā vidē, netērējot pašvaldības naudu, kas jāpapildina uz nodokļu un obligāti pērkamo “pakalpojumu” maksas ikgadējā pieauguma rēķina. Kā arī, šo ideju realizētājiem jau galva nesāp, viņu algas būs vairāk nekā konkurētspējīgas.
“Parex banka”, “Liepājas metalurgs”, “Air Baltic”, “Rail Baltic” – kas šiem tā saucamajiem biznesiem ir kopīgs? Pareizi – valsts naudas izšķērdēšana ārprātīgos apjomos! Vai šajā sarakstā ir kāds muzejs? Ja valsts nešķiestos ar naudu šo tā saucamo biznesu glābšanā, tad pieļauju, mēs būtu diezgan turīga valsts, kurā pietiktu naudas gan skolām, gan veselībai, gan muzejiem un aizsardzībai arī!
Par Rail un Air gan ir pavisam cits stāsts, taču līdzību var saskatīt. Kopīgais Cāzera idejai ar pieminētajiem valsts projektiem ir tas, ka valsts vai pašvaldība jau ir ieguldījusi apjomīgus līdzekļus attiecīgās kapitālsabiedrības izveidē. Tad kādēļ šos resursus neizmantot citu pakalpojumu sniegšanā, lai gūtu papildu peļņu? Kolhozu laikos tos sauca par palīgražošanu, un tā ienesa saimniecībām ievērojamus ienākumus. Atceros to pašu a/f “Uzvara” – konservu cehs, vīna ražotne, kokapstrāde un tml. toreiz bija veiksmīgas palīgražošanas struktūras.
Aplūkojam šo pašu Mežotnes&BNKS ideju. Jau šobrīd BNKS ir darbinieki, kas savu algu neatpelna, taču viņi ir nepieciešami, lai nodrošinātu pamatfunkciju realizēšanu.
Piemēram – centralizētā siltumapgāde. Apkures sezona ilgst no oktobra līdz aprīlim, tātad 7 mēnešus. Pārējos 5 mēnešus vairumu šajā nozarē strādājos ar darbu ir sarežģīti. Tiek izmantoti kārtējie atvaļinājumi, veiktas apkures sistēmu apkopes, taču šā vai tā ir mēneši, kad darba nav. Ko darīt? Atbrīvot šos darbiniekus vai uz 3-4 mēnešiem aizsūtīt bezalgas atvaļinājumā? Neder! Tie atradīs citu darbu un rudenī nebūs kas kurina vai uztur kārtībā apkures sistēmas. Tātad, atliek vien maksāt šiem algu faktiski ne par ko.
Līdzīgi ir ar labiekārtošanas tehniku. Tā nav jāpērk, ieguldot papildu resursus, tā jau ir, stāv boksos un klusi rūsē (pateicoties Bauskas novada vadībai), gaidot kādu, kurš pasūtīs pļaušanu. Protams, pateicoties tam, ka viena no BNKS nozarēm ir dzīvojamo māju pārvaldīšana, minētie resursi tiek izmantoti, lai pie mājām nopļautu zāli. Tāpat zāli pļauj arī ūdenssaimniecības objektos, taču ar to galīgi nepietiek, lai noslogotu tehniku un strādniekus. Līdzīgus piemērus var minēt vēl, taču skaidrs ir viens – šādam uzņēmumam lieti noder palīgnozares, kur novirzīt resursus brīžos, kad tie netiek izmantoti pamatdarbībām.
Līdzīgi rīkojas, piemēram VAS “Latvijas valsts meži”. Pamatdarbības nozares šim valsts uzņēmuma ir mežu apsaimniekošana un koksnes ieguve. Taču ir pietiekami daudz jomas, kuras tikai daļēji ir saistītas ar pamatdarbību, bet kuras LVM darbojas. Piemēram, Tērvetes dabas parks, Dabas parka glempings, Tūrisma un atpūtas centrs “Spāre”, Tūrisma un atpūtas centrs “Ezernieki”, Kalsnavas arborētums, Vijciema čiekurkalte, un Jaunmoku pils. Domāju katrs Latvijas iedzīvotājs kaut reizi ir bijis Tērvetes dabas parkā un, neraugoties, ka tā nav bezmaksas izklaide, priecājas par piedāvāto iespēju.
Pēc dažu komentāru analoģijas, kādam no LMV valdes vajadzēja pašam iznomāt Tērvetes mežu un izveidot to, kas tur ir pašreiz. Arī Jaunmoku pili taču kāds varēja privāti nomāt un attīstīt biznesu. Diemžēl šie komentētāji nesaprot, ka tikai priekš viena šāda objekta iegādāties visus nepieciešamos resursus, algot personālu un menedžmentu nav rentabli. To ir pierādījušas vairākas pilis un muižas, arī tā pati Mežotnes pils. Pavisam cits ir izmantojot jau esošos resursus, kas iesaistīti pamatdarbībā, tā gūstot papildus ieņēmumus, kas kaut minimāli, bet amortizē pārējo nozaru izmaksas. Atgriežoties pie tiem pašiem siltumapgādes nozares darbiniekiem. Ja tos vismaz 4 mēnešus varētu nodarbināt, piemēram, Mežotnes projektā, būtu iespējams samazināt siltumenerģijas tarifu, jo tajā netiktu ietvertas darbinieku algas par šo periodu.
diemžēl, to “biznesmeņu” mums pārpārēm, katru gadu tūkstošiem jaunu piesakās, un tikpat, vai mazliet vairāk, kā izgājušogad mūsu novadā, likvidējas. Stabils “pamats” ir vien tiem, kuri tiek pie ES “pabalstiem” vai arī fundamentā ielikta valsts vai pašvaldības nauda ar ikgadējām piešpricēm, bet arī šādi uzņēmumi mēdz nodzīvoties līdz hroniskai vajadzībai pēc investora, jo naudas tomēr trūkst. Par muzejiem, tie nebankrotējot? Protams, kurš politiķis ies bāzt savu galvu cilpā, likvidējot “tautas dārgumus”, ja vēl pie tam uz šo “dārgumu” rēķina ir iespējams ‘apgūt” krietnas summas un vēl vajadzīgajiem civēkiem darbavietas sagādāt. Šajā sakarā gribas pajautāt par t. s. “latviešu kultūras mantojumu”. kuru mēdzam piesaukt vairāk nevietā, nekā vietā. Ko tad šie mūslaiku kultūrtrēģeri darītu, ja savulaik mongoļu- tatāru ordas būtu nokļuvušas līdz mums un to savu kultūru šeit atstājušas, līdzīgi , kā tas patlaban notiek ar vācu iekarotāju šeit atstāto? Izskatās, ar tādu pašu centību šeit “atjaunotu” jurtas un priecātos par skaistajiem ornamentiem, kas tās grezno. Tādi nu mēs esam, iedzimti līkām muguriņām, buldurējot jebkuru šeit ienācēju valodā un skatoties uz viņu kultūru, to piedēvējot kā savu. Varbūt beigsim dzīvot kinokomēdiju iespaidā, radītām pēc Arveda Mihelsona pasakām par latviešu varenību pagātnē. Skatīsimies beidzot uz sevi, nevis katrs mēģināsim izspiest savu labumu no jeb kā, lietām, par kurām pašiem ir pārāk maz sajēgas, tai skaitā par biznesu.
tiem BNKS darbiniekiem, siltumpgādes nozares darbiniekiem maksātu algas. No kurienes, valsts vai pašvaldības garantēta aizņēmuma, jeb cerībā uz lielo apmeklētāju skaitu iknedēļas pasākumiem? Diemzēl, tā pirktspēja vairumam no iedzīvotāju krasi pamazinās, bet to, kam tā saglabājas vai pieaug, tiem diez vai šie balagāni vairs interesēs pat pēc viereiz redzētā. Tā, tevis ieteiktā prece nav salīdzināma ar kolhozu laikā ražoto ābolu vīnu, par “pitriņu” saukto, ko vien Krievijas teritorijā izslāpušie lielos daudzumos patērēja. Toreiz tajā krievijā veikalā vien pārdevēja, kaķis un uzpūtusies konzervbundža bija redzama un jau pāris stundu pirms “maizes vāģa” ierašanās gara rinda veidojās, priekš viņiem tas “pitriņš” tolaik tika darināts. Pseidokultūras pasākumi ,kādus tagad ražo lielā daudzumā, diez vai ilgi topā noturēsies, it sevišķi tādos apmēros un konkurences apstākļos.
Pagājušā gadā 9. aprīlī tā pati iniciatīvas grupa platformā manabalss ierosināja parakstu vākšanu GLĀBSIM MEŽOTNES PILI! PARAKSTIES PĀR TĀS NODOŠANU RUNDĀLES PILS PĀRVALDĪBĀ! Un te būs vesels gads pagājis parakstījušies par to ir 3424 – te lūk arī rādītājs, cik ļoti sabiedrībai interesē šis nozīmīgais kultūrvēstures objekts. Salīdzināšanai pirms 3 dienām iesniegta iniciatīva PAR ATTĀLINĀTĀ DARBA FORMAS IESPĒJAS SAGLABĀŠANU VALSTS PĀRVALDES UN PAŠVALDĪBU IESTĀDĒS un savākti jau 9976 paraksti.
Santehniķis – oficiants? Kotlešu pavārs- ģenerālmanagers? VNĪ jau uzkāpa uz ” biznesmeņu” grābekļa. BNKS grib savu grābekli? Ņemot vērā ar kādu attieksmi un rezultātiem BNKS apsaimnieko Bauskas novada ēkas, viņi ir vislabākie lai Mežotnes pili galīgi piebeigtu.
BNKS esot kapacitāte? Kam kapacitāte? Varbūt ēku apsaimniekošanai?
Zini, Tu tiešām esi anekdote. Kas Tevi īsti neapmierina BNKS namu apsaimniekošanā? Vai kādreiz esi palicis bez ūdens? Vai kanalizācija, kurā sameti savu bērnu rotaļlietas, nav iztīrīta? Vai sētnieki nestrādā? Cik var dirst?
Tas, ka paši māju īpašnieki nevēlas ne par ko maksāt un cer, ka šiem 60 gadīgas mājas kāds pārveidos par jaunbūvēm, ir nekas vairāk, kā stulbums. Jūs jau vara pukstēt un cerēt, ka atnāks kāds cits un pēkšķi sakārtos Jūsu bardaku, taču šādas cerības ir tikai un vienīgi – muļķa mierinājums.
Un pietiek vaimanāt, ka viss ir dārgi. Arī veikalā neesmu novērojis, ka cenas kristos, kādēļ lai apsaimniekotājs mājām kaut ko darītu par pusvelti. Ja varat atrast lētāku pārvaldnieku, uz priekšu, beidzat vēkšķēt, atrodiet tādu un slēdzat līgumu. Esmu pārliecināts, ka nepaies ne pusgads, un arī tas izrādīsies dārgs, nekvalitatīvs, neatsaucīgs un visādi citādi slikts. Risinājums viens – pārdod savu draņķīgo dzīvoklīti un pērc māju un pats saimnieko. Ja esi nabags un nevari atļauties šādu greznību, tad aizver muti un priecājies, ka Tev kāds noslauka durvju priekšu.
Pēdējais komentārs ir BNKS patiesā seja un būtība. Romanova, Cāzera, Okmaņa, Saukuma “mūža darbs”. Nauda bez darba, galvenais princips, kā arī meli un blēdība.
Zini, nu jau ir kā dziesmā Pūt vējiņi –
Kuru krogu es izdzēru,
Man noskrēju kumeliņ.
Nez kuram un cik šie ir nokrāpuši? Ko melojuši vai blēdījušies? Ja tev ir konkrēti pierādījumi, skaitļi, un argumenti, klāj vaļā vai ej uz prokuratūru. Ja nav, beidz te pļūtīt, kā veca tirgus sieva, kam viss ir slikti, visi zog, visi krāpjas. Pats droši vien esi lielākais zaglis, jo jau ir veca patiesība – Visskaļāk kliedz: ķeriet zagli, pats zaglis
Ēku apsaimniekošanas naudas notrallināšana BNKS “kabatas naudai” un kredīta uzspiešana ir iedzīvotāju reāla apzagšana. Cilvēki ēku apsaimniekošanai gadiem ilgi ir samaksājuši neskaitāmus tūkstošus, bet ir veikti tikai avāriju likvidācijas darbi. Pat elementārus sīkus un lētus kosmētiskos remontus neesat spējīgi veikt.Varbūt nemaz neesat tie par ko uzdodaties? Diplomi un sertifikāti jums ir? Amatnieki ir? Un nestāstiet, ka apsaimniekošanas rēķina ” izelektronizēšana” maksā vairākus desmitus eiro. Datoram algu maksājat un nodokļus? Un tā augstprātība un nespēja runāt konstruktīvi, pamatoti un loģisķi…Tipiski nespeciālisti ar bērnības kompleksiem un pieaugušo alkatību.
Ar 5 miljonu kredītu BNKS būs iešāvusi sev kājā. Cāzers būs sapinies meistarībā. Nevar miljonu atmaksu balstīt uz cilvēku vientiesību un iebiedēšanu bez pat neesošas un neadekvātas preces, ar bērnudārza līmeņa ” dokumentiem”. Tūkstošus grib iebiedēt? Atvēziens kā impērijai. Cāzers var izrādīties par Bauskas NA izgāzēju vēlēšanās.