LETA
Vairāk nekā ceturtā daļa Bauskas novada pašvaldības budžeta atvēlēta attīstības projektiem, aģentūra LETA uzzināja pašvaldībā.
Bauskas novada domes sēdē apstiprinājusi 2023.gada budžetu. Pašvaldības Attīstības programmā izvirzīto mērķu sasniegšanai atvēlēti 22,7 miljoni eiro jeb vairāk nekā 25% no budžeta, nodrošinot jau uzsākto un jaunu iniciatīvu īstenošanu.
Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums nosaka, ka pašvaldībām ir jānodrošina algu reforma līdz 2027.gadam, sasniedzot valsts pārvaldē strādājošajiem atalgojuma līmeni vidēji 80% no atalgojuma apmēra attiecīgajā privātā sektora jomā. Arī Bauskas novada pašvaldība ir uzsākusi darbu pie vienotas un līdzsvarotas atalgojuma sistēmas un un paredzējusi tam finanšu līdzekļus.
Budžets plānots 94,3 miljoni eiro, to skaitā pamatbudžeta ieņēmumi gandrīz 66 miljoni eiro, aizņēmumi – 14,1 miljoni eiro, atlikums gada sākumā – 14,2 miljoni eiro.
Pamatbudžeta ieņēmumos lielākais īpatsvars ir iedzīvotāju ienākumu nodoklim – 44,8%, valsts budžeta transferti plānoti 38,8%, tai skaitā no pašvaldību izlīdzināšanas fonda Bauskas novads šogad saņems 8,2 miljonus eiro. Iestāžu ieņēmumi – 7,8%, nekustamā īpašuma nodoklis – 6,4%.
Kopējie izdevumi ir plānoti 93,4 miljoni eiro, no tiem pamatbudžeta izdevumi 89,8 miljoni eiro, aizņēmumu atmaksa – 3,6 miljoni eiro. Plānotais atlikums gada beigās ir 0,9 miljoni eiro.
Pamatbudžeta izdevumos pamatfunkciju nodrošināšanai paredzēti 65,5 miljoni eiro, paredzēts rezerves fonds 0,4 miljoni eiro, līdzfinansējums projektu īstenošanai 0,5 miljoni eiro, ārkārtas pasākumu izdevumiem ir atvēlēti 0,7 miljoni eiro.
Izglītības jomas izdevumi veido lielāko pamatbudžeta izdevumu īpatsvaru – 42,2 miljoni eiro jeb 47% no pašvaldības pamatbudžeta izdevumiem. Brīvpusdienas 1.-4.klašu izglītojamiem no valsts budžeta līdzekļiem 327 532 eiro, no pašvaldības budžeta līdzekļiem 1.-9.klašu un piecgadīgo un sešgadīgo izglītojamo ēdināšanai 1,2 miljoni eiro. Pedagogu atlīdzībai ieplānoti nepilni 10 miljoni eiro.
Lielākie izglītības infrastruktūras objekti šogad ir Vecumnieku vidusskolas ēkas pārbūve 5,5 miljoni eiro, Bauskas valsts ģimnāzijas un Bauskas 2.vidusskolas infrastruktūras attīstībai – 3,6 miljoni eiro, sporta skolas “Dartija” energoefektivitātes paaugstināšanai – 1,3 miljoni eiro, bet Vecumnieku Mūzikas un mākslas skolas ēkas pārbūvei – 0,9 miljoni eiro.
Izdevumi sociālajai aizsardzībai veido otro lielāko pamatbudžeta izdevumu sadaļu – 15,2 miljoni eiro, kas ir 17% no kopējiem pamatbudžeta izdevumiem.
Atpūtas, sporta un kultūras pasākumiem plānoti 6,6 miljoni eiro.
Kultūras iestāžu izdevumi 1,7 miljoni eiro, tai skaitā vispārējiem latviešu Dziesmu un deju svētkiem 191 346 eiro, bibliotēku darbībai – 1,23 miljoni eiro, muzeju un novadpētniecības centru darbībai – nepilns 1 miljons eiro.
Pašvaldība nolikuma ietvaros piešķir vienreizēju finansiālu atbalstu līdz 2500 eiro sabiedriskās organizācijas iniciatīvas īstenošanai. Kopējais šī gada finansējums sabiedrisko organizāciju iniciatīvu atbalstam 40 000 eiro.
Arī šogad tiek atbalstīta iedzīvotāju grupu un nodibinājumu iniciētu ideju īstenošana publiski pieejamu teritoriju labiekārtošanai, pilnveidošanai un uzlabošanai, veicinot drošas un sakārtotas vides veidošanos pašvaldības teritorijā. Viena projekta īstenošanai iespēja saņemt līdzfinansējumu līdz 2000 eiro, bet kopējais šajā gadā paredzētais finansējums ir 41 392 eiro.
Pašvaldība piešķir līdzfinansējumu privātpersonai nekustamā īpašuma pieslēgšanai centralizētajai kanalizācijas sistēmai līdz 1500 eiro par pieslēgumu. Kopējais šī gada finansējums šim mērķim 6000 eiro.
Bauskas novada valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu un valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa “Bauskas pilsētas vēsturiskais centrs” un tā aizsardzības zonas vēsturiskās apbūves konservācijai budžetā plānotais finansējums šogad ir 15 000 eiro.
Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju īpašniekiem 2023.gadā pieejams atbalsts energoefektivitātes pasākumu veikšanai un dzīvojamo māju atjaunošanai 30 000 eiro, kas būs pieejams, tiklīdz stāsies spēkā saistošie noteikumi.
Bauskas novada teritorija ir 2173 kvadrātkilometri, iedzīvotāju skaits 2021.gada jūlijā 44 252. Bauskas novada administratīvais centrs ir Bauskas pilsēta, novadā ir 20 pagasti, liecina publiski pieejamā informācija.
aiznemuma apmaksa–3.6 citroni——kapec nekur nav redzams patiesais parada apmers???? un ko nozime aiznemuma ampaksa??? tie ir tikai procenti vai jauna aiznemuma izmaksas???? kapec tada noslepumainiba???
celu ikdienas uztureshana 1.5 citroni——-ko vini uztur?????pec celu kvalitates ir redzams ka izdevumi ir tuvu 0
Atīstītāji ibio!!! Kad Bauskā būs normālas ielas??? 80% pilsētu ielu ir kritiskā stāvoklī!!! Saremontējiet ielas un tad atīstat savus plāniņus!!
Šis sasaukums remontēs visu izņemot Bauskas pilsētu! Kad pārasfaltēsiet Salātu ielu? Gaidat kad visas ielas būs reizē jātaisa? Kurā sadaļā ir RUNDĀLES AVOTU pusmiljons?
interasanti kadai attistibai?
Visiem čīkstētājiem/īdētājiem – paaugstiniet zināšanas jaunākajās nozarēs, veidojiet uzņēmumus un maksājiet lielus nodokļus. Tad varēs visu izdarīt.
Un ejiet uz vēlešanām, lai galēji labēji un konservatīvi spēki nav pie varas desmitiem gadu.
Brīnumlīdzekļu nav. Apātiski iedzīvotāji noved pie orkiem sētā.
Bauskas valsts ģimnāzijas un Bauskas 2.vidusskolas infrastruktūras attīstībai – 3,6 miljoni eiro – prezentācijā gan minēta tikai 2. vdsk. Raksta autor – no kurienes info par BVĢ?
Kā nu kurš saprot terminu-attīstība.
Interesanti komentāri, laikam cilvēki neapzinās cik kas izmaksā un kā notiek daudzas lietas, šeit domei būtu par ko padomāt, nodrošināt kaut kādu informācijas apriti ar iedzīvotājiem, lai zin, kur tā nodokļu nauda aiziet.
Reāli 1.5 miljoni ikdienas ceļu uzturēšanai ir stipri maz. Ja iestājas puslīdz ziema, tad 2/3 summas aiziet tur, visādas uzkopšanas utt vasaras periodā un bedru lāpīšanai tur paliek čiks, līdz ar to arī redzams rezultāts, ielu stāvoklis kļūst tikai sliktāks. Par reālu ielu remontēšanu varam nesapņot, tās izmaksas ir krietni lielākas, tur vajadzīga valsts iesaiste, iespējams ES fondu piesaiste (kas faktiski jau ir sadalīta līdz ~2027. gadam).
Atbildot Rihardam par aizņēmuma atmaksu – nu aizņēmuma atmaksa ir aizņēmuma atmaksa, tas parasti sevī ietver pamatsummu + procentus. Jāmin gan, ka ne visiem pašvaldības aizņēmumiem ir % un daļai tie iestājas novēloti. Šo info par kopsummu utt noteikti var bauska.lv sameklēt kaut kur nebūt.
Cepums “Iedzīvotājs”, visu pareizi pateica 😉
Tur jau ir tā sāls. Kāpēc būvēt kaut ko no jauna, ja nevari sakopt esošo? Skaidrs, ka ceļiem vajag vismaz 5x 1.5. Bet ejam, braucam pa sabrukušiem ceļim uz jaunuzbūvētām ēkām.
-> to Njā
Tāpēc, ka šādos “attīstības”-būvniecības uc projektos var caur sev pietuvinātām vai draugu-draugu-draugu firmām vismaz kādu valsts naudiņu sev un čomiem kabatā dabūt.
Ceļu būve tomēr ir jau sadalīts tirgus, tur kaut ko sev dabūt nespīd.
Kā saka paši zinājām par ko balsojam un ko kura partija sola, kāds te vairs brīnums, ka viss notiek šādi.
“Nauda izglītībai”, kā vienmēr, patiesībā ir “nauda celtniekiem”. Miljoni šķīst uz visām pusēm, un gala tam neredz.
Interesanti, ir kādi mērījumi, kā skolēnu zināšanas uzlabojas no tā, ja skolā trešo reizi nomaina pakešu logus vai piekto reizi četros gados gaiteņus pārkrāso rozā krāsā? Interesanti, cik desmiti miljonu pa pēdējiem gadiem jau aprakti abās Bauskas vidusskolās?
Man patika arī 80 un cik tur tūkstoši par kārtējo projektu Bauskas bibliotēkai. Šķiet, ka bibliotēkas projektēšanas izmaksas kopumā (ieskaitot murgainos projektus pie RIMI apļa) jau tuvojas pusmiljonam. Tāda sajūta, ka tiek projektēts kāds kosmosa kuģis vai vismaz autorūpnīca ar visām robotizētajām ražošanas līnijām.
Kur vien paskaties, viens nepārdomāts lēmums velk līdzi nākamo, viena izšķērdēta nauda – atkal jaunu naudu. Un tā skaitās tā slavenā attīstība.
kas notiek ar Baauskas celiem… Gar veikalu roziti bez zobiem… un ta pa visu Bausku arprats!!!!! Deputat pamosties no ziemas miega
Bez zobiem var palikt Upmalas ielā pie Bauskas Mūzikas skolas, netālu no pašas domes Kareivju ielā, pie Bauskas slimnīcas vispār bezpriģels Saules ielas pusē, Salātu ielu nerunāsim.
Cienītais, Iedzīvotāj! Sakiet, cik uzņēmumus esat nodibinājis un cik no to nopelnītā nodokļus nomaksājis?
Pieļauju, ka tomēr sēžat kādā siltā, pa nodokļu maksātāju naudiņu pirktā krēslā un tie padomi tādi vairāk teorētiski. Bet, ja par lietu, tad skaidri iezīmējas apburtais loks, kuru jau daudzi pamanījuši. Nauda tiek mesta arvien jaunos projektos, bet jau esošo nolaižam līdz kliņķim. Ceļus spītīgi nebūvējam, bet tā jau ir tā ekonomikas asinsrite. Pēc tam žēlojamies, ka nav uzņēmumu, nav iedzīvotāju, skolas jāslēdz. Kaut kas iet galīgi greizi, bet nav neviena, kas šo šļūkšanu bedrē apturētu.
SAVU KABATU ATTISTIBAI