Izmantojot publiskās un privātās partnerības modeli, būvēs Bauskas apvedceļu

Valdība otrdien atbalstīja publiskās un privātās partnerības (PPP) procedūras sākšanu Bauskas apvedceļa būvniecībai.

Satiksmes ministrija (SM) īstenos projektu atbilstoši PPP atvasinātajam scenārijam, tas ir, vispirms tiks īstenota PPP projekta pirmā kārta jeb Bauskas apvedceļš un tad secīgi – projekta otrā kārta jeb Iecavas apvedceļš.

Valdība pieņēma zināšanai, ka atbilstoši finanšu un ekonomiskajiem aprēķiniem ietekme uz valsts budžeta ilgtermiņa saistību apmēru PPP projekta atvasinātā scenārija gadījumā, kad vispirms tiek īstenots Bauskas apvedceļš un tad secīgi Iecavas apvedceļš, ir 1,026 miljardi eiro. Savukārt pamatscenārija gadījumā, kad vienlaikus tiktu īstenots avbi apvedceļi, ietekme būtu 985,336 miljoni eiro.

Bauskas apvedceļa, ko plāno izbūvēt līdz 2030.gadam, kopgarums ir 14,2 kilometri un izmaksas, ieskaitot kapitālieguldījumus un uzturēšanas izdevumus 20 gadu periodam, ir intervālā no 263,3 līdz 290,7 miljoniem eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Projektu īstenos VSIA “Latvijas valsts ceļi”, kam jau ir pieredze Ķekavas apvedceļa PPP projekta izstrādē un ieviešanā. Plānots, ka PPP līgums par Bauskas apvedceļa izbūvi varētu tikt noslēgts 2027.gada otrajā pusē.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir sniegusi atzinumu, kurā ir izvērtēti finanšu un ekonomiskajos aprēķinos iekļautie pieņēmumi un risku sadale starp publisko partneri un privāto partneri PPP līgumā, un, pamatojoties uz atzinumā izdarītajiem secinājumiem, CFLA atbalsta projekta tālāku virzību.

SM norāda, ka Bauskas šosejas (A7) posma no Ķekavas apvedceļa līdz Bauskai (Ārcei) garums ir 50,35 kilometri. Plānotā izbūvējamā infrastruktūra ietver pamattrasi, tostarp A7 posma no Ķekavas apvedceļa līdz Iecavas apvedceļa sākumam pārbūvi par divu brauktuvju ceļu, Iecavas un Bauskas apvedceļu izbūvi ar divām brauktuvēm ar divām joslām katrā, kā arī saistītās infrastruktūras izbūvi, tostarp satiksmes pārvadu, tehnisko risinājumu infrastruktūras salāgošanu ar “Rail Baltica”, paralēlo ceļu tīklu izbūvi.

Kopējie paredzamie kapitālieguldījumi Iecavas un Bauskas apvedceļu infrastruktūras izbūvei ir ap 352 miljoniem eiro 2022.gada cenās bez PVN.

Vienlaikus SM norāda, ka atliekot Iecavas un Bauskas apvedceļu būvniecības īstenošanu, veidojas būtiski sociālekonomiskie zaudējumi, kā arī pastāv augsts risks, ka Eiropas Komisija sāks pārkāpumu procedūru pret Latviju, kas var rezultēties ar finanšu sankcijām – gan soda naudu, gan kavējuma naudu, ņemot vērā Latvijas koeficientu, ja līdz 2030.gadam autoceļa A7 kā TEN-T pamattīkla daļas neatbildīs automaģistrāļu vai ātrsatiksmes ceļu standartiem.

Bauskas apvedceļš būs!
Valdībā pieņemts lēmums – izmantojot PPP modeli, būvēt Bauskas apvedceļu. Šis ir ne tikai baušķenieku gaidītākais ceļa projekts, tas ir nozīmīgs gan satiksmes drošības uzlabošanai, gan militārajai mobilitātei. https://t.co/A2DdoHQBGu— Evika Siliņa 🇱🇻🇺🇦 (@EvikaSilina) June 11, 2024

Pašreizējā situācijā autoceļa A7 posmā Ķekavas apvedceļš-Iecava noslogojums ir sasniedzis 115% līmeni, kas ir kritisks, informē SM. Posmos Iecava-Bauska un Bauska-Lietuvas robeža noslogojums ir tuvs 100% un to pārsniegs tuvākajos gados. Ir veikta modelēšana, lai noskaidrotu, cik noslogots būs autoceļš A7 2048.gadā un rezultāti liecina, ka posmā Ķekavas apvedceļš-Iecava šī vērtība tuvojas 300% robežai, taču arī abu pārējo posmu noslogojums ir ārkārtīgi augsts, min SM.

Autoceļš A7 pašlaik šķērso divas pilsētas – Iecavu un Bausku. SM skaidro, ka rezultātā šajās pilsētās iedzīvotāji ikdienā saskaras ne vien ar tranzīta satiksmes radītiem paaugstinātiem drošības apdraudējumiem, bet arī ar būtiski paaugstinātu trokšņa līmeni, gaisa piesārņojumu, vibrāciju, kas radījusi Iecavas un Bauskas iedzīvotāju un pašvaldību neapmierinātību un atkārtotus lūgumus izbūvēt Iecavas un Bauskas apvedceļus. Vienlaikus šobrīd minētajā autoceļa posmā nav neviena posma ar divām joslām katrā virzienā, un šāda situācija neatbilst ne drošas un ērtas satiksmes vajadzībām, ne arī TEN-T regulas prasībām.

Veicot iespējamo finansēšanas avotu analīzi, SM secinājusi, ka valsts budžeta finansējums tik vērienīga infrastruktūras projekta īstenošanai līdz 2030.gadam paralēli citu nacionālas nozīmes infrastruktūras objektu būvniecībai, piemēram, “Rail Baltica”, nebūs pieejams, jo radītu pārāk lielu slodzi uz valsts budžetu pārāk īsā laika periodā. Tāpat pašlaik SM nav pamatotas informācijas par ES fondu pieejamību šāda apjoma infrastruktūras projektu īstenošanai.

Ņemot vērā to, ka PPP atvasinātā scenārija gadījumā naudas plūsmas ietekme uz valsts budžetu pirmajos trīs līdz piecos gados, tas ir, Bauskas apvedceļa projektēšanas un būvniecības laikā no 2027. līdz 2030.gadam, ir mazāka nekā PPP pamatscenārijā, jo tiek maksāts mazāks PVN atbilstoši apgrieztajai PVN maksāšanas kārtībai Bauskas apvedceļa būvniecības laikā un attiecīgi arī vēlāk mazāks bruto pieejamības maksājums, kā arī ņemot vērā valsts budžeta iespējas, tiek plānots īstenot PPP atvasināto scenāriju, sākot vispirms projekta pirmās kārtas jeb Bauskas apvedceļa īstenošanu.

PPP atvasinātā scenārija gadījumā tiek panākta nepieciešamās infrastruktūras izbūve samērā īsā laika periodā, neradot pārmērīgu slogu uz valsts budžetu un attiecīgi neizslēdzot iespēju vienlaikus attīstīt citus nacionālās nozīmes infrastruktūras objektus, piemēram, dzelzceļu “Rail Baltica”, citus TEN-T tīkla posmus, uzturēt un atjaunot esošo valsts autoceļu infrastruktūru, norāda SM.

Projekta pirmā kārta ietver Bauskas apvedceļa projektēšanu, būvniecību, finansēšanu un uzturēšanu, paredzot trīs gadus projektēšanas un būvniecības periodam un uzturēšanas jeb pieejamības periodam – 20 gadus.

SM norāda, ka nekustamā īpašuma iegāde lieliem infrastruktūras projektiem ir sarežģīts un ilgstošs process, tas aizņem ne mazāk kā divus līdz trīs gadus. Piemēram, Ķekavas apvedceļa PPP projekta gadījumā nekustamo īpašumu iegāde tika sākta 2015.gadā un pabeigta 2020.gadā.

Finanšu un ekonomiskajos aprēķinos nekustamā īpašuma iegāde PPP atvasinātā scenārija gadījumā abām kārtām tika plānota pakāpeniski pa posmiem – vispirms Bauskas apvedceļam, kur nekustamā īpašuma iegādes procesam ir jābūt pabeigtam ne vēlāk kā līdz 2027.gadam, un tad Iecavas apvedceļam ne vēlāk kā līdz 2030.gadam. Ņemot vērā to, ka nekustamo īpašumu atsavināšana ir laikietilpīgs process un to, ka Iecavas apvedceļa posmam nepieciešamo nekustamo īpašumu skaits ir būtiski lielāks nekā Bauskas apvedceļam, SM plāno jau savlaicīgi veikt priekšdarbus un veikt nekustamo īpašumu atsavināšanu arī Iecavas apvedceļam.

SM līdz 2027.gada 30.decembrim veiks nepieciešamos priekšdarbus un iesniegs valdībai informatīvo ziņojumu par PPP projekta otrās kārtas – Iecavas apvedceļa – īstenošanas sākšanu.