Vecumnieku novada Valles pagastā Latvijas brīvības cīņās kritušie varoņi Lāčplēša dienā, 11. novembrī, tika godināti ar lāpu gājienu, ziedu nolikšanu un svecīšu aizdegšanu pie piemiņas akmens.
Raugoties lāpugunīs, sanākušie – pārsvarā Valles vidusskolas audzēkņi un skolotāji – aizdomājās par latviešu tautai nozīmīgo latvju kareivju uzvaru pār Rietumkrievijas brīvprātīgo armiju jeb tā saukto Bermonta karaspēku. Saknēja dzeja un dziesmas. Skolotāja Skaidrīte Baturoviča atgādināja vēsturiskos notikumus pirms 96 gadiem, kad jaundibinātās Latvijas valsts brīvību vīriem un jaunekļiem nācās aizstāvēt smagās kaujās.
Mācītājs Juris Morics noturēja lūgšanu un pateicās Dievam par šo dienu un iespēju «pieminēt tautas varoņus un apjaust savas zemes, neatkarīgās Latvijas, vērtību, kur savu identitāti var apliecināt gan latvieši, gan cittautieši, kuri te dzīvo un ciena mūsu kultūru».
Latviešu karavīru atcerei veltītais piemiņas pasākums turpinājās Valles kapsētā, kur tika atklāts piemineklis Lāčplēša Kara ordeņa kavalierim, vallietim Alfrēdam Celmiņam. Izveidot piemiņas zīmi viņa atdusas vietā ir kareivja piederīgo iniciatīva.
Latgales artilērijas pulka dižkareivim, vecākajam telefonistu instruktoram A. Celmiņam 1921. gadā piešķirts Latvijas augstākais militārais apbalvojums – Lāčplēša Kara ordenis – par sakaru nodibināšanu 1919. gada novembra cīņās starp kaujas centrāli un komandieri. Tas deva iespēju saskaņot artilērijas un kājnieku darbību un sakaut bermontiešus.
A. Celmiņš dzimis 1890. gada 30. septembrī Valles pagastā lauksaimnieka ģimenē, miris 1959. gadā. Granītā kalto pieminekli iesvētīja mācītājs J. Morics. Klātesošie nolika ziedus, aizdedza svecītes un vienojās visiem pazīstamajā karavīru dziesmā «Div’ dūjiņas gaisā skrēja».
«Jau sen bija doma mana vecātēva brālim Alfrēdam Celmiņam uzstādīt pieminekli. Par to, ka tas beidzot ir noticis, jāpateicas veiksmīgai apstākļu sakritībai,» atklāj vallietis Vilnis Celmiņš, kurš ir piemiņas zīmes meta autors.
Tukumā radītais akmeņkaļu meistardarbs tuviniekiem izmaksājis 600 eiro. Ar rezultātu ir apmierināts gan V. Celmiņš, gan viņa brālēns Guntis Ārents un Ieva Liepa, kurai A. Celmiņš bijis vecvecmammas brālis. «Te ir manas saknes, te dzīvojuši un saimniekojuši mani senči, tāpēc esmu lepna par to, ka šādi tiek saglabāta mūsu dzimtas ievērojamā pārstāvja piemiņa,» uzsver I. Liepa.
