Bauskas slimnīcai ambulatorajiem pakalpojumiem, sekundārās medicīniskās palīdzības sniegšanai šogad piešķirtais finansējums ir par 61 660 eiro mazāks nekā pērn, laikrakstu informē Bauskas slimnīcas vadītāja Mirdza Brazovska.
Nacionālais veselības dienests ziņo, ka kopējais reģionālajām slimnīcām šogad piešķirtais valsts finansējums ambulatoro un stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai ir lielāks nekā pērn – šogad piešķirti par 663 730 eiro vairāk nekā iepriekšējā gadā. «Tikai uz Bausku tas neattiecas, jo mums nav reģionālā, bet gan aprūpes slimnīca,» uzsver M. Brazovska.
Baušķenieki ļoti labi atceras solījumus, kas izskanēja 2009. gadā, kad tika mainīts mūsu slimnīcas statuss, – jāveic plašāks profilaktiskais un diagnostiskais darbs, vairāk jāārstējas ambulatori, tāpēc ambulatorajiem pakalpojumiem būšot daudz lielāks finansējums. Nu tas ir kritiski mazs. Pašreizējā finanšu izlīdzināšana smagi skar Bauskas novada iedzīvotājus un viņu veselību.
«Situācija nav savienojama ar normālu dzīvi. Latvijā veselības nozarei finansējums atvēlēts tikai 2,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta, līdzās kaimiņiem Lietuvā – 5%. Šajos ciparos arī ir viss situācijas vērtējums un cēlonis. Kādam no valsts vadītājiem būtu jāsaņemas drosme un godīgi jāpaziņo, ka mūsu valstī ir maksas medicīna,» uzskata M. Brazovska.
Pēc Eiropas Savienības statistikas biroja «Eurostat» datiem, Rietumeiropā valstis iedzīvotāju veselībai atvēl 6 – 7% no iekšzemes kopprodukta (IKP), piemēram, Vācijā – 11%; Austrumeiropā – 4 – 6%, tostarp Igaunijā – 6% un Slovēnijā – 8%, bet Latvijā – tikai 2,9% no IKP. Turklāt Igaunija veselības aprūpē ir pārgājusi no centralizētā valsts pārvaldīta mehānisma uz decentralizētu un no valsts apmaksāta budžeta uz sociālās apdrošināšanas iemaksām. Arī Lietuvā jau vairākus gadus darbojas šāda sistēma, tikai Latvija joprojām tai nav gatava.
Latvijas Slimnīcu biedrības pārstāvji pagājušajā nedēļā tikās ar prezidenta ekonomikas padomnieku Andi Jēkabsonu, lai pārrunātu jautājumus par finansējuma samazināšanu. Biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs norādīja, ka «saruna izklausījās ne visai auglīga». Viņš piebilda, ka tālāk slimnīcu vadītāji gaidīs prezidenta paziņojumu.
Ir zināms, ka Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība un Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība šodien, 18. aprīlī, rīko preses konferenci, kas veltīta iespējām uzlabot situāciju veselības aprūpes nozarē.
