Valsts kontrole: Pašvaldības varētu ietaupīt, ja darbinieku skaitu noteiktu uz produktivitātes mērījumiem

Valsts kontrole šomēnes reģionālos medijus informēja par pagājušajā gadā paveikto un šī gada aktualitātēm.

Valsts kontroles vadītājs Rolands Irklis uzsvēra, ka gan Latvijas valstij, gan pašvaldībai ir jādarbojas tā, lai īstenotu Apvienoto Nāciju Organizācijas minētos 17 ilgtspējīgas attīstības mērķus. Lielāko uzmanību pievērsa pirmajam mērķim – nabadzības novēršanai, uzsverot, ka šajā jomā liels darbs ir jāiegulda Latvijas pašvaldībām.

Medijus interesēja, kā notiek Valsts kontroles ieteikumu īstenošana. «Kopumā ar ieteikumu ieviešanu veicas labi – vairāk nekā 90 procentus ievieš. Kuras pašvaldības nav ieviesušas, var pārliecināties ieteikumu ieviešanas rīkā,» pauda R. Irklis.

Ieteikumu īstenošanas rezultātus ieviešanas rīkā atjauno divas reizes gadā – pēdējo reizi tas bija pagājušā gada decembrī. Bauskas novada pašvaldībai ieviešanai atzīmēti desmit ieteikumi, visi saistīti ar revīziju «Vai pašvaldību rīcība, organizējot notekūdeņu savākšanu, novadīšanu un attīrīšanu, ir ekonomiska un vērsta uz vides aizsardzību pret komunālo notekūdeņu kaitīgo ietekmi». Gandrīz puse ieteikumu šajā jomā vērsti uz bijušā Vecumnieku novada teritoriju. No pašvaldības prasa metodiku maksas noteikšanai un attīstības stratēģiju, kā arī citas izmaiņas.

Administrācijas «jāslaidina»

Valsts kontroles padomes loceklis Edgars Korčagins stāstīja par jaunumiem pašvaldību jomā. Analizētas vairākas pašvaldības, lai izvērtētu to personālpolitiku pēc administratīvi teritoriālās reformas. Bauskas novada analizēto pašvaldību skaitā nebija, bet veiktā analīze uzrādīja vispārīgās tendences.

«Izstrādājām metodiku cilvēkresursu noteikšanai. Var izmērīt, cik daudz konkrēts darbinieks ir izpildījis, un salīdzināt ar citiem veicējiem un citām pašvaldībām, iegūstot produktivitātes rādītājus. Tā var saprast, cik daudz darba vietu nepieciešams. Uzmanību pievērsām nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanai, finanšu uzskaitei un juridiskajam atbalstam. Dati parādīja, ka desmit pašvaldībās var plānot par 89 darbinieku slodzēm mazāk nekā tagad, ietaupot 1,33 miljonus eiro gadā. Ja redzam lielas slodžu rezerves vai pārsniegumus, pašvaldībām tas ir signāls skatīties, kas notiek, kāpēc nestrādā tik produktīvi kā citi. Ir liels potenciāls pašvaldībām kļūt «slaidākām» administrācijas ziņā,» vērtē E. Korčagins.

Problēma ir cilvēkresursu stratēģijas trūkums. «Pašvaldības mērķus «nenovada» līdz darbiniekiem. Tie bieži ir vispārēji noteikti, nav izmērāmi, vērtēšanas process daudzviet nenotiek vai notiek ar problēmām,» stāstīja E. Korčagins. Kā lielu problēmu minēja, ka darbiniekus nesūta uz profesionālās pilnveides pasākumiem. «Pārsvarā darbiniekus norīko nevis uz tādām mācībām, kur vajag, bet kur pieprasa likums. Tas neliecina par efektīvu darbinieku mācību procesa organizēšanu,» pauda E. Korčagins.

Prēmiju likumību pārbaudīs

Tika skaidrots par prēmijām un naudas balvām pašvaldību darbiniekiem. Bauskas novada pašvaldība nesen grozīja nolikumu «Bauskas novada pašvaldības amatpersonu un darbinieku atlīdzības nolikums», kur arī paredz virkni piemaksu un atbalsta sistēmu dažādiem gadījumiem.

Valsts kontrole konstatējusi, ka daudzas pašvaldības izmaksājušas prēmijas un naudas balvas darbiniekiem bez rezultāta novērtēšanas. Piemēram, Garkalnē darba atlīdzības mainīgā daļa veidoja 30 procentus un nevarēja pārliecināties, vai prēmijas un naudas balvas izmaksā pamatoti. Daudzviet pirms reformas pieauga izmaksājamo prēmiju apmērs – tās divkāršotas vai pieauga līdz pat 750 procentiem.

«Piemaksas pārsniedza 30 procentu ierobežojumu. Bija nepareizas piemaksas par risku, par darbu iedzīvotāju komisijās un nepamatoti pabalsti bijušajiem novadu vadītājiem. Septiņu bijušo pašvaldību rīcībā, izmaksājot amatpersonām un darbiniekiem atlīdzību 276,7 tūkstošus eiro, konstatēti trūkumi. Ziņojām Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam,» informēja E. Korčagins.

Žurnālisti interesējās, vai nepamatoti izmaksātā nauda būs jāatmaksā. «Valsts kontroles padome ir lēmusi par piedziņas sākšanu. Bumba ir pašvaldību pusē. Jāizvērtē, vai ir pamats veikt piedziņu un no kurām personām. Tad jāveic piedziņa. Ja nav pamata, jādod informācija atpakaļ Valsts kontrolei, un padome vērtēs, vai atteikums ir pamatots. Ja vērtēs, ka piedziņa ir veicama, tad padome pārņems piedziņas procesu,» stāstīja E. Korčagins.

Ar «problēmbērniem» nestrādā

Vēl tēma ir «problēmbērni», par kuriem stāstīja Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa. «Ieguvām datus par 360 tūkstošiem bērnu. Desmit tūkstoši ir ar uzvedības problēmām, 36 tūkstoši bērni ar uzvedības problēmu iestāšanās risku. Tā ir liela sabiedrības daļa. Tas skar un ietekmē sabiedrības kvalitatīvu atjaunošanos jau tuvākajā laikā. Likuma līmenī kompetenču sadalījums ir noteikts, un sociālā uzvedība ir pašvaldību lieta. Konstatējām, ka ar šo ne tikai nepilnvērtīgi strādā, bet neko nedara vispār. Nepārzina, cik ir ģimeņu ar bērniem, cik vientuļo vecāku, cik daudzbērnu ģimeņu. Konkrētās revīzijas mērķa grupa bija bērni ar kriminālpārkāpumiem, un pašvaldību dati no revidentu datos balstītajiem aprēķiniem atšķīrās divas un trīs reizes,» problēmas iezīmēja M. Āboliņa.

Bauskas novadā konstatēti 303 bērni ar uzvedības problēmām un 1025 bērni ar uzvedības problēmu iestāšanās risku. Procentuāli līdzīgi skaitļi ir visā Latvijā. Kopā valsts pašvaldībās vērtēti 8083 bērni.

Novēlota palīdzība

M. Āboliņa uzsvēra, ka profilakses darbu veic formāli – ar «no augšas» dotām komandām un pavēlēm, nesniedzot jaunietim reālu palīdzību. «Palīdzība sākas novēloti, pamatā, kad likumpārkāpumi ir izdarīti. Nenotiek darbs ar cēloņu izzināšanu, kāpēc jaunietis nonācis šādā situācijā, neseko darbs ar ģimeni,» pauda M. Āboliņa.

Viņa iezīmēja problēmas ar administratīvo sodīšanu, kad sistēmas bērniem atņem pašvaldību atvēlētos dzīvokļus. «Administratīvos sodus piemēro bērniem no bērnunamiem, nerēķinoties ar to, ka aiz viņiem nestāv neviens pieaugušais. Summa pieaug ar dažādu alkohola ekspertīžu izmaksām, apliek ar tiesu ekspertu komisijām. Šo summu īpatsvars ir lielāks par administratīvo sodu. Un tad jau 18 gados pie durvīm klauvē tiesu izpildītājs un atņem to mazumiņu, ko valsts nodrošina patstāvīgas dzīves sākšanai,» situāciju raksturoja speciāliste.

Nav pakalpojumu

Vērtējot problēmu, M. Āboliņa norādīja, ka pašvaldības bieži neizmanto valsts sniegtās iespējas. «Vistrakāk ir ar sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem bērniem ar uzvedības problēmām – tie ir pieejami tikai Rīgā. Labklājības ministrija ziņo, ka plāno to attīstīt ar budžeta iespējām, kas nozīmē, ka, visdrīzāk, nekas nemainīsies,» teica M. Āboliņa.

Mājaslapā «lrvk.gov.lv» revīzijas atskaitēs ir atzīmēts, kā šajā jomā trūkst pašvaldībās. Speciālistu nodrošinājumā Bauskas novadā lielākā problēma ir ar skolotājiem-mentoriem un speciālajiem pedagogiem. Nav mentora, līdzgaitnieka vai atbalsta personas pakalpojuma un nav sociālās rehabilitācijas programmas bērniem ar uzvedības problēmām. Trūkst grupu nodarbību, līderības skolas vai motivējošu nodarbību. Nav krīzes jeb mobilās brigādes pakalpojuma, nav mediācijas pakalpojuma. Trūkst konsultatīvo pakalpojumu skolās, veselības vai ģimenes centros.