Valsts kontroles (VK) revīzijā sešās pašvaldībās, tostarp Bauskas novada pašvaldībā, secināts, ka pašvaldību piešķirtie atvieglojumi, piemēram, pabalsti, kompensācijas, atlaides un līdzfinansējums, ir ļoti dažādi un pašvaldībām izmaksā dārgi, aģentūru LETA informēja iestādes Komunikācijas daļas vadītāja Gunta Krevica.
Atvieglojumi bieži nav pietiekami pamatoti, nesasniedz iecerētos mērķus vai nav samērīgi pret administrēšanas izmaksām, kā arī ne vienmēr ir skaidrs, vai konkrētais atvieglojums patiešām ir nepieciešams, vērtē VK.
Pašvaldībām obligātā Atvieglojumu vienotā informācijas sistēma (AVIS), ko Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) paredzēja kā risinājumu atvieglojumu administrēšanai un iedzīvotāju informētībai, pašlaik nav pilnvērtīgi izmantojama, uzskata VK. Tās ieviešanai vajadzīgi tehniski risinājumi, kas pašvaldībām prasa finanšu ieguldījumus, kuru tām šobrīd nav. Turklāt sistēma nav pielāgota atvieglojumu daudzveidībai un atšķirīgajai administrēšanas praksei.
VK informē, ka pašvaldībās, kurās tika veikta revīzija, fiksēti 39 unikāli atvieglojumi, kas šīm pašvaldībām izmaksā 66,2 miljonus eiro jeb vidēji 5% no pašvaldību budžetiem.
Atvieglojumu administrēšanas izmaksu noteikšanā ir nepilnības un nav skaidri sagaidāmie rezultāti, izceļ VK.
AVIS izveidošanā izlietoti 2,7 miljoni eiro un vēl 2,9 miljoni eiro tiks ieguldīti no Atveseļošanās un noturības mehānisma (ANM) līdzekļiem. AVIS uzturēšanai no valsts budžeta ik gadu būs nepieciešami vismaz 460 000 eiro.
Savukārt pašvaldības tehnisku risinājumu un finansējuma trūkuma dēļ AVIS neizmanto un pastāv būtiski valsts atbalsta un konkurences riski turpmākai AVIS attīstībai un 2,9 miljonu eiro likumīgai un lietderīgai izmantošanai no ANM līdzekļiem.
“Dažādie piešķirtie atvieglojumi var kalpot par būtisku instrumentu pašvaldībām svarīgu mērķu sasniegšanai. Tomēr ir svarīgi, lai pašvaldības rīkotos atbildīgi – skaidri nosakot atvieglojuma mērķi, izvērtējot, vai administrēšanas izmaksas nepārsniedz ieguvumus un nerada birokrātisko slogu saņēmējiem, periodiski pārliecinātos, vai konkrētais atbalsts vēl joprojām sniedz sabiedrībai plānoto labumu un ir saskaņā ar pašvaldības attīstības plāniem,” norāda VK padomes loceklis Oskars Erdmanis.
Revīzijā konstatēts, ka pašvaldībās bieži nav noteikts, ko ar konkrēto atvieglojumu vēlas panākt un kāpēc atvieglojuma apmērs ir tieši šāds.
Turklāt pašvaldībās trūkst priekšnosacījumu atbildīgai atvieglojumu plānošanai – finansējums bieži tiek noteikts, balstoties tikai uz iepriekšējā gada izpildi, nevis uz faktiski nepieciešamo līdzekļu apmēru atvieglojumu piešķiršanai kārtējam gadam un izmaiņām iedzīvotāju mērķa grupās, skaidro Erdmanis
Revīzija tika veikta sešās pašvaldībās – Tukuma, Olaines, Ropažu, Bauskas novada pašvaldībā, kā arī Rēzeknē un Jūrmalā.
Kopumā šajā pašvaldībās fiksēti 39 unikāli atvieglojumu veidi. Piemēram, braukšanas maksas, ēdināšanas maksas atvieglojums, pabalsti jaundzimušā aprūpei, nozīmīgā dzīves jubilejā, valsts svētkos, dažādu nodevu atvieglojumi, atlaides sporta infrastruktūras izmantošanai, maksai par laulības ceremoniju.
Revīzijā konstatēts, ka 2022.-2024.gadā šīs pašvaldības kopumā 149 atvieglojumiem izlietojušas 66,2 miljonus eiro, kas ir vidēji 5% no ikgadējā budžeta.
Tomēr tikai 13 jeb 9% no tiem ir noteikti ar attiecīgo atvieglojumu sasniedzamie rezultāti, piemēram, deklarēto iedzīvotāju skaita pieaugums, izglītojamo skaita īpatsvars, izmešu samazinājums, skaidro VK.
Kopumā 51% atvieglojumu tiek apzināts tā saņēmēju faktiskais mērķa grupas lielums, lai gan tieši tas ir pamats atbalsta piešķiršanai un nepieciešamā finansējuma plānošanai.
Lai nodrošinātu caurskatāmu līdzekļu izlietojumu, pašvaldībām, piešķirot atvieglojumus, jānosaka ne tikai ekonomiski pamatots to apmērs, bet arī jāvērtē administrēšanas izmaksas. Tomēr revīzijā konstatēts, ka 124 jeb 83% gadījumu nav skaidrs, kāpēc ir noteikts tieši šāds atvieglojumu apmērs, tādēļ pašvaldības nespēj savlaicīgi to pārskatīt atbilstoši ekonomiskajai situācijai.
Savukārt 147 jeb 99% atvieglojumu nav apzinātas administrēšanas izmaksas, tāpēc pašvaldības nevar analizēt šo izmaksu samērīgumu.
VK revīzijā sniegti divi ieteikumi. Pašvaldības, nosakot atvieglojumus, izvērtēs to piešķiršanas pamatojumu konkrētai iedzīvotāju mērķa grupai, lai atvieglojumu finanšu līdzekļu izlietojums būtu mērķtiecīgs, ar skaidru un saprotamu ietekmi uz pašvaldības mērķiem, kā arī identificēs atvieglojumus, kuru piešķiršanu iespējams standartizēt un administrēt AVIS.
Savukārt Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar pašvaldībām izstrādās AVIS ilgtermiņa attīstības plānu, nosakot konkrētus termiņus sistēmas pilnvērtīgai izmantošanai.
Avots: Valsts kontrole
