Valsts prioritārais infrastruktūras projekts – dzelzeļš «Rail Baltica»; būvniecība sāksies arī Bauskas novadā

Aizvien vairāk un biežāk pieminēsim dzelzceļu «Rail Baltica» – pēc Satiksmes ministrijas un
citu amatpersonu teiktā, jau šogad Bauskas novadā varētu sākties pirmie darbi dzelzceļa līnijas būvei.

Par «Rail Baltica» 24. augustā runāja gan satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs vizītē Bauskas novadā, gan pašvaldības rīkotajā uzņēmēju pasākumā Codes muižā. Kā atzīmēja J. Vitenbergs, «Rail Baltica» ir prioritārs valsts projekts, kas jāpabeidz pēc iespējas ātrāk.

Sāks Iecavā
Kopā ar satiksmes ministru Bauskā bija ieradusies Kitija Gruškevica, «Rail Baltica» kopuzņēmuma AS «RB Rail» Latvijas filiāles vadītāja. ««Rail Baltica» trases būvniecība ārpus Rīgas sāksies Bauskas novadā no Lietuvas robežas. Vienīgais jautājums pašlaik ir par to, kas būvēs tiltu pāri Mūsas upei Lietuvas pusē. Vienošanās vēl nav, bet problēmas neparedzam,» norādīja K. Gruškevica.
«Pašlaik būvniecības process notiek Rīgā. Šogad plānots noslēgt līgumu ar starptautiska konkursa uzvarētāju «Rail Baltica» pamata trases būvdarbiem Latvijā, kuru organizē «Eiropas Dzelzceļa līnijas». Cerams, ka pārsūdzības nebūs un varēsim sākt darbus. Tas ir progress, kuru nepieciešams parādīt, lai sāktu kaut ko darīt pamata trasē. 2023. gada beigās plānots sākt dzelzceļa trases būvi ārpus Rīgas, prioritāri – Lietuvas virzienā. Iecavas pusē pirmie «Rail Baltica» būvdarbi būs infrastruktūras apkopes punkta teritorijā. Katrai valstij ir sava problēmu liste, bet tas viss kopīgi risināms. Runājot ar Eiropas Komisiju, vajadzīgs visu triju Baltijas valstu vienots viedoklis,» pauda J. Vitenbergs.
Piešķirts finansējums darbu sākšanai Iecavas pagastā un dzelzceļa tilta būvei pār Mēmeli, tātad sākumā būvmateriālu kravas Bauskas pilsētas teritoriju, visticamāk, nešķērsos.

Nav alternatīvas
Bauskas novada domes deputāti uzdeva jautājumus par topošo dzelzceļa līniju. Deputāts Guntis Kalniņš interesējās, kā pārvietos materiālus dzelzceļa būvei. «Primārais uzstādījums ir vest materiālus pa dzelzceļu, un tad centrālais punkts varētu būt Iecavas stacija, no kuras izvadās tālāk,» pauda K. Gruškevica. Deputāts Juris Krievs norādīja, ka pašlaik Iecavas stacijā neesot, kur izkraut kravas. K. Gruškevica precizēja, ka ar to arī sākšoties darbi – mērķis ir sagatavot Iecavas staciju kā kravu pārkraušanas punktu. «Trases vienā galā tā būs Iecava, otrā galā – Skulte,» norādīja K. Gruškevica.
Aktuālākais jautājums bija par ceļiem, pa kuriem tālāk vadās smagās kravas, aicinot pastiprināt brauktuves. Deputāts Voldemārs Čačs atzīmēja, ka jau tagad smagās kravas mašīnas bieži stāv rindās pie Bauskas. Deputāti rosināja vest kravas no Lietuvas puses.
J. Vitenbergs piekrita, ka ceļam A7 caur Bausku nav kapacitātes palielināt kravu plūsmu. VSIA «Latvijas Valsts ceļi» priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis norādīja, ka tas neko nemaina – Bauskai garām cita ceļa neesot. Deputāte Ināra Pētersone un G. Kalniņš aicināja Satiksmes ministriju vairāk ieguldīt tranzīta ielas remontā.
J. Vitenbergs norādīja, ka par to notiek sarunas un ministrija plāno Kalna un Zaļās ielas remontā ieguldīt trīs miljonus eiro.

Drošības aspekts
Uzņēmēju pasākumā Codes muižā SIA «Eiropas Dzelzceļa līnijas» valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris uzsvēra – «Rail Baltica» galvenais ieguvums būs tas, ka Latvija kļūs par Eiropas dzelzceļa tīklu sastāvdaļu, demonstrējot karti. Izrādās, ka Ukraina līdzīgu dzelzceļa savienojumu ar Eiropu ir uzbūvējusi un tas noslēdzas pašlaik izpostītajā Mariupolē. «Tie ir arī reģionālās drošības aspekti. Eiropas standarta dzelzceļš savieno Skandināviju ar Melno jūru,» pauda K. Vingris. Viņš vērtēja, ka būvdarbu pabeigšanas optimistiskais termiņš ir 2028. gads, pesimistiskais – 2030. gads. Bauskas novadā būvdarbus varēšot sākt uzreiz, tiklīdz būs saņemtas būvatļaujas.
K. Vingris pastāstīja, ka ir paredzētas reģionālas pieturvietas Bauskā un Iecavā. Informācija gan radīja uzņēmējos skepsi. Vilciens no Bauskas līdz Rīgai braukšot 49 minūtes, kas ir ātrāk par pašreizējo autobusa satiksmi – stunda un 20 minūtes. Tiesa, pirms tam vēl braucējam ir jānokļūst līdz dzelzceļa stacijai, kas atradīsies labu gabalu no Bauskas, tātad laika ieguvums drīzāk būs virtuāls. Vienīgais arguments, kāpēc dzelzceļš varētu likties labāks par autobusu – braucot vagonā, var strādāt ar datoru, tātad braucēji darba dienu varēšot sākt jau vilcienā, prātoja uzņēmēji.

Birokrātiskā atsavināšana
Lielākā diskusija bija par zemju atsavināšanu. Jautājumu aktualizēja uzņēmējs Juris Bočs: «Tā ir šausmīga izšķērdība. Ne tāpēc, ka pērk par paaugstinātām cenām, bet gan birokrātijas dēļ. Piekritu desmit objektus novērtēt oktobrī. Pēdējo no tiem izskatīja pirms nedēļas un secināja, ka būs jāpārvērtē. Laiks ir pagājis, cenas mainījušās, un tie cilvēki, kam jau ir atsavināti īpašumi, ir iekrituši, jo cenas tagad būtu krietni lielākas.» Viņš piebilda, ka savulaik citos projektos varēja tikt galā dažos mēnešos. Savukārt pašreizējā procesā kvalificēti eksperti vienkārši tērējot laiku.
Situāciju komentēja Larisa Kļava-Gorohovska, projekta «Rail Baltica» tiesiskā nodrošinājuma nodaļas vecākā eksperte īpašumu atsavināšanā: «Likums par īpašumu atsavināšanu ir sarežģīts, bet paredz lielu īpašnieku iesaisti. Ir tiesības izteikties, iesniegt papildu dokumetus, arī savu vērtējumu. Bieži vien praksē īpašnieki kavē procesu, lūdzot pagarinājumus. Likums ir smagnējs un nav piemērots līnijbūvju objektu atsavināšanai. Esam runājuši ar Tieslietu ministriju, bet nevaram mainīt likumu viena projekta dēļ. Kaut kādus grozījumus centīsimies iestrādāt.» Viņa norādīja, ka Lietuvā likums ir daudz drastiskāks, jo īpašniekam viedokli nejautā un atlīdzība ir salīdzinoši maza, bet tas beidzas ar daudzām tiesvedībām, kur valdība atkal tērē laiku. K. Vingris klāstīja, ka Lietuvā mēģina atsavināt «ar rezervi», bet pēc tam nezina, ko darīt ar atsavinātajām teritorijām, kurās tieša darbība nenotiek. «Problēmas ar atsavināšanu neko nemaina. Process ir neatgriezenisks,» norādīja K. Vingris. ◆

«Rail Baltica» progress
Noslēgumam tuvojas pamata trases projektēšana. Norit pirmās kārtas būvdarbi visās Baltijas valstīs. Pamata trases būvdarbu iepirkums notiek Lietuvā, Latvijā un Igaunijā.
Turpinās elektrifikācijas, kā arī vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmas projektēšanas un būvdarbu iepirkumi. Kā darbu noslēguma mērķa datums apstiprināts 2030. gads – par to vienojās visu triju Baltijas valstu ministri.
Pašlaik piešķirts finansējums piecu posmu būvei Bauskas novadā – tie ir tilti pār Mēmeles un Iecavas upi, kā arī vēl trīs posmi Iecavas novadā, kopā 11,3 kilometri.
Kopumā Bauskas novadā paredzēts uzbūvēt dzelzceļu 45 kilometru trasē, kur būs trīs tilti, pieci pārvadi, desmit ceļu šķērsojumi, trīs apvienotas funkcionalitātes šķērsojumi, divi gājēju šķērsojumi, divi dzīvnieku šķērsojumi, divas stacijas un viens infrastruktūras apkalpes punkts.
Darbu gaitā plānots uzbūvēt 13 pagaidu ceļus.
Iecavas dzelzceļa stacija paredzēta 362 kvadrātmetru, Bauskas dzelzceļa stacija – 662 kvadrātmetru platībā. Kopējā platība abām ir līdzīga – apmēram 5700 kvadrātmetri, paredzētas 30 automašīnu stāvvietas, sešas taksometru stāvvietas un sešas elektrisko auto uzlādes vietas.
Avots: Satiksmes ministrija.