Varde, kas nepadevās pelikānam

SIA «Iecavnieks&Co» izdevies tiesā uzvarēt Valsts ieņēmumu dienestu

Autore: Antra Ērgle, žurnālam «Ir Nauda»

Aizvadītā gada rudenī piedzīvots rets gadījums – reģiona uzņēmumam SIA «Iecavnieks&Co» izdevies tiesā uzvarēt Valsts ieņēmumu dienestu. Spriedums uzliek tam pienākumu atmaksāt ražotājam iepriekš nepamatoti uzlikto nodokļu uzrēķinu.

Uzņēmums pārsūdzēja tiesā Valsts ieņēmumu dienesta audita lēmumu par papildu nodokļu uzrēķinu, nokavējuma un soda naudu – kopsummā 288 534 eiro. Visās instancēs tiesas lēmums bija labvēlīgs «Iecavnieks&Co», norādot, ka audita secinājumi nav pamatoti. Pērn septembrī tiesas spriedumus vairākās instancēs apstiprināja Augstākā tiesa kasācijas kārtībā, iezīmējot retu precedentu – uzņēmumam izdevies pierādīt, ka dienesta vienpusējie pārmetumi par nodokļu samaksas pārkāpumiem bijuši nepatiesi un nepamatoti.

Apšaubāmi partneri
Nedienas sākušās pirms sešiem gadiem ar pievienotās vērtības nodokļa samaksu, stāsta «Iecavnieks&Co» juriste Ivita Baumane. Nodokli 21% apmērā uzņēmums samaksā priekšnodoklī, kaut ko pērkot. Kad uzņēmums vēlāk kaut ko pārdod, šo samaksāto summu var atskaitīt no maksājamā nodokļa. 2016. gada pavasarī par pirkuma darījumiem ar rapšu sēklām no «Iecavnieks&Co» pievienotās vērtības nodoklī samaksātajiem 46 tūkstošiem eiro dienests neļāva atskaitīt noteiktu daļu par eksportēto produkciju, jo neatbilstot dati. Pēc pāris mēnešiem bez iepriekšēja paziņojuma uzņēmumā ieradies policists pieņemt liecības par 2015. gada septembra darījumiem ar partneriem, kas nav pienācīgi maksājuši nodokļus, par ko ierosināta krimināllieta. «Iecavnieks&Co» ar policijas akceptu vēl apmaksājis pēdējo pavadzīmi konkrētajam partnerim, piebilst uzņēmuma komercdirektore Ilze Lībiete-Putniņa.

Par Iecavas pagasta ražotnes iespējamām nesakritībām nodokļu nomaksā tobrīd nav bijis runas. «Iecavnieks&Co» sadarbība ar apšaubāmajiem partneriem ilgusi deviņus mēnešus, tomēr līdz policista vizītei nav bijis nekādu signālu no VID par kļūdainiem datiem.

Liek maksāt krāpnieku vietā
«Iecavnieks&Co» 2016. gada aprīlī sāka liela apjoma eļļas eksportu uz Vāciju, un tā izveidojusies lielāka priekšnodokļa summa, skaidro komercdirektore I. Lībiete-Putniņa. VID pusgadu pēc darījuma pieprasīja uzņēmumam mainīt iepriekšējās deklarācijas un otrreiz samaksāt krāpniecisko partneru valsts budžetā neieskaitītās pievienotās vērtības nodokļa summas, citādi rīkos auditu.

Juriste teic – parasti EDS sistēmā parādās «sarkanā lampiņa», tiklīdz uzņēmuma un iestādes dati nesakrīt kaut par vienu centu, un firmas atbildīgā persona desmit minūtes pēc neatbilstīga pārskata iesniegšanas saņem telefona zvanu no kontroles ierēdņa.

«Iecavnieks&Co» nebija nelikumību, ko atzīt, taču uzņēmumā ieradušies VID auditori. Apšaubītie darījumi bija rapša sēklu pirkšana, kas pēc dienesta darbinieku izpētes nodēvēta par fiktīvu, uzrēķinot papildu nodokli un soda naudu.

Uzņēmuma pārstāvji uzsver – rapša kā izejvielas saņemšana un pārstrāde eļļā, kas pārdota klientam Vācijā, nav apšaubāma. Tomēr jebkādi dokumenti, darbinieku sniegtā informācija un citi fakti auditā interpretēti par sliktu «Iecavnieks&Co». I. Baumane saka – cēlonis tam ir likuma nekonsekventa piemērošana, jo jebkādas šaubas būtu jātulko par labu uzņēmumam. Viņasprāt, viens no iznīcinošā lēmuma iemesliem ir likuma norma, kas paredz piemaksu dienesta auditoriem atkarībā no aprēķinātā nodokļu uzrēķina.

Reputācijas zaudējums
Dienests par «Iecavnieks&Co» iztaujājuši arī viņu partnerus Lietuvā un Vācijā, izsaucot neuzticēšanos un galu galā sāktās eksporta sadarbības pārtraukšanu. Ārzemēs nodokļu kontrolieru pārbaude nozīmē pamatīgu reputācijas kritumu.

Pēc papildu uzrēķina samaksas 2018. gads ar sliktu ražu un eksporta sadarbības pārtraukšanu «Iecavnieks&Co» ražotnei bijis gandrīz kritisks, tomēr pārsūdzējuši lēmumu tiesā, un nu taisnība uzvarējusi. «Noturējāmies un nesabrukām,» saka «Iecavnieks&Co» valdes priekšsēdētājs Dainis Lagzdiņš.

Uzņēmuma vadītājs atzīst – atkopties nav bijis viegli, tomēr tas panākts kopējiem spēkiem sadarbībā ar uzņēmuma komandu un juristi. Dainim Lagzdiņam ir svarīgi uzņēmuma pieredzi izstāstīt, lai tā būtu noderīga citiem.

Tagad dienests pakāpeniski atmaksā nepamatoti piedzītās summas, tomēr zaudējumi nav pilnībā atgūstami. Komercdirektore I. Lībiete-Putniņa pat neņemas naudas izteiksmē aplēst reputācijas zudumu, kas licis pārtraukt vērienīgi sākto eļļas eksportu, daļas darbinieku atlaišanu, plānotās attīstības atlikšanu.

Visgrūtāk bijis uzturēt komandas garu ikdienā, kad birojā valdīja nomācoša gaisotne, un daži speciālisti tāpēc aizgājuši. Lai arī pašlaik «Iecavnieks&Co» finanses ir stabilas un sākta jauna produkta ražošana, komanda piedzīvoto vērtē kā mērķētu uzbrukumu, kura iemesli varot būt dažādi. Juriste Ivita Baumane uzsver – «Iecavnieks&Co» pieredze nav unikāla, un svarīgi šādā situācijā nesalūzt. Uzņēmuma nepadošanos viņa salīdzina ar vardi, kas spirinoties nav ļāvusi pelikānam sevi aprīt. D. Lagzdiņš vērtē, ka biežāk līdzīgu ofensīvu varētu piedzīvot mazie un vidējie uzņēmumi. Taču jāņem vērā, ka tieši tie lielākoties ir unikālu produktu ar augstu pievienoto vērtību ražotāji.

Satriec attieksme
Uzņēmuma pārstāvji neapšauba, ka nodokļi ir jāmaksā godīgi, un to arī darījuši. D. Lagzdiņš uz-sver – nekad nav krāpies ar nodokļiem un nekad nav licis to darīt darbiniekiem.

Tomēr pašlaik attiecības starp Valsts ieņēmumu dienestu un uzņēmumiem ir gluži kā divas frontes, secina I. Baumane. Viņa uzskaita vairākas problēmas – slikta komunikācija, augstprātība no ierēdņu puses, uzņēmumu ierindošana «zagļu» kategorijā pat bez pārkāpumiem – un atgādina, ka arī dienesta darbinieki algu saņem no nodokļu naudas, kuras galvenie ģenerētāji ir uzņēmumi. Juriste gan atzīst – valsts iestādēs daudz atkarīgs no konkrētā darbinieka, ir tādi, kuri sadarbojas ar uzņēmējiem, tomēr kopumā ierēdņu augstprātība pret sabiedrības pārstāvjiem, kam viņi kalpo, nav mazinājusies. «Ja mēs katrs par to nesāksim runāt, nekas neuzlabosies,» uzskata I. Baumane.

Izvēlas strādāt Igaunijā
Šis nav vienīgais gadījums, kad Valsts ieņēmumu dienests uzliek sodu uzņēmumam, kura partneris izdarījis kādu pārkāpumu, spriež Jānis Endziņš, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs. «Mēs praktizējam mediāciju, ja kāds no organizācijas biedriem jūtas nepamatoti sodīts un lūdz palīdzību. Izskatām situāciju, tiekamies sarunās ar uzņēmuma un Valsts ieņēmumu dienesta vadību. Domstarpībām bijuši dažādi iemesli – nepilnīgs tiesiskais regulējums, uzņēmuma kļūme informācijas iesniegšanā vai tomēr dienesta nepareiza rīcība. Nācies secināt, ka zināmos gadījumos Valsts ieņēmumu dienests stipri radoši interpretē normatīvus un liek uzņēmumiem kontrolēt partneru nodokļu samaksu.»

Sarunās ar kameras pārstāvju dalību dažas reizes izdevies pārliecināt VID, ka nodokļu uzraugu prasības bijušas pārspīlētas. Tomēr grūti vērtēt situāciju kopumā, jo ne visi biedri meklē palīdzību, ne visi uzņēmumi ir organizācijas dalībnieki, atzīst J. Endziņš. Arī «Iecavnieks&Co» jautājums nav izskatīts Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā.

«Mums ir bijušas diskusijas ar dienestu par prasību uzņēmumiem pārbaudīt nodokļu samaksu no ārzemju partneru puses, taču Valsts ieņēmumu dienestā tas izdarāms vieglāk, jo viņiem ir kontakti ar nodokļu iekasēšanas dienestiem ārvalstīs, it sevišķi, ja Latvijas uzņēmumam ir plašs eksporta tīkls un daudzi partneri. Esam ieteikuši viņiem palīdzēt uzņēmumiem ar šo aspektu, taču atsaucības nav, un nodokļu kontrolieri parasti izvēlas uzlikt uzrēķinu vietējam uzņēmumam. Domāju, ka lielākā daļa uzņēmumu izvēlas norīt šo krupi un nepārsūdzēt lēmumu,» spriež J. Endziņš, piebilstot, ka pārmērīga sodīšana varētu būt iemesls, kāpēc starptautiskajā tirgū ar eksportu un reeksportu strādājoši uzņēmumi bieži izvēlas darboties Igaunijā, jo tur nodokļu dienesta attieksme ir daudz labvēlīgāka.

Kāpēc neapstājās?
«Ir Nauda» lūdza VID viedokli par šo gadījumu, tajā skaitā arī par iemesliem, kādēļ pēc pirmās instances tiesas sprieduma tas nolēma tērēt darbinieku laiku un līdzekļus, pārsūdzot lēmumu līdz pat Augstākajai tiesai. Atbildes saņemtas pēc žurnāla nodošanas tipogrāfijā, tomēr tās nesniedz skaidru pamatojumu valsts iestādes rīcībai šajā lietā.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sabiedrisko attiecību daļa sagatavoja atbildes par «Iecavnieks&Co» audita uzrēķinu un tiesvedību, iesaistot vairākas nodokļu uzraudzības iestādes struktūrvienības: «Pamatojoties uz likuma «Par nodokļiem un nodevām» 22. panta pirmo daļu, VID ir aizliegts izpaust jebkādu informāciju par nodokļu maksātāju bez viņa piekrišanas, kas ir kļuvusi zināma, pildot dienesta pienākumus, tāpēc varam sniegt teorētiskas atbildes.»

Uz jautājumu, kāpēc turpināja pārsūdzēt uzņēmumam labvēlīgos tiesas lēmumus, lieki tērējot valsts resursus, VID skaidro: «Tiesu judikatūrā ir atzīts, ka administratīvais process un kriminālprocess ir patstāvīgi procesi ar atšķirīgiem mērķiem un rezultātu. Kriminālprocess pret amatpersonu neizslēdz uzņēmuma atbildību par nodokļu nomaksu. Kriminālprocess un administratīvais process nav atkarīgi viens no otra, cita starpā attiecībā uz iegūtajiem pierādījumiem un to novērtējumu, līdz ar to pieņemtie lēmumi kriminālprocesā nav saistoši administratīvajā procesā. Ja VID nodokļu auditā iegūst tiešus vai netiešus pierādījumus un secina, ka auditējamā uzņēmuma deklarētie darījumi faktiski nav notikuši atbilstoši grāmatvedī-bas dokumentos norādītajam, VID apstrīd darījumus un veic nodokļu uzrēķinu. Savu pozīciju VID pamato arī tiesvedības laikā, pārsūdzot VID nelabvēlīgus tiesu nolēmumus, ja uzskata pierādījumu kopumu par pietiekamu šādu secinājumu izdarīšanai.»

Jāpiebilst, ka pret «Iecavnieks&Co» amatpersonām nebija ierosināts kriminālprocess, to izmeklēja par Iecavas uzņēmuma partneru darbībām, tomēr pēc tā uzsākšanas policijā VID sāka auditu uzņēmumā. Nākas secināt, ka kriminālprocess par cita uzņēmēja nelikumīgu darbību var būt par pamatu administratīvas pārbaudes sākšanai pie labticīga partnera, pat ja iepriekš šim uzņēmumam nebija norāžu par iespējamām nesakritībām PVN nomaksā.

Papildus VID skaidro: «Pēc VID pieredzes vienpersoniski īstenot nodokļu krāpniecības shēmu ar vairāku juridisku personu iesaisti, kuras nezina vai kurām saprātīgi nevajadzētu zināt vai saprast, ka tās iesaistītas krāpniecībā, ir apgrūtinoši vai pat neiespējami. Administratīvajā procesā ir apgrūtināta tiešo pierādījumu iegūšana, īpaši PVN lietās, savukārt netiešo pierādījumu kopums ne vienmēr ir pietiekams pārkāpuma pierādīšanai. Tiesas, ievērojot objektīvās izmeklēšanas principu, veic neatkarīgu VID lēmumu tiesiskuma pēcpārbaudi, un tiesas vērtējums mēdz būt atšķirīgs no VID vērtējuma, īpaši, ja runa ir par netiešo pierādījumu izmantošanu lietu kategorijās, kurās darījuma priekšmets ir graudi, pupas, soja u. tml., proti, atvietojama prece, kuru grūti identificēt kā konkrēti pārdotu vai nosūtītu.»

VID neatbildēja uz jautājumu, kāpēc dati par PVN nomaksu un auditā savāktā informācija netika tulkota par labu uzņēmumam, tomēr paužot: «Audits ir nodokļu kontroles pasākums, kuru VID plāno, pamatojoties uz visu VID rīcībā esošo informāciju un riska analīzes rezultātiem par uzņēmumu un tā darījuma partneriem. Auditā un nosakot sodu tiek vērtēta un ņemta vērā uzņēmuma attieksme pret nodokļu saistību izpildi un sodu esamība vai neesamība iepriekšējos periodos. Auditā VID vērtē uzņēmuma deklarētos darījumus, to faktisko esību un apstākļus. Ja audita laikā ir iegūts tiešo un netiešo pierādījumu kopums, kas liecina, ka uzņēmums zināja vai tam kā rūpīgam saimniekam vajadzēja zināt par iesaistīšanos krāpnieciskos darījumos, VID pienākums ir apstrīdēt šādus darījumus un veikt uzrēķinu.»
Kā norādījuši uzņēmumu pārstāvji, ar šādu pieeju VID faktiski pārliek uz uzņēmējiem savu funkciju kontrolēt darījumu likumīgu norisi. «Iecavnieks&Co» amatpersonas vairākkārt uzsvērušas, ka darījumu laikā uzņēmumā nebija aizdomu par iespējamām nelikumībām, jo no partneriem patiesi saņemtas rapšu sēklas, kas pēc rēķinu un nodokļu nomaksas pārstrādātas eļļā eksporta tirgum. VID pakāpeniski atmaksā «Iecavnieks&Co» tiesas noteikto PVN atmaksu, nodokļu uzrēķinu un soda naudu.

HRONOLOĢIJA

2016. gada jūnijs, jūlijs. Valsts ieņēmumu dienests atsaka SIA «Iecavnieks&Co» pievienotās vērtības nodokļa atmaksu par eksportēto produkciju. Policija aicina uzņēmuma darbiniekus sniegt liecības par sadarbību ar partneri, par kura nodokļu nemaksāšanu ierosināta krimināllieta.

2016. gada oktobris. Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu audita sākums SIA «Iecavnieks&Co».

2018. gada 8. maijs. Audita lēmums par papildu nodokļu uzrēķinu, no valsts budžeta atmaksājamās nodokļu summas samazināšanu un soda naudu, ko pēc labojumiem un pārsūdzības apstiprina Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores lēmums 28. augustā.

2018. gada 3. oktobris. Administratīvajā rajona tiesā Jelgavā ierosināta lieta pēc SIA «Iecavnieks&Co» pieteikuma atcelt Valsts ieņēmumu dienesta uzrēķinu.

2020. gada 27. novembris. Tiesa lemj par labu SIA «Iecavnieks&Co» atcelt nodokļu uzrēķinu un sodu. Spriedumu apstiprina arī pārsūdzības instancē.

2022. gada 16. augusts. Augstākās tiesas Senāts apstiprina iepriekšējos tiesas lēmumus atcelt Valsts ieņēmumu dienesta uzlikto nodokļu uzrēķinu un soda naudu un liek atmaksāt uzņēmumam pievienotās vērtības nodokļa pārmaksu par 2016. gada maiju un jūniju.

Ar atļauju raksts pārpublicēts no žurnāla «Ir Nauda» 2022. gada decembra numura.