www.bauskasdzive.lv
Vecsaules saieta namā «Klētnieki» piektdien, 17. janvārī, plkst. 17 Tautas lietišķās mākslas studija «Bauska» atklās izstādi «Krāsu stāsti lakatos.»
Drēgnās ziemas mitrie vēji aizvien liek meklēt siltāku šalli vai seģeni. Bet, ja varam saņemties un doties uz kādu nedēļas nogales kultūras pasākumu, tad šis sarīkojums Vecsaulē būs īstā vieta, kur dienu pelēcībā baudīt krāsu un rakstu siltumu.
«Klētniekos» 15 audēju 28 lakati būs apskatāmi līdz 28.februārim. Atklāšanas pasākumu piektdien kuplinās folkloras kopa «Vecsaule».
Studijas vadītāja Aiva Linkeviča «Bauskas Dzīvei» pastāstīja: «Austie vilnas lakati pārsvarā tapuši nepilna gada laikā. Tie austi trinīša tehnikā ar divkārtīgu šķeterētu vilnas dziju un ir jaunrades darbi. 2024. gada februārī viena no pieredzes bagātajām studijas meistarēm Ināra Zalstrupa vadīja vilnas lakatu aušanas teorētiskās nodarbības un iepazīstināja ar to, kā lakati tika austi agrāk, dalījās pieredzē un atmiņās. Šīs nodarbības bija sirsnīgas un iedvesmojošas. Dalībniecēm darbi tapa cits pēc cita, it kā rotaļājoties. Aušanas process aizrāva un bija tik interesants, ka radās vēlme šo veikumu parādīt arī citiem.»
Lakati jau paciemojušies pie draugiem Lietuvā, Žeimē, izdancojušies muzeju nakts pasākumā «Lejeniekos» un bija skatāmi gada nogalē Vecsaules saieta namā rīkotajā folkloras kopu sadraudzības vakarā. Vairumam studijas dalībnieču tie ir pirmie lakati, tāpēc jo lielāks ir gandarījums un lepnums par paveikto.
«Mēs esam tik dažādas, un tas spilgti atklājas arī darbos – sevis izzināšana caur krāsām, līniju ritmiem, kļūstot par meditāciju vai reizēm arī par krāsu terapiju, kas ietērpta brīnišķīgā rokdarbā – austā lielajā vilnas lakatā, kuram ir neatņemama un paliekoša vieta mūsu ikdienā un Zemgales etnogrāfiskajā tērpā,» vilnas lakatu darināšanu un rezultātu vērtē A. Linkeviča.
Aizvadītā gada ražīgo darba cēlienu studijā «Bauska» Ināra Zalstrupa raksturoja šādi: «Studija mani uzaicināja iepazīstināt ar savu pieredzi lakatu aušanā. Tas, ko varēju iedot, ir praktiskas lietas, precīzu uztinumu skaitīšanu, daudzus tehniskus sīkumus, kas prasa lielu pacietību – rēķināšanu, skaitīšanu utt. Pats aušanas process ir vispatīkamākā un mazākā daļa no visa nepieciešamā darba. Bet esmu gandarīta, ka «sēkla kritusi auglīgā augsnē». Studijas dalībnieces ar apbrīnojamu entuziasmu ķērās pie darba, un par viņu padarīto ir patiess prieks. Prasmes pilnveidosies, un tas nozīmē, ka tradīcijas neizzudīs.»
Vecsaules saieta nama vadītāja Rasma Maldute atgādināja, ka decembrī izstāde notika folkloras sarīkojuma laikā ar domu iepazīstināt no dažādiem novadiem atbraukušos ciemiņus. Šādu pasākumu dēļ telpās lakatus ilgāk nav varējuši paturēt, tāpēc ar studijas «Bauska» vadītāju Aivu Linkeviču vienojušās, ka atvēlēs izstādei piemērotāku laiku tuvākajos ziemas mēnešos.
«Jaunais gads mums ir nozīmīgs ar divām amatierkolektīvu jubilejām: marta beigās uz 45 gadu darbību atskatīsies mūsu amatierteātris «Vecsaule», un šajā pašā mēnesī savu 25 gadu pastāvēšanu svinēs sieviešu koris «Skalve». Jauno gadu sākam ar vēlmi darboties un ticību, ka laukos mūsu radītais un citiem dotais ir vērtīgs un vajadzīgs,» teic R. Maldute.
Raksta autore: Ruta Keiša.
“Lieciet beigtam Matisonam mieru!” (O.Vācietis). Nekļūstiet par tādiem pašiem, kā tie, kas atnāca pirms 80 gadiem…