Vecumnieku Mūzikas un mākslas skolā aplūkojama mākslinieces Karinē Paronjancas izstāde “Dzīres”

Vecumnieku Mūzikas un mākslas skolā aplūkojama gleznotājas Karinē Paronjancas izstāde “Dzīres”. Otrdien, 9. aprīlī, pulksten 16 interesenti aicināti uz tikšanos ar mākslinieci, portālu informēja Vecumnieku Mūzikas un mākslas pārstāve Anda Sproģe.

Vecumnieku Mūzikas un mākslas skolā ir tradīcija veidot profesionālu mākslinieku izstādes dažādos žanros un tehnikās.

“Šī izstāde ir dialogs ar topošajiem māksliniekiem. Šis sarunas mērķis ir iedvesmot jauniešus iedziļināties kontekstos un mācīties nolasīt metaforas. Un var būt, šī saruna rosinās mākslas skolas audzēkņus ne tikai ieguglēt kādu anotācijā minēto uzvārdu,  bet arī pavērs jauniem māksliniekiem plašāku redzējumu uz ierastām ikdienas lietām,” teic A. Sproģe.

Karinē Paronjanca (Karine Paronyanc) ir ieguvusi maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijas monumentālās glezniecības nodaļā. Papildus izglītojusies afresco un sgraffito  glezniecības tehnikās Florences Mākslas institūtā Itālijā, līdz tam ar izcilību pabeidza Jāņa Rozentāla Rīgas mākslas skolu. 2007. gadā māksliniece saņēmusi godalgoto pirmo vietu prestižajā profesora Induļa Zariņa mākslas konkursā.

K. Paronjanca sarīkojusi vairāk kā divdesmit personālizstādes Latvijā un ārzemēs. Regulāri piedalās grupu izstādēs Latvijā, kā arī starptautiskās nozīmes mākslas projektos. Darbi atrodami privātajās kolekcijās Latvijā, Vācijā, Šveicē, Beļģijā, ASV. Viņas daiļrades galvenās tēmas: Kosmoss, Absolūtais, dabas likumi un ritmi, Saule, auglība.

Мākslinieces devīze ir “Māksla ar Bio zīmi”. Bio – dzīve (no grieķu Bios). Spēle ar zīmi, kas norāda uz  produkta augsto kvalitāti un tā radītāja saudzīgo attieksmi pret cilvēku, dabu un tās ritmiem.

Gleznotājas pieeja – tā ir saruna ar skatītāju metaforu, vēstījumu, simbolu valodā, kuri skar ģenētiskās atmiņas dziļākos slāņus un kolektīvo bezapziņu.

Nozīmīgu lomu Karinē biogrāfijā ir atstājusi kolekcija “Arbūzi”: arbūzs-lotoss ir kļuvis par gleznotājas simbolu, viņas daiļrades visatpazīstamāko tēlu un identifikācijas zīmi.

Autorei, vienlīdz ar gala rezultātu, ir svarīgs arī pats radīšanas process – likumsakarību apjēgsme, kustīgu abstrakciju ietērpšana taustāmā, paliekošā gleznieciskā formā, mēģinājums ietvert vizuālos tēlos tikko jaušamas, ārkārtīgi smalkas intonācijas, motīvus un sajūtas. Tāpēc māksliniece bieži strādā vietās ar īpašu vēsturi, kas eksistē dažādu laikmetu un stihiju sadurā. Par ikoniskām vietām autorei kļuva pamestā lidosta, izpostītā siltumnīca, kādas slavenas radiostacijas jumts.

Gleznotājas pašreizējā darbnīca iekārtota vienā no Rīgas Botāniskā dārza vēsturiskajām muižas ēkām – blakus tai atrodas eksotisko augu paviljoni, zinātniskās laboratorijas, vecas muižas ēkas un vecais Latvijas Universitātes lektorijs.

Karinē darbi bieži ir gleznoti uz veciem galdautiem ar tautisku ornamentu, uz izšūtiem audumiem vai grezniem palagiem.  Īpaša, sena recepte gruntij, kurā iejaukti pelni un medus pārvērš vecu audumu lieliskā, profesionālā, eļļas glezniecībai piemērotā audeklā.  Mazliet grubuļainā grunts ir gluži kā metafora atdzimšanai no pelniem, mūžīgai atjaunotnei un nemirstībai.

Autori iedvesmo dzīvās dabas spontānā plastiskuma un civilizācijas prāta linearitātes saskarsmes izpēte.

Vienu no pēdējām Karinā izstādēm “Urbānā Filozofija” augsti novērtēja Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents, Latvijas Mākslas Akadēmijas profesors, habilitētais mākslas zinātnieks Ojārs Spārītis. Šī izstāde tika iekļauta Latvijas Zinātņu Akadēmijas Gadagrāmatā (Yearbook 2022). Karinē Paronjancas raksts un izstādes retrospekcija tika iekļauta Baltijas valstu sasniegumu grāmatā, kā arī “Urbānās Filozofijas” cikla gleznas rotā abus prestižā izdevuma vākus.

Izstāde apskatāma līdz 26. aprīlim.