Plānojot jaunu administratīvi teritoriālo reformu, valdība publiski
nav izvērtējusi iepriekšējo reformu, kuras laikā dotos solījumus un
apņemšanās arī nav izpildījusi, tāpat Vides aizsardzības un reģionālas
attīstības ministrija (VARAM) pagaidām nemaz nav definējusi jaunas
reformas mērķus, uzskata Vecumnieku novada domes
priekšsēdētājs Rihards Melgailis (“Reģionu alianse”).
Viņš skaidroja, ka no divu agrāko rajonu pagastiem veidotā novada
pašvaldība tomēr secinājusi, ka vairums ir apmierināti ar šādu novadu,
kas veidots pēc iedzīvotāju kustības un paradumiem, uzmanību vēršot uz
pakalpojumu pieejamību.
“Praktiski mēs īstenojām visu tā, kā bijām plānojuši,” secināja
Melgailis, akcentējot, ka arī pašvaldības budžets audzis, par spīti
iedzīvotāju skaita kritumam.
“Nepiepildījās tas, ko valsts solīja, piemēram, ka līdz katra pagasta
centram būšot asfalts. Tā mums nav. Uz Kurmeni vai Stelpi nevar pa
asfaltu aizbraukt vēl joprojām. Vecumnieku ciemata centrā asfalts
beidzas desmit metru no centrālā krustojuma Ogres virzienā,” pauda
Vecumnieku novada mērs.
Viņš uzsvēra, ka asfaltētu ceļu trūkums un grants ceļu stāvoklis ir
novada lielākā problēma, jo tas kavējot arī uzņēmējdarbības veicināšanu.
Vienlaikus ceļu kvalitāte un tīklojums bija kļuvis par izšķirošu
faktoru novada izveidē, jo vēl rajonu laikā situācija izveidojās tāda,
ka šie pagasti bija uz pavisam cita ceļa, rajona nomalē, un tieši tāpat
Vallei un Kurmenei arī Aizkraukle neesot bijusi svarīga, un vienojošais
izrādījies tas, ka visi pa kopīgu labāku ceļu uz Rīgu braucot.
“Uz Bausku mums nav laba ceļa, un tāda nav arī uz Aizkraukli, kura
turklāt atrodas pāri Daugavai, un Valle patlaban sanāk Vecumnieku novada
centrā ģeogrāfiski, no kurienes uz abām rajonu pilsētām aptuveni 40
kilometrus ved slikts, akmeņains ceļš. Un tie nav reģionālas nozīmes
ceļi, tie ir vietējas nozīmes, kur pa ceļam maz apdzīvotu vietu, un
diezin vai kādreiz tos asfaltēs,” skaidroja Melgailis.
Viņš informēja, ka Vecumnieku novadam Bauskā ir deleģētas atsevišķas
funkcijas, piemēram, būvvalde, bibliotēka, interneta tīkls, tūrisma
informācijas centrs, ko darām kopā, kam ir noslēgti deleģējuma līgumi,
taču nokļūšana līdz Aizkrauklei esot sarežģītāka.
“Daļa pakalpojumu gan ir uzlabota, piemēram, Zemesgrāmatas un Sociālā
apdrošināšana aizgāja uz Bausku, un pāri upei uz Aizkraukli
kurmeniešiem un valliešiem vairs nav jābrauc, bet, piemēram, Lauku
atbalsta dienestu (LAD) vēl joprojām grib uzturēt Aizkrauklē. Dažkārt ir
tā, kad taisām LAD projektus, tad ar četriem pagastiem uz Jelgavu, ar
diviem – uz Ikšķili,” par valsts institūciju pieejamību skaidroja
Melgailis.
Viņš turpināja, ka atkritumu apsaimniekošanā ilgi viens un tas pats
novads bijuši gan Vidusdaugavas zonā, gan Zemgales zonā. “Kad trīs
reizes rakstījām Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai
(VARAM), kurā tad mēs īsti esam, tad beidzot atstāja mūs pie Zemgales,
un uz atkritumu poligonu “Dziļā vāda” Krustpils novadā vai Atašieni
vairs nav jābrauc, un varam vest tepat, Iecavā un Jelgavas novada “Brakšķos”,” pauda Melgailis.
Viņš uzsvēra, ka infrastruktūrai un iedzīvotāju interesēm jābūt
prioritārām arī jebkādas jaunas reformas plānošanā, par kuras motivāciju
un mērķiem pašvaldībai trūkstot informācijas.
“Nav zināmi tālākie spēles noteikumi. Tagad nacionālajā attīstības
plānā ir princips “21+9″ ar attīstības centriem, kam tiek virzīti
līdzekļi. Tad kas būsim tie 13 lauku novadi, kā mēs vai Auce? Vai mums
būs vienādi noteikumi ar to 21? Vai tie tāpat būs priviliģētāki un mēs
nabagi? Kā tas būs? Ja visiem ir vienādi noteikumi, tad tā reforma
varētu aiziet, bet, ja mēs tāpat paliekam kādā trešajā pakāpē aiz
lielajām pilsētām un attīstības centriem, tad pakalpojumi iedzīvotājiem
ir jāsniedz tādi paši, un tas nebūs korekti. Tieši tāpat ir ar fondu
naudas dalīšanu. Piemēram, pilsētās varēja uzcelt bērnudārzu par Eiropas
naudu, pie mums – ne,” skaidroja Melgailis.
Viņš uzskata, ka, ja reformā būs pilnīga brīvprātība, tad reformu būs
grūti īstenot. Jābūt stingriem kritērijiem, kas skaidri nosaka, kam ir
jāiet kopā un jāstrādā ar citiem. Ir jau labi būt lokālpatriotam, bet ir
jādomā arī par cilvēku ērtībām un pakalpojumu pieejamību.
“Laikam jau nevar tā virspusēji sazīmēt karti. Būtu jārunā ar tiem,
kas patlaban strādā un redz situāciju, jārunā ar pašvaldībām. Piemēram,
mūsu gadījumā kaut kāds sadarbības modelis ar Baldoni vai Iecavu būtu daudz pieņemamāks nekā ar Bausku vai Aizkraukli,” skaidroja Melgailis.
Pašvaldības vadītājs konstatējis, ka jaunajā administratīvi
teritoriālās reformas modelī “49+9” Vecumnieki ir atstāti vieni.
Patlaban Zemgalē ir 20 novadi un divas pilsētas, bet pēc tās reformas
iznāktu astoņi vai desmit novadi un divas pilsētas. Nemainīgi it kā ir
iezīmēti Auce un Vecumnieki, bet pārējie visi vairāk vai mazāk tiek
savienoti.
“Jaunas reformas ieceri grūti vērtēt kopumā, jo reāli nav definēti
mērķi, kāpēc tā vispār ir vajadzīga. Vai tāpēc, ka ir apjomā nevienādas
pašvaldības, vai tāpēc, ka mēs gribam, lai visiem iedzīvotājiem būtu
kvalitatīvāk pieejami pakalpojumi? Mērķi nav skaidri, vai tiek domāts
par iedzīvotāju, vai tās ir kādas ambīcijas,” pauda Melgailis.
Viņaprāt, pirmā reforma nav izvērtēta, cik tā bijusi lietderīga vai
nelietderīga, lai gan uz vietas par savu novadu paši esot secinājuši, ka
ir optimāli.
“Finanšu nodrošinājuma ziņā mēs patlaban saņemam dotācijas. Pirms
reformas Vecumnieku, Valles un Skaistkalnes pagasti tās nesaņēma, tātad
puse iztika ar saviem līdzekļiem, bet patlaban visi kopā mēs esam
dotācijas saņēmēji, tātad šajā ziņā tā reforma nedeva cerēto rezultātu.
Bet ja starp dotāciju saņēmējiem ir arī lielās pilsētas, tad kaut kas
nav kārtībā ar reformu. Lai gan, salīdzinot ar tālākiem novadiem, mūs
glābis Rīgas tuvums,” skaidroja Melgailis.
Vecumnieku novadā pārvaldes modeli izveidojuši tādu, ka pagastu
pārvaldes nav juridiskas personas, bet gan novada administrācijas
struktūrvienības, līdz ar to vadība ir samērā centralizēta. Grāmatvedība
ir centralizēta, iepirkumi tāpat un daudzas citas lietas. Un līdz ar to
neesot liela birokrātiskā aparāta. Turklāt, mazinoties iedzīvotāju
skaitam, atsevišķi speciālisti apkalpojamās teritorijas apvieno.
