Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

Vecumnieku vidusskolas fizikas “Fenomeni” trešie labākie Zemgalē

Sestdien, 13. aprīlī, Rīgā, «ATTA centre», Latvijas Fizikas festivālā norisinājās erudīcijas konkursa «Fizmix eksperiments» pusfināls un fināls, kurā kopumā sacentās 216 komandas no 145 Latvijas skolām, viņu vidū arī Vecumnieku vidusskolas vienība «Fenomeni» skolotājas Aldonas Alenčikas vadībā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Konkursa organizatoru pārstāve Linda Miltiņa precizēja, ka pusfinālā startēja desmit labākās komandas no Rīgas, Rīgas reģiona, Latgales, Kurzemes, Zemgales un Vidzemes reģiona. Komanda «Fenomeni» konkursa pusfinālā ieguva 18 punktus, tādējādi Zemgales reģionā paliekot trešajā vietā un nekvalificējoties finālam, jo uz to tika sešas komandas – pa vienai no katra reģiona un Rīgas.

Uz konkursu «Fenomeni» devās ar izpildītu mājas darbu – pašgatavotu ūdens turbīnu, kurai jāražo elektrība. Skolēniem pirmajā kārtā bija jāatbild uz 15 teorētiskiem jautājumiem un jāveic praktiskais uzdevums, kopā varēja iegūt 30 punktus. «Fenomeni», pastāvīgi rēķinot, spriežot, domājot, analizējot, secinot, pareizi atbildot uz jautājumiem, ieguva jau pieminētos 18 punktus. Praktiskajā darbā bija jānosaka necaurspīdīga šķidruma blīvums.

«Kas zina, kāds būtu rezultāts, ja skolēni iedomātos pagaršot šo duļķaino šķidrumu un saprastu, ka tas ir salds, tas noteikti viņus būtu uzvedinājis uz pareizās atbildes. Konkursā sacenšas 8. un 9. klases skolēni kopā, tādēļ vēl jo lielāks prieks, ka mūsējie 8. klases audzēkņi, kuri mācās fiziku vien septiņus mēnešus, ir trešie labākie Zemgalē. Apsveicam un ļoti lepojamies! Paldies matemātikai, to arī šie skolēni mīl – rēķinot fizikas uzdevumus, matemātiskās zināšanas ir ļoti svarīgas, paldies fizikas skolotājai Aldonai Alenčikai, ka motivē, iedrošina, ieinteresē skolēnus brīvajā laikā domāt par fiziku, jo, arī gatavojoties konkursam, skolēniem papildus jau apgūtajam tika sadalītas tēmas, kuras jāatkārto patstāvīgi,» vēstīts Vecumnieku vidusskolas sociālā tīkla «Facebook» profilā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Foto: no albuma

Finālā par erudītāko šogad atzīta Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas komanda «Baloži pusdieno» skolotājas Kristiānas Rancānes vadībā. Otro vietu konkursā ieguva vienība «Azartspēļu ministri» no Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas. Savukārt komanda «Elektromagnētiskā elite» no Siguldas Valsts ģimnāzijas palika trešā. Starp pārējiem finālistiem bija Daugavpils Tehnoloģiju vidusskolas-liceja komanda «Baltais celiņš», Limbažu Valsts ģimnāzijas komanda «Baroni» un Liepājas Jāņa Čakstes vidusskolas vienība «Jauda».

Latvijas Fizikas festivālā norisinājās virkne pasākumu, tostarp nozares ekspertu diskusija, kurā piedalījās klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis, Rīgas Tehniskās universitātes rektors Tālis Juhna, AS «Latvenergo» valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste, Latvijas Universitātes padomes loceklis un pasniedzējs Mārcis Auziņš, mūziķe Agnese Rakovska un citi. Ekspertu diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka tieši fizika un citas zinātnes ir valsts attīstības pamatakmens.

«Zināšanas – tas ir spēks, taču īsto pievienoto vērtību sniedz izgudrojumi, ko paši esam radījuši. Tā ir pievienotā vērtība ekonomikai, valstij un cilvēcei kopumā. Mēs dzīvojam laikmetā, ko raksturo arvien jauni atklājumi, tāpēc aicinu jauniešus nākotnē izvēlēties inženierzinātnes, sapņot pasaules līmenī, un esmu pārliecināts, ka nav aiz kalniem brīdis, kad arī Latvija varēs lepoties ar savu pasaulslavenu izgudrotāju, pašiem savu Einšteinu,» diskusijā pauda AS «Latvenergo» valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Par vienu no būtiskākajām problēmām, kas kavē fizikas un zinātnes attīstību Latvijā kopumā, diskusijas dalībnieki uzsvēra gan fizikas un citu dabaszinātņu skolotāju trūkumu daudzās Latvijas skolās, īpaši reģionos, gan arī sabiedrības kopējo izpratnes līmeni par zinātnes nozīmību.

«Interese par fiziku, zinātni un STEM nozari, protams, sākas skolā. Taču, iespējams, vēl jo būtiskāka komponente ir sabiedrības kopējā izpratne par zinātnes nozīmību. Tas ir akmens arī augstskolu, pētnieku un augstskolu pasniedzēju dārziņā – par zinātni un pētījumiem ir jārunā, jāstāsta, jāskaidro pēc iespējas plašāk. Ja kopējā attieksme zinātnei sabiedrībā būs atbalstoša, būs arī studenti un jaunie zinātnieki,» uzsvēra fiziķis, Latvijas Universitātes padomes loceklis un pasniedzējs Mārcis Auziņš.
 

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.