Vēja parki Bauskas novada sejā mainīs vaibstus

Jau kādu laiku aktualizēta informācija par vēja parku būvniecību Latvijā, tostarp arī Bauskas novadā. Iedzīvotājus visvairāk interesē, kuras teritorijas tiks apbūvētas, kā tas iekļausies kopējā ainavā, kas notiks ar vidi un vai nav apdraudēta cilvēku veselība. SIA «Latvijas Vēja parki» valdes priekšsēdētājs Jānis Urtāns un a/s «Latvenergo» ietekmes uz vidi novērtējuma nodaļas vadītājs Dainis Kanders «Bauskas Dzīvei» akcentēja, ka vēja parku projektos ceļš līdz pirmajiem redzamiem vēja turbīnu torņiem nav ātrs un saistīts ar vairāku gadu izpētes procesu. Bauskas novada iedzīvotāji jau šonedēļ, 14. martā,  pulksten 18 Vecumnieku tautas namā  aicināti uz sabiedriskās apspriešanas sanāksmi, lai interesējošos jautājumus projekta attīstītājiem uzdotu klātienē.

Neatkarība no elektroenerģijas importa
SIA «Latvijas Vēja parki» valdes priekšsēdētājs Jānis Urtāns atklāja, ka kopā valsts teritorijā iecerēti astoņi vēja parki ar kopējo jaudu 800 megavati, kas ir līdzvērtīga Pļaviņu HES jaudai. Viens atradīsies pie Salacgrīvas, otrs starp Valmieru un Valku, divi vēja parki plānoti Ventspilī, viens teritorijā Bauska–Ķekava–Ogre (Bauskas novada Vecumnieku pagastā), viens Ogre–Bauska–Aizkraukle (Bauskas novada Valles un Kurmenes pagastā) un viens Sēlijas pusē – Augšdaugavas novadā. Uz jautājuma zīmes ir vēja parks teritorijā Balvi–Ludza, jo te saredzami riski no aizsardzības viedokļa. Pastāv iespēja, ka vēja elektrostacija aizsegs radara signālu un līdz ar to Aizsardzības ministrija varētu neatļaut šīs vēja turbīnas izvietot tik tuvu robežai.

Vēja elektrostaciju (VES) saražotais apjoms varētu būt vairāk nekā divas teravatstundas (TWh) gadā, kas būtu aptuveni 30% no Latvijas elektroenerģijas patēriņa. J. Urtāns uzsver, ka šie 30% iet roku rokā ar to apjomu, kuru tagad Latvija importē no citām valstīm. «Attīstot šo projektu, galvenā doma ir ražošanas apjomu nodrošināt šeit uz vietas Latvijā, lai mēs būtu neatkarīgi no citiem enerģijas piegādātājiem. Ikdienā mēs to neredzam un nejūtam, jo elektrība pa vadiem pienāk, lampiņu, plīti mēs ieslēgt varam, viss ir kārtībā. Taču tas ir līdz mirklim, kad mēs saņemam rēķinus. Šogad piedzīvojām 5. janvāri, kad ļoti zemo temperatūru iespaidā samazinājās elektroenerģijas imports no Somijas uz Igauniju un attiecīgi Baltijas valstu līmenī bija mazāk elektroenerģijas, bet cenas sakāpa debesīs. Nebija ilgi jāgaida, pienāca 25. janvāris, un tika konstatēts bojājums starpsavienojumā starp Somiju un Igauniju. Somijā elektroenerģijas cena bija 17 eiro par megavatstundu, bet Igaunijā cena bija reiz desmit. Tālab, lai izvairītos no šādām situācijām, labāk ražošanu koncentrēt uz vietas,» savu viedokli uztic J. Urtāns.

Plašs izpēšu loks
A/s «Latvenergo» Ietekmes uz vidi novērtējuma nodaļas vadītājs Dainis Kanders stāsta, ka pašlaik notiek ietekmes uz vidi novērtējums (IVN), ir piesaistīti dažādi eksperti – ornitologi, biotopu pētnieki un sēņu eks-perti, arī ainavu eksperti. Apjomu, kas katrā teritorijā jāpēta, nosaka Vides pārraudzības valsts birojs (VPVB), izsniedzot IVN programmu. Tajā tiek izvērtēta ietekme uz dabu un sabiedrību. Izpēte notiek jau divus gadus, un, kā akcentē D. Kanders, process tuvojas noslēgumam. «Ietekmes uz vidi novērtējumā izvērtējam arī fizikālo ietekmi – troksnis, mirguļošana, dažādas sociālekonomiskās ietekmes, iespējamā ietekme uz klimatu, atkritumi, pamatā ļoti plašs izpēšu loks, kas būs pēc tam redzams galaziņojumā. Visi atzinumi publiski ikvienam būs brīvi pieejami,» skaidro D. Kanders.

Vaicājot, vai šajā etapā tiek veikta arī ģeoloģiskā izpēte, J. Urtāns atbild noliedzoši, jo tā sekos projektēšanas fāzē. «Ģeoloģiskie pētījumi nepieciešami, lai saprastu, kādā veidā izbūvēt pamatus un kas tur zemes dzīlēs vispār notiek. Iespējams, šajā posmā kāda turbīna atkritīs, jo nebūs iespējams to izraudzītajā vietā nostiprināt,» teic J. Urtāns.

Vēja parku teritoriju kopējā platība ir gandrīz 40 000 hekt-āru. J. Urtāns piezīmē, ka tās gan ir izpētes, nevis būvniecības teritorijas. To, ko iedzīvotājs galarezultātā redzēs, būs pusotrs līdz divi hektāri uz vienu vēja elektrostaciju. VES izvietojums būs tikai «Latvijas Valsts mežu» īpašumā, privātie meži netiks skarti. D. Kanders neslēpj, ka sabiedrībā cirkulē mīts – lūk, tagad vēja parku vajadzībām tiks izcirsti simtiem hektāru zaļās rotas! Taču tā nebūt nav, jo primāri vēja turbīnas tiks izvietotas izcirtumos un jaunaudzēs, kas nav vecākas par 40 gadiem. «Neiesim mežā iekšā, kur tas ir monolīts, kur neviens nav bijis, bet pielāgosimies vietām, kur ceļi izbūvēti, saimnieciskā darbība jau veikta,» sola D. Kanders.

Februārī publiskotā aptaujā vairums Latvijas iedzīvotāju vēja parka būvniecību atbalsta jūrā. Jānis Urtāns argumentē, ka vēja parku izveide jūrā nozīmē krietni lielākas izmaksas. Parkam jāatrodas iespējami tuvāk 110 vai 330 kilovoltu elektrolīnijai, lai vads nebūtu jāvelk daudzus kilometrus. Pretējā gadījumā palielinās izmaksas un samazinās projekta ienesīgums un jēga. Otrs kritērijs ir valdības noteiktie minimālie attālu-
mi līdz dzīvojamajām ēkām – 800 m.

D. Kanders uzsver, ja VES cenšas novietot kartē vismaz 800 m attālumā no cilvēku apdzīvotām mājām, tad sanāk, ka piemērotu vietu ir diezgan maz. Jāizņem vēl ārā īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kas ir 12% no visas valsts teritorijas, pilsētu un upju aizsargjoslas, gaisa satiksmes joslas… Paliek pārsvarā lielie mežu masīvi. Uz jautājumu, vai patiešām arī Zemgales līdzenumā vējš krietni pūš, D. Kanders apstiprina, ka augstumā, kurā ieplānota VES darbība, vēja ir pietiekami.
IVN procesā vēja turbīnu pieteiktais augstums ir 300 metri, abi pārstāvji gan steidz precizēt, ka tik milzīgi tie te nebūs, nosaucot, ka aptuvenais augstums plānots 250 m.

Tehnoloģijas attīstās
SIA «Latvijas Vēja parki» valdes priekšsēdētājs Jānis Urtāns vēl nevarēja precizēt, cik tieši VES atradīsies Bauskas novadā. «Pašlaik korekti būtu teikt, ka pieteiktas uz IVN izpēti ir 20 vienā parkā (Bauska–Ķekava–Ogre) un 60 otrā parkā (Ogre–Bauska–Aizkraukle). Jāsaprot, ka tās tiks sadalītas starp dažādiem novadiem. Visdrīzāk, arī tā nebūs, ka Bauskas novads paliek bez vēja turbīnām.

Mēs meklējam apgabalus, kur šo VES ietekme uz dabu būs visminimālākā. Ņemot vērā citu attīstītāju pieredzi, labi apzināmies, ka dažādu limitējošo faktoru dēļ aptuveni no 30 procentiem var nākties atteikties,» uzmanību vērš J. Urtāns.

D. Kanders papildina, ka ir vēl viena iespēja – dažādu pasākumu īstenošana iespējamās ietekmes mazināšanai. Piemēram, turbīnu apturēšana sikspārņu laikā vasaras naktīs. Tāpat likts lietā var būt «putnu radars». Mākslīgā intelekta darbināma putnu identificēšana spēj apstādināt VES, ja turbīnu virzienā lido kāds putns un savu trajektoriju nemaina. D. Kanders stāsta, ka šādas iekārtas ir daudzviet Eiropā izvietotajos vēja parkos, bet Latvijā gan vēl netiek lietotas.

Vienas turbīnas jauda plānota seši megavati. «Pirms padsmit gadiem šo jaudu varētu dalīt ar divi. No vienas puses, turbīna ir kļuvusi dārgāka, jo ir nākušas klāt dažādas tehnoloģijas, no otras puses, ir palielinājies saražotās elektrības apmērs. Tas pats jau pieminētais 5. janvāris Somijā, mīnus 40 grādu salā turbīnas aizsala. Latvijā hipotētiski maza iespējamība, ka mēs varētu piedzīvot šādus mīnusus, bet klimata pārmaiņu rezultātā viss kaut kas var notikt. Tālab te tiks izvietotas jaunākās paaudzes iekārtas, kurām būs apsildīšana ne tikai pašam ģeneratoram, bet arī spārniem,» stāsta J. Urtāns.

Sola labumus
Interesējoties, kāds ieguvums būs iedzīvotājiem, «Latvijas Vēja parka» pārstāvji nevilcinājās uzskaitīt labumus. Visiem Latvijas iedzīvotājiem, ne tikai reģiona iemītniekiem, ieguvums būs zemākas elektrības cenas, tas attiecas arī uz uzņēmējiem, jo biznesā viena no izmaksām ir enerģija. Būvniecības fāzē ieguvēji būs piegādātāji, vietējās tūrisma naktsmītnes, ēdinātāji. Ik gadu maksa par katru uzstādīto megavatu nonāks pašvaldības kasē, vietvara to varēs izmantot iedzīvotāju vides uzlabošanai, varēs īstenot nepieciešamos projektus.

Taujājot, vai būvniecības procesā netiks bendēti tā jau sliktie Bauskas novada ceļi, J. Urtāns apliecina, ka noteikti tā nebūs. Viņš stāsta, ka vispirms potenciālais maršruts tiks kārtīgi izpētīts. Ja vajadzēs brauktuvi pastiprināt, to arī izdarīs. «Attiecībā uz transformatoriem un apakšstacijām tās būs diezgan smagas iekārtas, atsevišķi posmi, iespējams, tiks pārbūvēti, jo krustojumā visdrīzāk, transportējot spārnus, kuru garums ir teju 100 metri, auto nevarēs izgriezties, un 90 grādu leņķis būs jāizmaina. Kad transportēšana būs noslēgusies, krustojumu sakārtos iepriekšējā veidolā. Kas to darīs? Visticamāk, tas būs vietējais Latvijas uzņēmējs. Ja ceļa būves iepirkumā uzvarēs uzņēmums no Rīgas, jebkurā gadījumā tas meklēs kādu vietējo būvnieku, kas pārzina šo pusi. Grants karjeru īpašniekiem būs iespēja nopelnīt, jo granti pilnīgi noteikti nevedīs no Rīgas, bet gādās no tuvākā iespējamā karjera. Galu galā mēs neesam SIA ar 2000 eiro kapitālu, bet «Latvenergo» un «Latvijas Valsts mežu» meitas uzņēmums. Mums ir konkrēta adrese, un cilvēki zinās, kur mūs meklēt. Ja mēs savārīsim ziepes, ko gan nav plānots darīt, cilvēkiem būs iespēja vērsties un izklāstīt savu bēdu,» paziņo J. Urtāns.

Varēs paust viedokli
Dzirdēts, ka vēja turbīnu ietekme atspoguļojas uz murkšķu veselību. Alsungā izveidotās murkšķu audzētavas saimniece sarunā atklāja, ka pēc vēja turbīnas uzstādīšanas tuvumā murkšķi sākuši slimot ar onkoloģiskām kaitēm.

Dainis Kanders neslēpj, ka šis stāsts nav svešs, jo nepārtraukti cirkulē. «Pētījumos un zinātniski pieejamā literatūrā mēs nevaram identificēt šo nelabvēlīgo ietekmi uz murkšķiem. Arī cilvēka veselībai kaitējums nav pierādīts. 800 metru attālums no dzīvojamajām mājām nav no zila gaisa paņemts. Ņemot vērā, ka Eiropā vēja parku pieredze ir 40 gadi, tad jāsaprot, ka tā nav nekāda jauna tehnoloģija, kura aizvakar izdomāta, un mēs tagad to izmēģināsim. Piekrītu, ka turbīnas kļuvušas lielākas, bet tajā pašā laikā tās ir klusākas. Tāpat kā automašīnām, arī šīm VES paredzētas tehniskās apkopes. Tās visu laiku tiks uzraudzītas. Nav tā, ka uzliks un tagad uz 25 gadiem aizmirsīs,» tā D. Kanders.

Sākotnējā apspriešanas sanāksme ar iedzīvotājiem plānota šī gada 14. martā, informējot par to norisi iepriekš. Sabiedrības informēšana un tās aktīva iesaistīšana ir viens no IVN pamatiem. Iedzīvotājiem ir dotas plašas iespējas līdzdarboties vides jautājumu izvērtēšanā, kā arī ietekmēt lēmuma pieņemšanas gaitu un galarezultātu.

«Vietējie iedzīvotāji un pašvaldība vislabāk pārzina savu teritoriju, tās specifiku un vajadzības, tāpēc ļoti būtiski vietējo kopienu pārstāvjiem ir aktīvi iesaistīties, paust savu viedokli un izteikt priekšlikumus ne tikai sabiedriskajā apspriešanā, bet visā IVN procedūras laikā,» akcentē D. Kanders. Uz primitīvu paziņojumu – «es vienkārši negribu» – projekta attīstītāji nereaģēs, jo tas nav īsti pamatojums. «Ir tas teiciens – būvējiet jebko, bet ne pie mana žoga! Mēs esam ieinteresēti, lai pēc iespējas vairāk atnāk cilvēku, jo, kad sāksies būvniecības process, tas jau būs par vēlu,» pauž J. Urtāns.

Kā pirmās VES būs Limbažu, Valmieras un Valkas, kuras plāno nodot ekspluatācijā 2028. gadā.

Vēja elektrostaciju īpatsvars elektroenerģijas patēriņā Baltijas valstīs.
Latvija ievērojami atpaliek.

Zilais stabiņš: uzstādītās vēja elektrostaciju jaudas (GW).
Sarkanais: vēja elektrostaciju īpatsvars elektroenerģijas patēriņā.
Avots: «Latvenergo».