Noslēgumam tuvojas Bauskas novada teritorijas plānojuma pirmā varianta apspriešana

Ar publiskās apspriešanas sanāksmi noslēgusies Bauskas novada teritorijas plānojuma pirmās redakcijas apspriešana novada apvienību teritorijās. Vēl notiks sanāksme par izmaiņām, kas skars konkrētu teritoriju Bauskā.

Aizvadītajās četrās sanāksmēs Bauskas novada apvienībās galvenie sanāksmju apmeklētāji bija iedzīvotāji, kas ir pašvaldības darbinieki. Pārējo iedzīvotāju skaits, kas ieradās uz sanāksmēm, pa visu novadu nepārsniedza desmit, lai arī jānorāda, ka bija vēl interesenti, kas piedalījās tiešsaistē ar interneta palīdzību.

Divas pilsētas, 62 ciemi
Sanāksme Bauskā notika 22. augustā, un vienlaikus noritēja Vides pārskata projekta apspriešana. Apspriešanas termiņš bija noteikts no 8. augusta līdz 9. septembrim. Interesenti ar Teritorijas plānojumu un Vides pārskata redakciju, apspriešanas pasākumiem un priekšlikumu iesniegšanas kārtību var iepazīties «Ģeolatvija» portālā geolatvija.lv/geo/tapis#docu-ment_26423.
Ar Teritorijas plānojumu sanākušos iepazīstināja SIA «Grupa 93» projektu vadītāja Līga Ozoliņa. Viņa informēja, ka Bauskas apvienībā bija salīdzinoši viegli, jo teritorijas plānojums izstrādāts 2020. gadā. Iecavā tas izstrādāts 2017. gadā, bet Vecumniekos un Rundālē bija jau gana veci, un drīz būtu beidzies termiņš – 2013. un 2012. gada plāni.
Plānojumā nedaudz paplašinātas Bauskas un Iecavas pilsētas, iezīmēti 62 ciemi, kur dažiem teritorija samazināta, jo, lai maksātu mazāku nekustamā īpašuma nodokli, iedzīvotāji lūdza pārskatīt teritoriju plānojumu.

Svarīgas teritorijas
Jaunumi ir vairāki. Viens no tiem – ir iezīmēta 500 metru zona no valsts robežas, kas paredzēta robežas apsekošanai no gaisa. Atzīmētas ainaviski vērtīgās teritorijas, kopā novadā 23 ainavu telpas, piemēram, «Miķeļu» ainavu telpa, Budbergas un Mēmeles upes kultūrvēsturiskā ainavu telpa, Codes baznīcas un muižas kultūrvēsturiskā ainavas telpa. Katrai ir savs mērķis un prasības, ja vēlas iebūvēt kādu objektu, jāņem vērā prasības.
Bauskas apvienībā nav vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorijas, jo 40 procenti no Rundāles un Bauskas apvienību teritorijas ir nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijas. Toties Vecumnieku un Iecavas apvienībās noteiktas vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorijas.
Par Vides pārskata projektu stāstīja SIA «Grupa 93» eksperte Marita Nikmane, kas norādīja, ka nekas īpašs šajā laikā normatīvajos aktos nav mainījies. Uzmanība esot jāpievērš vēja elektrostaciju parku attīstībai un jaunu derīgo izrakteņu ieguves vietām. Plānots, ka vēja elektrostacijas (VES) un saules elektrostacijas aizliegs nacionālās un vietējās lauksaimniecības teritorijās, bet pilnībā neaizliegs, jo tas ir zaļais enerģijas ieguves veids. Ar jaudu līdz 20 kilovatiem atļaus izvietot VES zemes vienībās, kur minimālais attālums no masta līdz blakus zemes vienības robežai vismaz pusotras reizes pārsniegs masta augstumu.

Posms, kas traucē
Sanāksmes laikā diskusijas radīja plānotais Bauskas apvedceļa posms, tiesa gan, nevis Rīgas virzienā, bet pāri Mūsas upei uz Elejas ielas pusi. Kā atzina L. Ozoliņa, šo posmu no turpmākās plānošanas Satiksmes ministrija vēlas izņemt, bet pašvaldības deputāti tomēr vēlas saglabāt.
Tiešsaistes iespējas izmantoja baušķenieks Vitālijs, kurš aktualizēja tieši šo problēmu: «Plānojumā iezīmēts, ka šis plānotais posms iet pāri manam īpašumam, kur es dzīvoju. Nekādi nevaru saprast lietas būtību. Apvedceļš ies pāri manai mājai, pāri mana kaimiņa zemei. Šīs teritorijas nevaram tirgot, neko nevaram blakus būvēt, nevaram neko darīt. Ir pat projekts, kā uzsākt nelielu ražotni, bet neko nevar izdarīt, jo tās stāv kā rezervēta zeme, tas ir apgrūtinājums. Ko man darīt, prasīt līdzvērtīgu gabalu? Kur man pagasts tādu iedos? Neesmu viens ar tādu problēmu.» Viņš pastāstīja, ka savulaik speciāli skaitījis tās mašīnas, kas dodas no Lietuvas puses pa apli uz Elejas ielu, un saskaitījis dažus desmitus mašīnu. Tas nozīmē, ka šādam atzaram lielas jēgas nebūtu.
Atbildot L. Ozoliņa norādīja – ja plānojumā šo teritoriju vēl aizvien rezervē, ir pilnas tiesības prasīt piešķirt līdzvērtīgu teritoriju. Savukārt par to, vai saglabāt plānojumā potenciālo atzaru, būs jālemj jau deputātiem.

Nevēlas trokšņus
Sanākušos interesēja ceļa A7 pieslēgums Bauskai, jo plānojumā parādās, ka gandrīz līdz pašam Mēmeles tiltam ceļš nav Bauskas pilsētas sastāvdaļa, bet gan valsts ceļš. It īpaši interesants skats tas ir tāpēc, ka jaunajā plānojumā pilsētas robežas izplešas līdz krustojumam ar P87 ceļu. «Labojam to kļūdu, ko pieļāvām iepriekš, pievienojot tikai daļu no Jauncodes un Elektriķu ciemata. Likvidējot ciemu un nepievienojot bijušā ciema gabalus pie pilsētas, uzlikām augstas aizsargjoslas prasības īpašniekiem. Arī zemes vienību sadale ir citādāka lauku teritorijās un pilsētā. Ņemot vērā, ka iedzīvotāji izsaka novadā vēlmi dalīt mazākos zemesgabalos, ja varam pievienot pie pilsētas vai paplašināt ciemu, mēs to darām,» stāsta teritorijas plānotāja Dace Platonova.
Iedzīvotājus uztrauca gan tas, kā veidojas satiksme šajā reģionā, gan arī potenciālais trokšņu fons – troksni radošās joslas un ātruma ierobežojums. «Vēlos attīstīt kempingu blakus ceļam, bet negribētu, ka blakus skan trokšņu joslas, it īpaši, kad rītos un vakaros visi steidzas,» pauda Uldis Grantiņš.
Reizē interesanti tas, ka krustojumā esošais ceļa posms, kas ved uz «Derpeli», nav pilsētas robežās, lai arī D. Platonova norādīja, ka pēc pārmaiņām uz ceļa varētu uzstādīt ātrumu ierobežojošu zīmi. Tomēr iedzīvotājiem, kas vēlēsies būvēt jaunas mājas teritorijās gar A7 ceļu, būs jādomā par paralēlu ceļu tīklu, jo lielajam ceļam pieslēgties neļaus.
Iedzīvotāji savus priekšlikumus var iesniegt līdz 9. septembrim. D. Platonova pauž, ka teritorijas plānojuma gala versiju cer pieņemt līdz pašvaldību vēlēšanām 2025. gadā. ◆

Bauskas pilsētas starpkaru apbūves teritorijas

Ceturtdien, 29. augustā, no plkst. 16.30 Bauskas pilsētas iedzīvotāji aicināti uz tikšanos Pasta 5 ēkas otrajā stāvā, kur plānots runāt par Bauskas vecpilsētas apbūves noteikumiem, tai skaitā arī par Uzvaras ielas apkaimes plānotajiem apbūves noteikumiem. Bauskas novada domē šo jautājumu risina deputāts Juris Krievs, kurš aicina iedzīvotājus paust viedokļus par tā saukto TIN41 zonu.

Tā sauktā TIN41 zona ir būtiskais jaunums Bauskas pilsētas teritorijas plānojumā – Bauskas pilsētas starpkaru apbūves teritorija, kas iekļauj sektorus Uzvaras, Skolas ielas un Brīvības bulvāra, Pilskalna un Krasta ielas rajonā. Teritorijai plānotas īpašas prasības apbūvei. «Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā teritorija «Bauskas pilsētas starpkaru apbūves teritorija» noteikta, lai saglabātu līdz mūsdienām ar augstu autentiskuma pakāpi saglabājušos Bauskas pilsētas teritoriju blakus Bauskas vecpilsētai un valsts aizsargājamam arhitektūras piemineklim «Bauskas pilsdrupas ar parku», kas raksturo starpkaru perioda mazpilsētas retinātas privātmāju apbūves arhitektūras tendences un būvniecības tradīcijas un nodrošina aizsardzības režīmu Bauskas vecpilsētai,» rakstīts pašvaldības skaidrojumā.

Teritorija 20. gadsimta 20. gados sākusi attīstīties kā pilsētas jaunā daļa – 1926. gada izsolē pārdoti grunstgabali un uzsākta dzīvojamo māju būvniecība. Projektēšanu un būvniecību gandrīz visā rajonā organizēja un veica Bauskas būvuzņēmējs un galdnieks Kārlis Gube, kuram pašam piederēja dzīvojamā ēka un darbnīca Uzvaras ielā 3 (saglabājusies daļēji, tagad Uzvaras iela 13), un Pilsdārza paviljons. 1926. gadā pēc inženiera Jāņa Neija projekta uzsākta pilsētas pamatskolas celtniecība Uzvaras ielā 10, kur saglabājies skolas ēkas pamatapjoms. Pilnībā saglabājies Uzvaras, Skolas, Pilskalna ielas un Brīvības bulvāra plānojums un gruntsgabalu izvietojums. Apbūve Uzvaras, Skolas, Pilskalna ielā un Brīvības bulvārī saglabājusies bez būtiskām izmaiņām un zudumiem, ar augstu autentiskuma pakāpi.

Pie Mēmeles upes, netālu no Dambja ielas un Brīvības bulvāra krustojuma, saglabājusies bijusī Lejasdzirnavu ēka, kas celta 19. gadsimta 40. gados, pārbūvēta 20. gadsimta sākumā un otrajā pusē un tagad neizmantota. Mūsas krastā Krasta ielā 5 saglabājusies vēsturiskās lopkautuves apbūve, kas veidojusies 19. gadsimta beigās. Teritorija ietver raksturīgo Mēmeles krasta ainavu un Mūsas krasta ainavu. Plānotie apbūves noteikumi noteiks prasības starpkaru perioda un vecāku ēku pārbūvei, atjaunošanai, kā arī prasības jaunai būvniecībai.