Veselības ministrija rosina pāriet uz trīs līmeņu slimnīcu modeli (5)

Veselības ministrija (VM) rosina līdz 2029. gadam pāriet uz trīs līmeņu slimnīcu modeli pašreizējo piecu vietā, kā arī ieviest kvalitātes rādītājos balstītu finansēšanas sistēmu un paredzēt ārstniecības iestādēm lielāku elastību līdzekļu izmantošanā, paredz sabiedriskajai apspriešanai nodotais ministrijas ziņojums “Par slimnīcu tīklu”. Ar ziņojumu ikviens var iepazīties Tiesību aktu portālā. 

VM piedāvā pāriet uz trīs līmeņu iedalījumu slimnīcu modeli – daudzprofilu slimnīcām, reģionālajām un lokālajām slimnīcām.

Tiek plānots, ka specializētās ārstniecības iestādes veidos atsevišķu tīklu. Reģionālajās slimnīcās tiks nodrošināti terapijas un ķirurģijas pakalpojumu profili, savukārt pārējie profili tiks nodrošināti atbilstoši nepieciešamībai un resursu pieejamībai. Vienlaikus šajās slimnīcās visu diennakti būs jābūt pieejamiem funkcionālās, vizuālās diagnostikas un laboratoriskajiem pakalpojumiem.

Izvērtējot pacientu plūsmu un pieejamos cilvēkresursus, lokālās slimnīcas tiks iedalītas divās grupās: ārstniecības iestādēs, kurās saglabāsies Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļa (NMPUN) un ārstniecības iestādēs, kurās darbosies steidzamās medicīniskās palīdzības nodaļa.

Lokālās slimnīcās, kurās tiks saglabāts NMPUN, visu diennakti neatliekamo veselības aprūpi nodrošinās ārsts speciālists internās medicīnas (terapijas) vai ķirurģijas profilā. Vienlaikus šajās slimnīcās tiks nodrošināti plānveida internās medicīnas pakalpojumi, tostarp terapija un hronisko pacientu aprūpe, kā arī turpināta pacientu ārstēšana un rehabilitācija pēc sarežģītākas vai smagākas ārstēšanās augstāka līmeņa slimnīcās.

Slimnīcu līmeņi un stacionāro pakalpojumu klāsts tiks noteikti pēc slimnīcas kapacitātes, pieejamā ārstniecības personāla, infrastruktūras un sniegto pakalpojumu sarežģītības, skaidro VM.

Vienlaikus paredzēts, ka neatliekamā medicīniskā palīdzība tiks nodrošināta visās slimnīcās neatkarīgi no to līmeņa. Katrā no slimnīcām iedzīvotājiem būs pieejami ārsti, atbalsta personāls, laboratoriskie un diagnostiskie izmeklējumi diennakts režīmā.

Lai samazinātu pārslodzi uzņemšanas nodaļās, no 2025. gada paredzēts pilotēt “steidzamās medicīniskās palīdzības nodaļas” mazākās slimnīcās, kur pacientu plūsma ir neliela.

Tāpat plānots ieviest vienotus pacientu novērošanas kritērijus, kas ļautu novērst nepamatotu hospitalizāciju. Pašlaik vidēji 80% novēroto pacientu pēc īslaicīgas ārstēšanas stacionēt nav nepieciešams. Paredzēta arī novērošanas jeb observācijas pakalpojumu attīstība, kas ļaus samazināt nepamatotu hospitalizāciju skaitu un uzlabot aprūpes efektivitāti.

VM uzsver, ka īpaša uzmanība tiks pievērsta slimnīcām ārējās robežas tuvumā, lai nodrošinātu neatliekamās medicīniskās palīdzības pieejamības nepārtrauktību. Papildus tiks stiprināta sadarbība ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, analizēts brigāžu izvietojums un plānota tīkla paplašināšana.

Vienlaikus, kā uzsver VM, ņemot vērā ierobežotu valsts budžeta finansējumu, ir nepieciešams pārskatīt finansēšanas modeli, paredzot ārstniecības iestādēm lielāku elastību līdzekļu izmantošanā un vienlaikus veicinot efektīvāku pacientu ārstēšanu.

Tāpēc līdz 2029. gadam, plānojot finansējumu slimnīcām, tiks vērtēta arī sniegto veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāte, lai mērķtiecīgi stiprinātu tās ārstniecības iestādes, kas darbojas efektīvāk, nevis vienādi uzturētu visas slimnīcas neatkarīgi no rezultātiem, norādīts ziņojumā.

Slimnīcu spēja nodrošināt pakalpojumus ir tieši atkarīga no ārstniecības personāla – ārstu un māsu pieejamības. Esošā situācija rāda, ka slimnīcās trūkst personāla, kas būtiski ietekmē spēju nodrošināt paredzēto ārstniecību. Pagājušajā gadā īstenotais pilotprojekts par hospitalizācijas kārtību parādīja, ka jau šobrīd ir slimnīcas, kuras nenodrošina neatliekamo medicīnisko palīdzību atbilstošā apmērā personāla trūkuma dēļ, tādēļ nepieciešams līdzšinējo kārtību pārskatīt. 

VM ziņojumā precizē, ka, sākot no 2024.gada oktobra līdz 2025.gada 1.jūnijam tika realizēts pacientu nogādāšanas un hospitalizācijas vietu plāna ieviešanas pilotprojekts ar mērķi aprobēt modeli, kad Neatliekamās  medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) pacientus nogādā tuvākajā slimnīcas Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļā (NMPUN), kurā sirgstošajam tiek izvērtēts veselības stāvoklis un atbilstoši tam tiek sniegta palīdzība, izņemot gadījumus, kad pacientiem nepieciešama specializēta neatliekamā palīdzība (piemēram, insults vai akūts miokarda infarkts u.c). Šādos gadījumos NMPD nogādā  ārstniecības iestādēs, kur šādu palīdzību nodrošina atbilstošas specializācijas ārsti multiprofesionālas komandas ietvaros.

Šāds modelis ļauj pacientam saņemt veselības aprūpi tuvāk pacienta dzīves vietai un tikai sarežģītākos gadījumos pacients tiek nogādāts uz augstāka līmeņa slimnīcu.

VM norāda, ka pilotprojekta ieviešanas laikā ārstniecības iestādes atkārtoti sniedza informāciju, norādot uz dažādu speciālistu vai medicīnisko tehnoloģiju nepieejamību, vienlaikus lūdzot nenogādāt pacientus konkrētajā NMPUN.

Saskaņā ar Stacionāro ārstniecības iestāžu resursu informācijas sistēmā (SAIRIS)  pieejamo informāciju, pilotprojekta laikā visbiežākie ziņojumi par gadījumiem, kad ārstniecības iestāde atsakās pieņemt NMPD brigādes, tika saņemti no I līmeņa slimnīcām  — tie veidoja 60,3% no visiem reģistrētajiem gadījumiem.  Kā biežākie atteikuma iemesli tika norādīti izmeklējumu nepieejamība, tostarp radioloģisko izmeklējumu (RTG), kā arī ķirurga vai internista nepieejamība līdz pat 1,5 mēnesim. Savukārt 30,2% gadījumos ziņojumi tika saņemti no IV līmeņa slimnīcām par speciālistu nepieejamību.

Biežākie atteikuma iemesli uzņemt NMPD brigādi

Avots: SAIRIS (NVD), 2025

Normatīvais regulējums nepieļauj situāciju, kurā ārstniecības iestāde atsakās pieņemt NMPD nogādātu pacientu, atsaucoties uz resursu nepieejamību, ja iestāde nodrošina NMPUN darbību atbilstošajā profilā. VM atzīmē, ka pilotprojekta īstenošana sniedza vērtīgu ieskatu par ārstniecības iestāžu patieso situāciju ar speciālistu nodrošinājumu un veiktspēju neatliekamās palīdzības sniegšanā, kas ļauj pieņemt lēmumus par turpmāko soļiem NMPUN organizācijas un finansēšanas modelī.

Veselības inspekcijas veiktajās tematiskajās pārbaudēs stacionārajās ārstniecības iestādēs secināts, ka slimnīcās akūti trūkst ārstniecības personāls, kas būtiski ietekmē spēju nodrošināt normatīvo prasību izpildi atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr. 555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība” 6. pielikuma prasībām.

Personāla nepietiekamība un augsta darbinieku migrācija rada riskus kvalitatīvas un pacientu drošas aprūpes nodrošināšanā. Veselības inspekcijas ziņojumā norādīts, ka slimnīcās NMPUN noteiktos speciālistus aizvieto ārsti ar citu specialitāti vai bez atbilstoša specializācijas sertifikāta, tostarp arī ārsti rezidenti. NMPUN internista profilā dežūras nodrošināja ģimenes ārsti, neatliekamās medicīnas ārsti, pediatri, infektologi un citu specialitāšu ārsti, kā arī nesertificēti ārsti t.sk. otrā un pat pirmā  kursa rezidenti bez vadības vai uzraudzības. Savukārt ķirurga profila dežūras nodrošina bērnu ķirurgi, traumatologi, ortopēdi, urologi un arī nesertificēti ārsti. Dežūrās NMPUN nodarbina arī nesertificētus anesteziologus, reanimatologus, ginekologus, dzemdību speciālistus un traumatologus, ortopēdus.

 Vērtējot ārstu dežūru grafikus, novērota arī ārstu pārslodze, dežurējot vairākas diennaktis pēc kārtas vairākās ārstniecības iestādēs bez atpūtas. Tāpat vairumā gadījumu dežurējošie speciālisti un vecmātes fiziski neatrodas NMPUN, kas apgrūtināja savlaicīgas palīdzības sniegšan. Pēc prasību stāšanās spēkā Veselības ministrija saņēma arī slimnīcu ierosinājumus ieviest universālākus nosacījumus pacientiem nepieciešamās neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā, paredzot iespēju dežūras nodrošināt arī citām ārstu specialitātēm, lai saglabātu iespēju nodrošināt nepārtrauktu neatliekamās palīdzības pieejamību novada iedzīvotājiem slimnīcās, vienlaikus ņemot vērā speciālistu kompetences.

Laika posmā no 2024.gada 1.maija līdz 2025.gada 30.aprīlim un tos salīdzinot ar tādu pašu iepriekšējo periodu, kopējais pacientu skaits ārstniecības iestāžu NMPUN ir pieaudzis par 14 564 pacientiem jeb  2,2%.

Pacientu skaits neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļās

Avots: NVD, 2025

Ziņojumā norādīts, ka vislielākais pacientu skaita pieaugums ir bijis V līmeņa ārstniecības iestādēs, kur uzņemto pacientu skaits palielinājies gandrīz par 12 tūkstošiem jeb 5,1%. Vidēji dienā V līmeņa slimnīcas uzņemšanā vēršas vidēji 226,2 pacienti.

Pieaugums vērojams arī IV līmeņa ārstniecības iestādēs – par 7 182 pacientiem jeb 3,6%, kur vidēji dienā vērsās 81,8 pacients, kā arī III līmeņa slimnīcas – par 2554 pacientiem jeb 3,4%, kur vidēji dienā vērsās 30,2 pacienti. Neliels pacientu pieaugums ir vērojams II līmeņa iestādēs (2%), vidēji 14 pacienti dienā.

Būtiskākais pacientu samazinājums novērots I līmeņa ārstniecības iestādēs – par 11%. Vislielākais pacientu samazinājums I līmeņa slimnīcās bija Ludzas medicīnas centram – par 44,4%, salīdzinot ar iepriekšējo periodu. Starp I līmeņa slimnīcām tiek izcelta Bauskas slimnīca, kur pretēji kopējai tendencei pacientu skaits ir pieaudzis par 13,3%, salīdzinot ar iepriekšējo periodu. Vidēji dienā slimnīcas uzņemšanas nodaļā vērsušies 18 pacienti, kas ir vairāk nekā vidēji II līmeņa slimnīcās.

Ziņojumā norādīts, ka samazinās arī gultu skaits stacionāros, un šī tendence ir līdzīga kā citās Eiropas Savienības valstīs. Saskaņā ar OECD 2022.gada datiem Latvijā ir vidēji 5,0 gultas uz 1000 iedzīvotājiem, kas ir par 6% vairāk nekā vidēji ES (4,7 gultas). Salīdzinoši, Lietuvā šis rādītājs ir augstāks – 5,7, bet Igaunijā zemāks – 4,2.

Pēdējo desmit gadu laikā (kopš 2012. gada) gultu skaits Latvijā ir samazinājies par 14,6%, kas ir vairāk nekā vidēji ES (9,9%). Tomēr Lietuvā un Igaunijā šis samazinājums bijis vēl straujāks – vairāk nekā 20%.

Gultu slodzes rādītājs Latvijā ir 67%, kas ir par vienu procentpunktu augstāks nekā vidēji ES (66%). Šis rādītājs laika gaitā ir mainīgs, un, salīdzinot ar 2019. gadu, tas ir nedaudz samazinājies gan Latvijā, gan citviet Eiropā.

VM akcentē, ka terapija ir viens no pamatpakalpojumiem, kas jānodrošina visām stacionārajām ārstniecības iestādēm, kurā pacientiem tiek nodrošināta iekšķīgo slimību diagnostika un ārstēšana. Šajā profilā bieži vien ārstējas pacienti ar vairākām slimības, t.sk. arī ar hroniskām slimībām.

 2024.gadā gandrīz puse jeb 42,5%  no visiem hospitalizētiem pacientiem bija terapijas profila pacienti. Šajā profilā tiek uzņemti arī pacienti, kas tiek pārvesti no augstāka līmeņa slimnīcām terapijas turpināšanai. Atbilstoši Nacionāla veselības dienesta datiem, terapijas profilā bija ārstējušies vairāk kā 123,1  tūkstoši pacienti, no kuriem vairāk nekā 65 tūkstoši jeb 52,8% bija ārstējušies V līmeņa slimnīcās un vairāk nekā 34,4 tūkstoši jeb 28,1% bija ārstējušies IV līmeņa slimnīcās.  Dati liecina par būtisku pacientu plūsmu uz terciārās aprūpes iestādēm, kur tiek nodrošināta visaugstākā līmeņa ārstēšana un specializētie veselības aprūpes pakalpojumi.

2024.gadā terapijas pakalpojumu izpilde stacionāros

Avots: NVD, 2025

VM ieskatā terapijas profilu svarīgi saglabāt visās  līmeņa slimnīcās, īpaši zemāka līmeņa slimnīcās, lai tas būtu pieejams pēc iespējas tuvāk pacientu dzīvesvietai. 2024.gadā 4,7% no terapijas profilā  hospitalizētiem  pacientiem bija ārstējušies I līmeņa slimnīcās  un II līmeņa slimnīcās – 3,6%. Lai gan II līmeņa slimnīcām teorētiski būtu jāapkalpo plašāks pacientu loks, II līmeņa slimnīcas kā Krāslavas slimnīca  un Preiļu slimnīca 2024.gadā ir apkalpojušas mazāku pacientu skaitu nekā vairākas I līmeņa slimnīcas.

Savukārt starp I līmeņa slimnīcām, piemēram, Limbažu slimnīcā un Līvānu slimnīcā ir novērojams gandrīz uz pusi mazāks pacientu skaits terapijā nekā pārējās šī līmeņa iestādēs attiecīgi, 766 un 861 pacients. Minētajās slimnīcās periodiski tiek ziņots arī par grūtībām nodrošināt nepieciešamos izmeklējumus vai noteiktu speciālistu pieejamību neatliekamās palīdzības pacientu uzņemšanai, līdz ar to zemais terapijas profilā ārstēto pacientu skaits var norādīt uz slimnīcu ierobežotām iespējām pilnvērtīgi īstenot stacionāros veselības aprūpes pakalpojumus atbilstoši noteiktajam slimnīcu līmenim.

Vērtējot terapijas profilā hospitalizēto pacientu skaitu uz iedzīvotāju skaitu, zemākais rādītājs starp II līmeņa slimnīcām bija Tukuma slimnīcā — 28,1 pacients uz 1 000 iedzīvotājiem. Savukārt starp I līmeņa slimnīcām zemākie rādītāji novērojami Bauskas slimnīcā (27,6 pacienti uz 1 000 iedzīvotājiem) un Limbažu slimnīcā (27,7 pacienti uz 1 000 iedzīvotājiem). Minētie dati norāda uz nepietiekamu slimnīcu nodrošinājumu ar terapijas profila gultām, salīdzinot ar citām vienāda līmeņa slimnīcām.

VM norāda, ka slimnīcu līmeņi un stacionāro pakalpojumu klāsts tiks noteikti pēc slimnīcas kapacitātes, pieejamā ārstniecības personāla, infrastruktūras un sniegto pakalpojumu sarežģītības.

Plāns paredz, ka neatliekamā medicīniskā palīdzība tiks nodrošināta visās slimnīcās, neatkarīgi no to līmeņa. Katrā no slimnīcām iedzīvotājiem būs pieejami ārsti, atbalsta personāls, laboratoriskie un diagnostiskie izmeklējumi 24/7 režīmā. Īpaši uzmanība tiks pievērsta slimnīcām ārējās robežas tuvumā, lai nodrošinātu neatliekamās medicīniskās palīdzības pieejamības nepārtrauktību. Papildus tiks stiprināta sadarbība ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, analizēts brigāžu izvietojums un plānota tīkla paplašināšana.

Ziņojumā uzsvērta arī novērošanas (observācijas) pakalpojumu attīstība, kas ļaus samazināt nepamatotu hospitalizāciju skaitu un uzlabot aprūpes efektivitāti. Vienlaikus tiek izstrādāti vienoti kvalitātes rādītāji, kas ļaus vērtēt slimnīcu sniegumu un sasaistīt to ar finansējumu.

Vienlaikus VM norāda, ka šobrīd nav pieņemti lēmumi par konkrētu slimnīcu profilu pārskatīšanu vai reorganizāciju. Ziņojumā aplūkoti principi slimnīcu tīkla organizēšanai, nevis individuālu iestāžu darbības izmaiņas.

Slimnīcu tīkla attīstības plāns ir vērsts uz slimnīcu tīkla pārskatīšanu un sakārtošanu, resursu efektīvāku izmantošanu un ārstēšanas kvalitātes uzlabošanu. Tāpat tiks pārskatīts finansēšanas modelis, lai stiprinātu tās slimnīcas, kas darbojas droši, efektīvi un kvalitatīvi.

Ar slimnīcu tīkla attīstības informatīvo ziņojumu iespējams iepazīties Tiesību aktu portālā. Sabiedrības pārstāvji par plānu aicināti sniegt priekšlikumus, iebildumus, komentārus līdz 6. novembrim.