www.bauskasdzive.lv
Pašvaldībā vērtē krīzes palīdzības iesniegumus no iedzīvotājiem
Jūlija vētra Bauskas apkaimē skāra ne tikai sabiedriskās teritorijas, bet arī lauku sētas. Pamatīgi cietušajos Ceraukstes pagasta «Ķemeros» postījumus novāks un labos vēl kādu laiku, «Bauskas Dzīvei» stāsta saimniece Brigita Koltova.
Zemgales pašvaldībās vērojama atšķirīga attieksme pret palīdzību iedzīvotājiem dabas stihijas gadījumā. Dobeles pusē pērnvasar pēc vētras uzbrukuma lauku sētām un daudzdzīvokļu mājām pašvaldības pārstāvji bez kavēšanās apmeklējuši bojātos īpašumus, dalījuši brezentu norauto jumtu nosegšanai un dažās dienās izmaksājuši pabalstus remontdarbu sākšanai, atceras šajā novadā strādājošā lauku konsultante codiete Raimonda Ribikauska. Savukārt Bauskas novada domē nogaida – cietušie varot saņemt atbalstu saskaņā ar noteikumiem krīzes gadījumā, proti, iesniedzot pieteikumu Bauskas novada sociālajā dienestā un gaidot tā izskatīšanu parastajā kārtībā.
Iznīcina busu un siltumnīcu
Liellauku ciemata sētā «Ķemeri» visvairāk postījumu nodarījusi 11. jūlija vētra, kas izgāza trīs vecus ozolus no pašvaldības zemesgabala kaimiņos. «Viens no tiem pilnībā saplacināja siltumnīcu un salauza ap 30 metrus žoga, otrs uzkrita busam, ar kuru vedām lopbarību un produkciju,» stāsta saimniece Brigita Koltova.
Brigitas dēlam Edgaram pirms ozola nogāšanās automašīnu placītī izdevies paglābt vieglo auto, bet busiņu izbraukt viņš nepaguva. Norauts jumts saimniecības ēkai, izgāzta otrā stāva starpsiena remontējamā būvē.
Lieli postījumi nodarīti kūtij, kurai pērn pa pusei uzlikts jauns jumts. Vējš norāvis veco šīferi, ar atlūzām sakapājot jauno segumu. «Ko varējām – pielabojām, jo ēkā ir ne tikai sivēnmātes, bet arī graudi un tehnika. Daļu graudu biju pārvilkusi ar plēvi, pārējie salija, tos ar kaimiņu palīdzību nesām ārā žāvēt. Kartupeļi jāizmanto ātrāk, lai nesāk bojāties,» stāsta Brigita.
Piešķir maksimālo atbalstu
Uzreiz pēc vētras «Ķemeru» pagalmā ieradies agrākais pagasta pārvaldnieks, kurš devis padomus, kā rīkoties, lai saņemtu atbalstu. «Kaimiņu attieksme bija pārsteidzoša – vairākums nāca palīgā, vāca zarus un stumbrus ar saviem instrumentiem un degvielu, jo koki bija ļoti lieli,» saka Brigita, «ciematnieki no Liellaukiem ir ļoti atsaucīgi, radi no Bauskas aicināja citus palīgā. Esam ļoti pateicīgi, jo tas bija liels darbs.»
Ne minibuss, ne ēkas «Ķeme-ros» nav apdrošinātas, jo transports tam par vecu un saimniecība ir kopīpašums, kas ierobežo iespējas, skaidro Brigita. Dažas dienas pēc vētras saimniece iesniegusi pašvaldībai krīzes palīdzības pieteikumu, kas nodots sociālajam dienestam. Saimniecību apmeklēja pašvaldības komisija, tās speciālisti visu nopietni novērtējuši un izturējušies ļoti saprotoši. Šonedēļ saņēmusi atbildi, ka tiks piešķirta maksimāli novērtētā krīzes pabalsta summa. «Tas būs labs atspaids,» Brigita neslēpj atvieglojumu.
Neskaidrība ar šīferi
Vēl nenopļautos ziemas kviešus nogāzušas lietusgāzes 29. – 30. jūlijā. Tos Koltovi tagad steidz novākt, jo labībā un zālienos izmētāti no vecā jumta norautie šīfera gabali. Ar tā nodošanu radušās neskaidrības – lai arī pašvaldības mājaslapā bija vēsts, ka vētras bojāto ēku šīferi SIA «Bauskas novada komunālserviss» (BNKS) pieņems bez maksas, konsultante pie telefona par to neko neesot zinājusi. Edgars Koltovs stāsta, ka ražas novākšanas un sētas sakopšanas darbu gūzmā nav paguvuši uzreiz savākt visas izmētātās šīfera atlūzas, turklāt BNKS uz vietas saņēmusi norādi, ka tās pieņems tikai maisos, kas vedējiem jāpērk. Ar 25. jūliju bezmaksas šīfera pieņemšana pārtraukta, un tagad «Ķemeros» vēl atlikusi krietna daļa vēja izmētātā kaitīgā materiāla.
Šonedēļ pašvaldības uzņēmumā BNKS Koltovus informēja, ka viņiem jāsaņem domes akcepts par šīfera pieņemšanas samaksu no pašvaldības, citādi to pieņems tikai par maksu. Jāatgādina, ka pērn Dobelē pēc vētras kaitīgo atkritumu savākšanai pašvaldība pie cietušajiem objektiem izvietoja konteinerus, kuros ilgāku laiku varēja salikt savākto šīferi.
Jāpiesaka LAD
Lauku saimniecības var saņemt finanšu atbalstu vētras un lietavu seku labošanai, līdz 15. augustam aizpildot iesnieguma formu Lauku atbalsta dienesta (LAD) elektroniskajā pieteikšanās sistēmā (EPS). Jāpievieno fotoattēli, kas rāda postījumus, informē lauku konsultants Kristaps Stallīts. Jāiesniedz informācija par cietušo platību, kultūraugiem, ēkām, tehniku, apdrošināšanu, komentārus pievienojot piezīmēs. Lauksaimnieki to var izdarīt LAD mobilajā lietotnē. LAD atbalstam pieteikumu iesniegusi arī Brigita Koltova.
Apdrošināšanas kompānijas līdz 5. augusta vakaram par vētras un lietavu postījumiem saņēmušas 7001 atlīdzības pieteikumu, izmaksātas un rezervētas atlīdzības par 12,75 miljoniem eiro, informē Latvijas Apdrošinātāju asociācija. Izskanējušas vēstis par apdrošinātāju atteikumiem kompensēt zaudējumus, taču Latvijas Banka aicinājusi iedzīvotājus ziņot, ja līgumi netiek pildīti.
Situācija ar krīzes palīdzības pieteikumiem Bauskas novada pašvaldībā ir mainīga, vērtē izpilddirektors Ivars Romānovs: «Iedzīvotāji turpina apzināt vētras postījumus. Jūlija beigās bija saņemti 50 iesniegumi ar izmaksām, kas no valsts varētu prasīt 40 tūkstošus eiro. Pašlaik kopā ir jau 72 iesniegumi, pro-gnozējamais zaudējumu apmērs palielināsies. Tie ir pamatā jumtu bojājumi dzīvojamām un saimniecības ēkām, mājsaimniecību infrastruktūrai. Tie ir krīzes pieprasījumi, ko administrē atbilstoši pašvaldības saistošajiem noteikumiem par sociālajiem pabalstiem.» ◆
Teksts – Antra Ērgle
Reklāma