Vēža skrīninga aktivitāte nepieaug

Valsts kontroles (VK) šogad pabeigtajā revīzijā konstatētas nepilnības agrīnā onkoloģisko slimību diagnostikā un zāļu kompensācijā pacientiem 2018. – 2022. gadā, iestādes rīkotajā reģionālo mediju dienā informēja VK padomes locekle un Trešā revīzijas departamenta direktore Maija Āboliņa.

Atsaucība Zemgalē – 34%
VK revīzijas ziņojumā secināts, ka agrīnu diagnostiku kavē pakalpojumu pieejamība, tai skaitā nepietiekami izmantotais vēža skrīnings, ko apmaksā valsts. Nepilnīgi darbojas tā dēvētais zaļais koridors jeb tūlītēja terapijas pieejamība pacientiem ar noteiktu diagnozi, konstatējuši VK eksperti. Kā norāda M. Āboliņa, svarīga loma vēža agrīnā noteikšanā un sekmīgā ārstēšanā ir pašu pacientu regulārām rūpēm par savu veselību un mediķu, tai skaitā ģimenes ārstu, lielākai aktivitātei, uzrunājot cilvēkus gan dalībai vēža skrīningā, gan profilaktiskajās pārbaudēs.

Ikgadējās profilaktiskās pārbaudes ģimenes ārstu praksēs pacientiem pilnībā apmaksā valsts, tomēr pacientu līdzdalība ir tikai 14%, liecina VK apkopotie dati. Valsts apmaksā četru veidu vēža skrīningu – dzemdes kakla, krūts, zarnu un prostatas. Veselības ministrijas (VM) mērķis bija sasniegt 70% no skrīninga aptvertajām grupām, bet atsaucība valstī kopumā nav pārsniegusi 40%.

Ģimenes ārstu aptaujā noskaidrots, ka 2021. gadā dzemdes kakla vēža skrīninga atsaucības rādītāji Rīgā ir 33%, Zemgalē un Latgalē – 34%, Kurzemē – 37%, Vidzemē – 43%. Krūts vēža skrīninga atsaucības rādītāji Rīgā ir 22%, Latgalē – 23%, Zemgalē – 24%, Kurzemē – 27%, Vidzemē – 32%.

Ginekologus apmeklē aktīvāk
Agrīnu vēža diagnostiku kavē gan pakalpojumu pieejamība un mediķu motivācija uzrunāt pacientus, gan cilvēku pašu līdzdalības kultūra, kas Latvijā ir zema. «Agrīna diagnostika prasa pacienta rūpes par savu veselību ikdienā pat bez simptomiem,» saka VK pārstāve, «savukārt ģimenes ārstu prakšu speciālistu aktivitātei uzrunāt pacientus profilaktiskajām pārbaudēm un skrīningam vajadzīga lielāka motivācija.» Līdz šim ģimenes ārsta prakse saņēma noteiktu piemaksu, ja skrīninga aktivitāte pārsniedza 50% no reģistrēto pacientu mērķa grupas. Tomēr ģimenes ārstu skaita samazinājums palielina katras prakses slodzi, liedzot uzņemties pacientu uzrunāšanu, secina VK eksperti.

Ģimenes ārstu skaits no 2020. līdz 2023. gadam valstī kopumā sarucis par 4,3%, Zemgalē – par 4,7%, Kurzemē – par 6,7%, Latgalē – par 9,5%, Vidzemē – par 1,3%, Rīgā – par 2,8%. Atbilstoši Nacionālā veselības dienesta datiem par 133 ģimenes ārstu praksēm piecu gadu laikā ikgadējā profilaktiskā pārbaude gadā vidēji notikusi 14% pacientu, reģionos tā ir robežās no 6% Vidzemē līdz 25% Kurzemē. Turklāt no 2019. gada aktivitāte samazinās – vidēji valstī tā svārstās ap 15%, nedaudz samazinoties kopš 2019. gada.

Ginekologa apskatei atvēlētais valsts finansējums izmantots daudz aktīvāk, rāda VK dati. 2022. gadā ginekoloģijas pakalpojumiem Zemgalē plānoti 537 915 eiro, no tiem izmantoti 86%. Rindas garums ginekologa konsultācijai mūsu reģionā bijis piecas līdz 84 dienas, ginekologa profilaktiskajai apskatei vēža skrīningam izlietoti 66 427 eiro. Valstī kopumā ginekologu apskatēm atvēlēti 4 068 892 eiro, no tiem izmantoti 93%, profilaktiskajā apskatē vēža skrīningam izlietoti 497 894 eiro. Vismazāk valsts finansējums izmantots Kurzemē – 80%, visvairāk Rīgā – 97%.

Uzteic Bauskas novada sieviešu izpratni
«Veselības centru apvienības» (VCA) Bauskas doktorāta ginekoloģe Julija Voronova «Bauskas Dzīvei» uzteic novada cilvēku izpratni par profilaktiskās apskates nozīmi: «Pacientes ļoti zinošas, daudzas ierodas uz pieņemšanu ar skrīninga vēstulēm.» Svarīgi, ka VCA Bauskas doktorātā vienā ginekologa apmeklējumā var saņemt pilnu apskati, papildu analīzes, skrīninga uztriepes, izmantot izmeklējumu ar ginekoloģisko sonogrāfu, kas ieteicams reizi gadā pat bez sūdzībām, uzsver mediķe.

Ārste atgādina, ka saņemtās vēstules par valsts apmaksātu skrīningu ieteicams izmantot trīs mēnešu laikā, taču tās ir spēkā trīs gadus. Tagad valsts apmaksā arī HPV vīrusa skrīninga izmeklējumus sievietēm pēc 30 gadu vecuma, analīžu rezultātus pacienti paši var atrast medicīnas datu portālā. «Liela daļa sieviešu ik gadu nāk uz profilaktiskajām apskatēm, bet ir arī tādas, kas bez sūdzībām nāk pie ginekologa reizi desmit gados,» atzīst ārste J. Voronova, «tomēr apskate reizi gadā vēlama visām. Jaunas dāmas nāk regulārāk, jo viņām aktuāla grūtniecības plānošana. Sievietes menopauzē vai pēc tās varbūt domā, ka viss jau padarīts, tāpēc bez sūdzībām pie ginekologa nenāk, tomēr arī viņām regulāras apskates ir vajadzīgas.»

VK pārstāve M. Āboliņa uzsver – tiem, kam konstatēta onkoloģiska diagnoze, jānonāk «zaļajā koridorā» jeb paātrinātā precīzas diagnostikas un terapijas procesā. Tam svarīga gan mediķu atgriezeniskā saite, proti, pacienta informēšana par skrīningā vai profilaktiskajā pārbaudē konstatēto, gan cilvēka paša aktivitāte pieteikties tālākajiem izmeklējumiem.

«VCA mediķi sazinās ar pacientēm, ja ir vajadzīgi papildu izmeklējumi. Liela daļa sieviešu saprot, cik svarīgi izmantot skrīninga iespēju agrīnai diagnostikai, un cenšamies mudināt pacientes ārstēties, ja tas vajadzīgs,» «Bauskas Dzīvei» saka ginekoloģe J. Voronova.

Kā skaidroja M. Āboliņa, šajā procesā liela loma ir institūciju atbildībai – VK revīzijas gaitā iestādes skatījušās cita uz citu, bet turpmāk tiks noteikta galvenā atbildīgā iestāde.

Kompensējamo zāļu saraksts «plāns»
Nopietnas nepilnības konstatētas kompensējamo zāļu apritē – salīdzinājumā ar citām valstīm Latvijā tās pieejamas mazākā apjomā, secinājuši VK eksperti. M. Āboliņa norādīja vairākus iemeslus: «Jāpārbūvē pieeja, kā veido kompensējamo zāļu sarakstu sākotnējā un pēctecīgajā terapijā, kas pašlaik pieejama 27% un 32% no diagnozēm. Pašlaik nav atbildīgā, kas noteiktu, kā zāles pieejamas un ievietojamas kompensējamo zāļu sarakstā. 2019. gadā tikai 32% vēža pacientu saņēma kompensējamās zāles. Ar ko ārstējās pārējie? Tā kā kompensējamo zāļu saraksts ir tik «plāns», tas izskatās radīts citiem mērķiem, ne pacientu ārstēšanai. Ja tas būtu veidots ekonomiski un zāles būtu ārstnieciski efektīvas, cilvēkiem nevajadzētu meklēt citus risinājumus.»

Kā rāda VK apkopotie dati, pašlaik Latvijā individuālās kompensācijās par medikamentiem no saraksta vēža pacients var saņemt līdz 14 000 eiro gadā. Tā kā onkoloģiskās zāles ir dārgas, izmaksas var sasniegt 50 000 eiro. «Limits nav noteikts ekonomiski pamatoti,» VK secināto pauž M. Āboliņa, «Latvijā ir augstākas onkoloģisko zāļu cenas Baltijā, un tās sadārdzina Ministru kabineta 2000. gados apstiprinātā zāļu cenu formula, kur uzcenojums noteikts procentuāli, tātad – jo dārgākas zāles, jo lielāks uzcenojums. Jautājums – kāpēc starptautisko institūciju ieteikumi šajā jomā Latvijā gadu gaitā nav ņemti vērā?» ◆

Ieteikumi vairākiem gadiem
VK ziņojumā formulēti vairāki strukturālu uzlabojumu ieteikumi, kas VM pārraudzībā jāizpilda līdz 2025. – 2029. gadam, lai uzlabotu vispārējo vēža diagnostiku un ārstēšanu.
VM jāuzlabo ģimenes ārstu pietiekamība un prakšu kapacitāte. VM ieteikts pārskatīt ģimenes ārstu prakšu motivēšanu, lai iesaistītu vairāk pacientu skrīningā, jo īpaši prostatas vēža pārbaudēs, kur aktivitāte ir vien daži procenti. VK sagaida, ka pēc uzlabojumiem ģimenes ārsta praksē veikto ikgadējo profilaktisko pārbaužu īpatsvars ik gadu pieaugs par pieciem procentiem.
Skrīninga mērķētāku izpildi konkrētās grupās iecerēts risināt ar jauno Vēža reģistru, kas līdz šim nav izveidots, kaut arī tam bija piešķirti 56 miljoni eiro, kas pārdalīti citām vajadzībām. VM jānosaka atbildīgā institūcija par skrīninga izpildi un jāorganizē efektīvāka «zaļā koridora» izmantošana, lai pacienti saņemtu pēctecīgu ārstēšanu. Šo ieteikumu izpildes efekts VK prognozēs dotu krūts un dzemdes kakla vēža skrīninga atsaucību 60%, zarnu un prostatas vēža – 35%. VM jānodrošina, lai pacienti ar ļaundabīga audzēja diagnozi varētu saņemt efektīvas kompensējamās zāles par iespējami zemākām cenām.

Pilns VK revīzijas ziņojums pieejams iestādes mājaslapā «lrvk.gov.lv»

Teksts – Antra Ērgle, speciāli «Bauskas Dzīvei»