Pirmdien pie represēto piemiņas ansambļa Brīvības bulvārī Bauskā
notika piemiņas pasākums «Aizvestie. Neaizmirstie. 80 gadi kopš 14.
jūnija deportācijām» 1941. gadā izsūtīto atcerei.
Pulksten 11
vakar visā Latvijā, arī Bauskā, tika nolasīti visu izsūtīto vārdi 119
novados. Izsūtīto Bauskas puses ļaužu vārdus lasīja aktieris novadnieks
Jēkabs Reinis.
Lasījums aptvēra Bauskas pašreizējā novada robežas un daļu Rundāles,
proti: Bausku, Bauskas pagastu, Bārbeles pagastu (tagad Vecsaules
pagasts), Bruknas pagastu, Ceraukstes pagastu, Codes pagastu, Īslīces
pagastu, Jaunsaules pagastu (pašlaik Vecsaules pagasts), Jumpravas
pagastu (tagad Mežotnes pagasts), Mežotnes pagastu, Misas pagastu,
Panemunes pagastu (pašlaik Brunavas pagasts), Rundāles pagastu (tagad
Īslīces pagasts), kā arī Vecsaules pagastu. Iecavā, Rundālē un
Vecumniekos notiks savi lasījumi.
Pēc izsūtīto vārdu nolasīšanas
sākās īss piemiņas brīdis, kur sanākušos uzrunāja Bauskas novada domes
priekšsēdētājs Arnolds Jātnieks, mācītājs Aivars Siliņš un citi.
Muzikālo priekšnesumu sarūpēja Albīns Baļčūns.
«Bauskas Dzīves» uzrunātie Arvīds Pēkalis un Māra Holste arī tikuši
deportēti. «Manu ģimeni gan izsūtīja 1948. gadā, un kopumā Krasnojarskas
apgabalā es pavadīju 11 gadus. Domāju, ka tolaik mūs uzskatīja par
«budžiem», jo tēvam bija zeme. Tēvs ar pagasta vecāko bija naidā, un
ļoti iespējams, ka tādēļ mūs izsūtīja,» atklāja Viesturu pagasta
iedzīvotājs A. Pēkalis. Viņš regulāri atceres brīžos ir Bauskā pie
represēto piemiņas ansambļa Brīvības bulvārī, jo, kā saka Arvīds: «Kā
var nenākt? Tie ir mūsu likteņa brāļi un māsas. Mēs godinām tos
cilvēkus, kuri bijuši izsūtījumā.» Arvīds uzskata, ka šādam deportēto
vārdu un uzvārdu lasījumam, kāds pirmo reizi bija šogad, bija jābūt jau
sen. «Iet laiks, un katru gadu izsūtīto kļūst mazāk. 1978. gadā devos
ekskursijā uz Krasnojarsku. Biju vien desmit kilometru no vietas, kur
biju izsūtīts, bet par to es nedrīkstēju runāt, jo tolaik tas bija
aizliegts.»
Māras Holstes ģimene tika izsūtīta, jo viņas vectēvs bija aizsargs.
Māra nāk no Svitenes pagasta Rundāles novadā, bet dzimusi
izsūtījumā.«Daudzi cilvēki runā, ka paši latvieši savējos represēja. Man
bija saruna ar bijušo partijas sekretāri, kas atklāja, ka tolaik atnāca
rīkojums, ka vajag izsūtīt 50 ģimenes. Viņiem pašiem uzskaitē bija vien
trīs, bet, lai neizsūtītu pašus, vajadzēja deportēt citus. Es atrados
Krasnojarskas apgabalā, tundrā, aiz polārā loka. Tur es nezināju, kas ir
koki, burkāni, kartupeļi. Izsūtījumā pavadīju 17 gadus,» atklāja M.
Holste.
