VIDEO: Daļa Rundāles pils jumta iemirdzējusies ar jaunu spozmi

Rundāles pils jumts pamazām sāk atgriezties savā vēsturiskajā spozmē. Šomēnes baroka pērle atbrīvota no sastatnēm, kas ļauj ikvienam novērtēt, kā arī iemūžināt vēsturisko celtni ar jauno jumta klājumu, kura spožums vislabāk aplūkojams saules staros.

Jumta pirmās un otrās kārtas pārbūvē septiņus mēnešus strādāja akciju sabiedrība «Būvuzņēmums «Restaurators»». Ar finansējumu nedaudz virs diviem miljoniem eiro tika nomainīta vairāk nekā puse no kopējā jumta apjoma. Visa jumta seguma nomaiņai papildus nepieciešamā summa vēl precīzi nav zināma, bet nojaušams, ka finanšu līdzekļi būs nepieciešami lielāki nekā pirmajām divām kārtām, apliecināja Rundāles pils muzeja būvniecības projektu vadītāja Elīna Dundule.

Viņa atgādina, ka jumts pilij pēdējo mainīts 1961. gadā. Padomju laikā, to pārbūvējot, klāts cinkotais skārds, dubulto šuvju vietā liktas šuves ar vienu locījumu, kas ļoti ātri sākušas laist cauri mitrumu. Lietus laikā ūdens «staigājis» zem jumta seguma. 2012. gadā konstatēts, ka caur jumtu virs Baltās zāles bēniņu telpā iekļūst ūdens. Toreiz cietuši ģipša veidojumi un apmetums. Problēma tikusi novērsta pagaidu līmenī, zālē veicot kosmētiskus uzlabojumus.

2013. un 2016. gadā sistemātiski notikušas dažādas jumta konstrukcijas un seguma izpētes, arī jumta nomaiņas projekta izstrādes laikā 2017. gadā veikts jumta tehniskais apsekojums. Pēc šīm pārbaudēm konstatēts, ka jumta segums ir nolietojies un, veicot iepriekšējo pārbūvi un seguma nomaiņu 20. gadsimta 60. – 70. gados, ir izmainīta jumta konstrukcija – saīsinātas uzspāres. Veicot jumta pārbūvi, tās būtu jāatjauno.

Lai oriģinālās, 18. gadsimtā liktās un vēsturiskās 19. gadsimta jumta konstrukcijas mitrā laikā nebojātos un ūdens nesūktos cauri pārsegumam līdz pils zālēm un nekaitētu greznajam interjeram, šī esot bijusi pēdējā vasara, kad sākt jumta seguma nomaiņu un konstrukciju stiprināšanu.

Rundāles pils muzeja direktore Laura Lūse atzina, ka bijušas garas un strīdīgas diskusijas par labāko jumta seguma veidu. Rundāles pils ir kultūras piemineklis, kas pēc nozīmes ir līdzvērtīgs skaistākajiem kultūras mantojuma objektiem Eiropā, tāpēc īpaši svarīgi bijis saglabāt tā vēsturisko gaisotni. 2019. gada jūlija izskaņā Rundāles pils muzejā notikusi nozares speciālistu sanāksme, kurā spriests par piemērotāko pils jumta seguma materiālu. Atšķirīgie viedokļi rosinājuši detalizētāk pētīt pils būvvēsturi un pievērsties paraugu jeb analoģiju meklējumiem.

L. Lūse atklāja, ka Rundāles pils arhitekts Frančesko Rastrelli, projektējot būvi tālajā 1735. gadā, sākotnēji bija iecerējis pils jumtu klāt ar kārniņiem. Tie tikuši iegādāti, bet tomēr celtniecības sākumā 1736. gadā Ernsts Johans Bīrons pilij izraudzījies citu jumta segumu – alvotas dzelzs skārda plāksnes. To diemžēl pils jumta atjaunošanā nav bijis iespējams izmantot, taču spožuma efektu atdarināt nolemts, lietojot titāncinka skārdu bez papildu pārklājuma. Titāna cinka lokšņu izmērs jaunajam Rundāles pils jumtam izvēlēts aptuveni 60×40 centimetru lielumā. Tāds pats izmērs bijis arī pirmajam jumtam no alvotā dzelzs skārda. Pirms darbu sākšanas veiktajā izpētē pils pažobelē atrasts arī oriģinālais alvotā skārda fragments.

Būvniecības darbi pēc līguma noslēgšanas sākti šī gada aprīlī. Ņemot vērā milzīgos apjomus – 2600 kvadrātmetru jumta klājuma, kas jānomaina, – bijušas lielas bažas, vai visu iespēs laikā. Būvnieka kompetence un pieredze vēsturiskajos objektos nav pievīlusi, celtnieki strādājuši garākas stundas, kā arī sestdienās, lai iekļautos termiņos un laikapstākļi nekļūtu par ierobežojumu darbu veikšanai.

«Jumtam izvēlētais materiāls ir ļoti jutīgs pret āra gaisa temperatūru, darbi noritēja vien tad, kad bija atbilstoši apstākļi,» paskaidro E. Dundule.

Lai būtu droši par vēsturisko vērtību saglabāšanu, kad celtne atrodas bez jumta, viens no nosacījumiem, kas tika iekļauts arī iepirkuma specifikācijās, bija prasība par pagaidu jumta izmantošanu. E. Dundule neslēpj, ka šī konstrukcija prasa prāvus ieguldījumus, bet neesot pat radušās diskusijas par iespēju samazināt izmaksas uz pagaidu jumta rēķina. «Izdevumi būtu mazāki, bet, ja nolej visu, kas ir apakšā, – atjaunotos griestus un to gleznojumu, tas nozīmētu pilnīgi jaunu restaurāciju. Tā ir pārāk liela vērtība, lai mēs varētu atļauties ar to riskēt,» uzsver E. Dundule.

Lai no iespējamām vibrācijām jumta darbu laikā neciestu vēsturiskās lustras, daļā Rundāles pils telpu tās tikušas noņemtas no griestiem. Tās tika iekārtas metāla konstrukcijās apmeklētāju acu līmenī, tā pirmo reizi tuvplānā ikviens pils apmeklētājs varēja novērtēt to greznumu. Lai arī jumta pārbūves laikā radušies papilddarbi, tiem pieticis ar atvēlēto finansējumu. «Sākotnēji varējām spriest tikai par daļu, kas bija aplūkojama no apakšas. Pilnīga aina atklājas, vien jumtu noņemot. Šur tur bija labāks stāvoklis, nekā bijām paredzējuši, šur tur aina pavīdēja bēdīgāka. Bija vietas, kur vajadzēja nomainīt veselas detaļas, bija arī vietas, kur vajadzēja tikai kādu gabalu protezēt. Veidojām tāmi ar rezervi, lai tiešām visi darbi tiktu iekļauti,» skaidro E. Dundule.

Pārbaudīt, kā norit jumta nomaiņas darbi, muzeja direktore L. Lūse personīgi devās divas reizes nedēļā – otrdienās, būvsapulču laikā, un piektdienās, kad kopā ar īpaši izveidotu muzeja kolēģu darba grupu veikuši darbu kvalitātes kontroli.

«Gan ģenerāluzņēmējs «Būvuzņēmums «Restaurators»», kas atbildēja par būvdarbu organizāciju un veica koka konstrukciju labojumus, jumta izbūvju un skursteņu restaurācijas darbus, gan apakšuzņēmums SIA «Kokneši Plus», kuri nodrošināja jaunā jumta seguma ieklāšanu, savus pienākumus veica meistarīgi, kvalitatīvi un ar lielu atbildības izjūtu,» vērtē L. Lūse.

Viņa pauda, ka muzejs ir mērķtiecīgi noskaņots pabeigt iesāktos jumta nomaiņas darbus. Paveiktais tikai daļēji ir novērsis Rundāles pils jumta problēmu, kas pamudināja sākt remontu, – neremontētajā daļā vēl aizvien lietus laikā un sniega kušanas periodā gar cinkotā skārda šuvēm bēniņu telpā iekļūst ūdens. Tāpat ir nepieciešams iespējami ātrāk pabeigt jumta remontu, jo jaunajam segumam izraudzītais nepatinētais titāncinks atmosfēras ietekmē patinējas, un jo lielāka būs laika distance starp veiktajiem darbiem, jo grūtāk būs panākt vienmērīgu patinējumu visam jumtam.

Darbi jumta nomaiņā iecerēti līdz 2022. gadam (2021. gadā 4. kārta, bet 2022. gadā 3. kārta), precīzu nepieciešamā finansējuma apmēru varēs nosaukt vien pēc atklātā būvniecības konkursa rezultātiem. Iepirkums izsludināts 19. novembrī un būvuzņēmēju piedāvājumi tiek gaidīti līdz šī gada 3. decembrim.

Patlaban norit objekta nodošanas process. Rundāles pilī tiek plānota Būvniecības valsts kontroles biroja vizīte pēc kuras sekos atzinums, portālam apliecināja a/s «Būvuzņēmums «Restaurators»» atbildīgais būvdarbu vadītājs Dāvis Priede. Vērtējot paveikto, viņš sacīja, ka izaicinājumi un grūtības esot katrā objektā.

Šajā gadījumā bijis vieglāk, nekā sākotnēji šķitis. «Visvairāk satrauca termiņš – tikai pusgads un pietiekami sarežģīts jumts, kā arī pati ēka ar tik svarīgu kultūrvēsturisko nozīmi, kurai tā vienkārši «uz ātru roku» nepieiesi klāt. Šeit skrupulozi jāpievērš uzmanība detaļām, kā arī vēsturei. Parunājot ar sadarbības partneriem – skārdniekiem, lielākā daļa apgalvoja, ka būs traki un būs grūti iespēt laikā. Šim jaunajam materiālam – titāncinkam – īpatnība ir tā, ka ar to nevar strādāt tad, kad ir auksti. Ja ir mazāk par plus desmit grādiem, tas kļūst trausls, var sākt plaisāt, bet skārds ir visu laiku jāloka, un lokot var būt problēmas,» darbu nianses ieskicē D. Priede.

Viņš ir pārliecināts, ka darbus paveikt laikus izdevies, pateicoties veiksmīgai būvniecības komandai. Pašu uzņēmuma specializācija ir koka konstrukciju atjaunošana un protezēšana. Par šiem darbiem šaubu nav bijis, jo ir pietiekami kvalificēta speciālistu komanda, kas ilgus gadus bijusi uzticīga uzņēmumam, tālab bijusi pārliecība, ka viss būs kārtībā. Skārdnieku darbi uzticēti apakšuzņēmējam «Kokneši Plus», bet arī šie būvdarbu veicēji nav sveši, jo bijusi laba sadarbība iepriekšējos objektos – Jēkaba katedrālē, Cēsu baznīcā, Stūra mājā. D. Priede atzinīgus vārdus velta arī objekta pasūtītājam un būvuzraugam, kuri bijuši vērsti uz sadarbību, ar kopēju virzību uz objekta pabeigšanu – gan termiņā, gan kvalitātē. «Dažreiz liekas, ka būvnieks vienīgais grib būvdarbiem pielikt punktu, bet pārējie atnākuši, lai tikai meklētu dažādus ieganstus, proti, ja jau piekriti veikt darbus, tad tiec galā! Šeit tā nebija, pasūtītājs bija ieinteresēts, sadarbība bija konstruktīva. Var jau sacīt uzņēmējam – tev šitas, tas un vēl kaut kas, visu laiku kaut kur «piesieties», galarezultātā būvniekam pazūd motivācija, un tā rezultāts nemaz tik labs nav. Ja konstruktīvi mēģini sadarboties, iznākums ir daudz labāks,» pārliecināts D. Priede. 

Vidēji dienā objektā tikuši nodarbināti ap 50 strādnieku. «Covid-19» pandēmija veiksmīgi gājusi secen un nav ietekmējusi darbus objektā. Neviens strādnieks nav saslimis, materiālu piegādes nav aizkavējušās. «Mums sludinājumu vietnē ss.lv nav jāmeklē strādnieki, pašiem ir simt darbinieku, arī apakšuzņēmējam ir savi strādājošie. Problēmas ar darbiniekiem nebija nevienā brīdī, šeit ir tā, ka strādājošajiem ir specifiskas kvalifikācijas prasības. Ja šādu darbinieku uzņēmumam nav, nebūtu ieteicams konkursā piedalīties un šādu darbu uzņemties. Nav iespējams savākt tik īsā laikā profesionālu komandu,» drošs ir D. Priede.

Jumta seguma nomaiņa ir pēdējais apjomīgākais darbs, kas jāīsteno, lai varētu apgalvot, ka Rundāles pils restaurācija ir pilnībā pabeigta. Taču E. Dundule lēš, ka tā nekad nebūs, ka restaurācijai būs pielikts punkts, jo palēnām atkal jāsāk «ķibināt no gala». «Ko darīt, ir gana daudz, vajadzīgs tikai finansējums. Ir lietas, kas ir nokalpojušas, un tās nepieciešams modernizēt, piemēram, ventilācijas sistēma, jo tagad, veicot tās remontu, saskaramies ar to, ka nav iespējams iegūt nepieciešamās detaļas, jo iekārta ir novecojusi,» stāsta E. Dundule. Muzejs katru gadu pārskata interjeru gleznojumu un veidojumu stāvokli un veic tiem profilaktisku apkopi, plānos ir arī vēsturiskās siltumnīcas atjaunošana, sakārtošanas procesā ir arī pils staļļu ēkas.