www.bauskasdzive.lv
Pirms mēneša Bauskas novadā durvis vēra kultūrtelpa “Mežotnes baznīca”. Dievnamā, kura atjaunošanas izmaksas nedaudz pārsniedz vienu miljonu eiro, daļa telpu tiks izīrēta koncertiem un pasākumiem. Tomēr viesiem nebūs iespējas ne padzerties, ne nomazgāt rokas pēc tualetes apmeklējuma, jo atjaunotajai ēkai nav ūdens pieslēguma, ziņo “Re TV”.
Mežotnes pilskalna kompleksa apsaimniekotājs ReTV skaidro, ka lielajiem banketiem šeit telpas nepiedāvāšot, bet vairāk orientēšoties uz kāzu ceremonijām,izstādēm un koncertiem. “21. gadsimtā ir visādas citas iespējas. Mēs jau varam kaut vai paņemt ūdens aparātu, kurā ir iespējams dabūt gan karstu, gan aukstu ūdeni. Ūdens problēma šāda tipa pasākumos nebūtu problēma,” uzsver Kristaps Zēbergs, Mežotnes pilskalna kompleksa apsaimniekotājs.
Ūdens nav arī āra tualetē, tāpēc pašreiz izlīdzoties ar mitrajām salvetēm. Arī uzkopšanas darbi baznīcas tornī nenotiks katru dienu un pat ne katru nedēļu. Kristaps Zēbergs: “Telpu mēģinās tīrīt kādas pāris reizes mēnesī, atvedot lielu daudzumu ūdens kaut kādās tvertnēs. Elektrība šeit ir, siltu ūdeni var uzvārīt.”
Uzrunātie pasākumu organizatori teic, ka ūdens trūkums būšot apgrūtinājums, bet situācija neesot bezcerīga. Diriģents Ints Teterovskis, kurš kultūrtelpā viesojies atklāšanas pasākumā, ReTV stāsta, ka vēsturiskajām ēkām tā esot problēma, tomēr ūdens esot vajadzīgs. “Tikko tu gribi vēstures piemineklim taisīt kādu piebūvi, tas piemineklis varbūt arī nedaudz zaudē. Es ļoti ceru, ka tā problēma tiks atrisināta, jo viņiem tā sausā tualete ir netālu. Ja to varētu apūdeņot un labiekārtot, tad jau viss būtu kārtībā.”
Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis, kurš, uzsākot projektu, bija Rundāles novada priekšstāvis , kurā tolaik atradās baznīca, tagad sola meklēt iespēju, kā nodrošināt ūdens pieejamību vismaz labierīcībām. “Nav jau tā, ka esam kaut ko aizmirsuši. Mūsu mērķis bija atjaunot baznīcu 1935. gada izskatā, kur, protams, nebija iekšā nekādas komunikācijas, ne apkures, ne ūdensvadi, ne kanalizācijas.”
Vairāk nekā vienu miljonu eiro vērtā Mežotnes baznīcas atjaunošana īstenota divās kārtās. Tornis atjaunots Latvijas-Krievijas pārrobežas projektā, bet baznīcas ēkai toreizējā Rundāles dome ņēmusi aizņēmumu – 400 000 eiro.
Mucu ar ūdeni noliks kā lopiem un būs ideāls variants
Ja jau atjaunoja to, kas tur bija 1935. gadā, tad ēku bija jāatjauno kā baznīcu – celtni reliģiskām ceremonijām. Šeit ēku atjaunoja pilnīgi citām funkcijām, lai gan tāda sajūta, ka tikai tagad sāk domāt, kādām. Kāpēc, darbus uzsākot, neviens nedomāja, kā šīs funkcijas ies kopā ar ūdens neesamību? Kā vienmēr pie vainas viens un tas pats – hronisks smadzeņu trūkums.
Šausmīgi pat dzirdēt šādu vārdu salikumu, kad runa iet par baznīcu.
Apgānītā baznīcā nelaimīgas kāzas.
lai apskatitu atjaunoto baznicu, bus japrecas.
Viņa teiktais liekas tāda atruna,jo ko tad elektrību pievilka,tās taču arī 1935.gadā nebija.
Grūti atzīties,ka aizmirsa?
Tualeti varēja ierīkot altārtelpas,vai kā to sauc, daļā un netiktu izjaukts ēkas vēsturiskais kopīgais būvapjoms.Būtu gan kanalizācija un ūdens jāpievelk caur kapiem,kuri bija ap baznīcu,bet kas neaizmirst un grib izdarīt,to atrisinātu.
Velnišķīgi labs projektētāja ierosinājums, tualete altārtelpā, kanalizācija un attīrīšanas iekārtas kapos.
Vai tad konkrētā publiskā ēka ir nodota ekspluatācijā? Nodošanas akts ir parakstīts?
Varbūt smukajai Laurai par šo lažu kaut kas sakāms?
Tāpat kā kultūrtelpa un kāds baļļuks baznīcā.Ne ar ko neatšķiras
pilnīgs fufelis
bet cilvēki, pat ieņemot svarīgus amatus- nemainās, kāda viņiem tā savulaik iepotētā komunisma ideoloģija bija, tāda tā arī palika. Ja savulaik, būdami pie varas viņi kulta celtnes bez mazākā sirdsapziņas pārmetuma pārveidoja par klētīm, fermām un tehnikas remontdarbnīcām, tad tagad , ar mirdzumu acīs, prātīgi cilvēki sapratīs, no kurienes šis “mirdzums” , raportē, ka vietējā kulta celtne pārvērsta par pašu iedzīvotāju naudu “kultūras objektā”, vai nav skaists komunistiskās ideoloģijas turpinājums demokrātiskā valstī, kur bijušie komunisti un komjaunieši savu ideoloģiju var pielietot pēc sirds patikas, piedevām vēl “apgūt miljonus”, kas “krievu laikos” neskaitījās nekas slikts, čiepa kur varēja nočiept, un ņēma ja vien bija kas dod…
Jāā, fēlers tur ir sanācis! Droši vien, ka to ūdeņu problēmu risināt neļāva projekta nosacījumi. Bieži tā ir, ka var darīt tā, kā atļauj nosacījumi, vai arī vispār nedarīt. Respektīvi, naudu deva atjaunošani, bet ūdens baznīcā nekad nav bijis, Labi, ka izdarīja tik cik izdarīja. Daudz sliktāk, ja tā baznīca vēl tagad ar cauru jumtu un bez logiem stāvētu dieva un dabas ietekmē. Nekas jau neliedz to apkures un ūdens problēmu tagad atrisināt.
Nožēlojami, ka atbildīgie nesteidz skaidrot tautai situāciju.
Projektēšanas nosacījumus raksta būvvalde, kas ir pašvaldības iestāde. Konkrētā objekta teritorijā droši vien saskaņā ar projektu ir uzbūvēta sausā tualete. Ir svarīgi ko būvvalde ieraksta būvatļaujas projektēšanas nosacījumos.