Sandra Giptere-Ivanova
Baušķeniece Ināra trešdien, 9. martā, vedot meitu pie zobārsta, pilsētā, Uzvaras ielas apkaimē, sastapa lapsu. Tā bijusi neierasti droša, viņu netraucējusi pat samērā intensīvā mašīnu, tai skaitā «fūru», plūsma. Vienīgi tad, kad Ināra pietuvojusies jau pavisam tuvu, kūmiņš pamucis kādā pagalmā.
«Lapsa miera vējos nesteidzīgi skatījās uz mani, man tāda pārdrošība, nemukšana šķita dīvaina. Vai tik kustonim nav trakumsērga, ja meža zvērs nemaz nebīstas no cilvēkiem, auto un ir tik pārgalvīgs?!» prāto noraizējusies baušķeniece, kas kūmiņus pilsētā redzējusi arī iepriekš, tikai tad ne tik «nekaunīgus». Redzēto kuplasti un viņas uzvedību izdevies uzņemt arī nelielā video.
«Bauskas Dzīve» lūdza skaidrojumu ekspertiem. Video redzamo komentē Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Valters Lūsis: «Trakumsērga Latvijā pēdējo reizi konstatēta pirms desmit gadiem, savvaļas dzīvniekiem pirms 12 gadiem. Dzīvniekiem trakumsērga izpaužas ar smagiem nervu sistēmas darbības traucējumiem – paaugstinātu uzbudināmību, baiļu zudumu, tieksmi uzbrukt un iekost citiem dzīvniekiem vai cilvēkiem, bet beidzas ar paralīzi un nāvi. Video redzamajai lapsai nav nekādu pazīmju uzvedībā, kas būtu par pamatu secinājumam par trakumsērgas risku.
Savvaļas dzīvnieku sugas labāk vai sliktāk pielāgojas vides apstākļiem gan sugas, gan indivīdu līmenī. Lapsas jau izsenis apdzīvo cilvēka pārveidoto vidi un pielāgojas tās izmaiņām. Tas attiecas arī uz pilsētvidi, ja lapsām pilsētās ir, kur patverties un ir pieejama barība, tās pilsētas apdzīvo pastāvīgi, nevis ieklīst tikai barības meklējumos. Ja cilvēki neapdraud lapsu, tad tai nav, ko bīties no cilvēka, un tā nebēgs, bet ieturēs drošu distanci. Pilsētvidē lapsai ir mazāk apdraudējumu nekā lauku vidē, izņemot transportlīdzekļus, kas pārvietojas pa pilsētu, bet pie tiem lapsa ātri pierod, jo tieši tie lapsas neapdraud.
Kā cīnīties? Vienkāršākais veids ir radīt lapsai nepiemērotus apstākļus – neradīt vietas, kur patverties, to gan ir grūti izdarīt, jo mūsu pilsētas pamatā visas ir pietiekami zaļas, kā arī neradīt iespēju lapsai piekļūt pie barības. Lapsas ātri saprot, ka barība, kas izbērta kaķiem un suņiem, ir viegli pieejama arī viņām, arī pārtikas atkritumi piesaista lapsas. Barība pilsētvidē šiem dzīvniekiem ir tikpat pieejama kā dabā, ja ne vēl vieglāk.
Lapsas pilsētvidē ir un būs neatņemama tās sastāvdaļa. Cilvēkiem jāiemācās sadzīvot ar šiem dzīvniekiem. Tomēr, ja lapsa kļūst «nekaunīga» un apdraud cilvēku veselību vai drošību, tad pilsētās šo dzīvnieku izķeršanu organizē pašvaldība tāpat kā klaiņojošu suņu un kaķu izķeršanu.»
Bauskas pašvaldības policija no 23. janvāra līdz 20. februārim ir saņēmusi 16 izsaukumus par klaiņojošiem, pamestiem, savainotiem vai mirušiem dzīvniekiem. Iedzīvotāji ziņojuši par klaiņojošiem, savainotiem vai beigtiem – nobrauktiem –kaķiem un suņiem, nav bijis izsaukumu par lapsām pilsētā, stāsta pašvaldības policijas priekšnieks Broņislavs Ostrovskis.
«Par lapsām mums ir informācija no pagājušā gada. Bet tur neko nevar darīt, «dzivniekupolicija.lv» te nevar palīdzēt. Viņi skaidro, ka tikai tad, ja dzīvnieks būtu slims, ievainots vai beigts, viņi varētu rīkoties, bet dzīvas veselas lapsas viņi neķerot. Turklāt lapsa nav kaķis, viņa nedzīvo vienā teritorijā, pēc minūtēm desmit, piecpadsmit viņa jau ir aizskrējusi citur. Arī ķeramajā būrī viņa nelīdīs, jo ir pārāk viltīga. Mazas izredzes noķert. Tālab būs jāsadzīvo.
Bauskā, izskatās, klīst divas lapsas. Videonovērošanas kamerās esam redzējuši, kā viena šķērso tiltu no Bērzkalnu puses, savukārt otrs kūmiņš mīt pilskalna apkaimē, grozās ap ģimnāziju. Viņas nāk, kur ir barība, tās pārpalikumi, atkritumu konteineri. Iespējams, pilskalna teritorijā ir ala.
Viena pat ar suņiem spēlējas, tas liek domāt – varbūt kādi cilvēki bijuši pieradinājuši, un tāpēc arī nebaidās no cilvēkiem, tad dzīvnieks «apnicis» un izmetuši ārā… Lapsas ir smukas, nav noplukušas, pēc skata nerodas domas par trakumsērgu.
Vienīgais padoms, kā «cīnīties» ar lapsām pilsētā, ir atbaidīt ar troksni un neatstāt barību. Ja nebiedēs, tad tā arī turpinās droši uzvesties.»
Viena lapsa sēdēja pie Vecpilsētas zobārstniecības pie Mēmeles tllta, pēc tam pārgāja pāri lielajam ceļam uzTavernas pusi
Aizgāja ēst Lāča ķepu! 🙂 Man, savukārt, viena kuplaste Korfa dārza gar pašu degungalu taciņu pārskrēja. Daudz viņu mums, zaļi dzīvojam, ja jau lapsām tīk.
Tak beidziet. Kad dzīvoju Anglijas dienvidos, tad lapsas uz ielas bija sastopamas vairāk nekā pie mums kaķi vai suņi uz ielām 🙂
Un neviens nevienam neuzbruka 🙂
nodomāju, Boņuka pašvaldībnieku komanda nopietni ķērusies pie klaiņojošo kaķu “problēmas” , ne tikai ar atskaitēs ierakstīto, bet, redzams, viņu vietā piestrādā lapsas, jo ,kā zināms, daba tukšumu nemīl….
Lai dzīvo Kūmiņš.