Skaistkalnē, Kalna ielas apkaimē, tā dēvētajā Strauta kritenē notikušas būtiskas zemes izmaiņas – tā iegruvusi un kļuvusi daudz dziļāka.
Kā «Bauskas Dzīvei» stāsta Laima Indriķe, lauku tūrisma speciāliste Skaistkalnes pagastā, – no Skaistkalnes braucot uz Jaunsaules pusi, pļavā pie tur tekošā strauta 2008. gadā radusies karsta kritene. To tā arī sākuši saukt par Strauta kriteni. Tā pamazām nosēdusies, līdz kamēr pirms pāris nedēļām, 14. oktobrī, riktīgi dziļi iegruvusi.
Zemes noslīdējums ir atklājis izteiksmīgus ģeoloģiskos slāņus, tostarp zilos mālus un dolomītu, kā arī radījis nelielu ūdenskritumu, kas turpina veidot vietas reljefu.
«Var redzēt, ka tur ir ala, ieplūstošais ūdens aiztek pazemē,» teic L. Indriķe.
Laima ir zinoša par karsta kritenēm, vada ekskursijas karsta kriteņu takās, sadarbojas ar ģeologiem. Arī par šo gadījumu viņa sazinājās ar Latvijas Universitātes (LU) asociēto profesoru, maģistra studiju programmas «Ģeoloģija» direktoru Ģirtu Stinkuli. Jau sestdien LU maģistrantūras studente brauks kartēt Strauta kriteni. Mērījumi un izvērtējums jāveic speciālistiem, apliecina Laima.
Karsta process ir Skaistkalnei raksturīgs, jo šeit daudz ģipšakmens, ko laika gaitā izskalo gruntsūdeņi, veidojot tukšumus. Kad virszemes slāņi vairs nespēj turēties, tie iegrimst, tā radot kritenes. Šie procesi var noritēt pakāpeniski vai notikt pēkšņi, kā šoreiz. L. Indriķe min, ka ģipšakmens ir otrs šķīstošākais iezis aiz talka.
Kā skaidro Dabas aizsardzības pārvalde, Skaistkalnes karsta kritenes ir plašs dabas piemineklis, kuru raksturo Latvijā izteiksmīgākais karsta izpausmju reljefs, kas turpina attīstīties, ar dažāda izmēra karsta kritenēm, ezeriņiem karsta kritenēs vai slapjiem pazeminājumiem kriteņu dibenā.
Dažādos avotos tiek minētas izcilākās kritenes dabas pieminekļa teritorijā, kā Liepu dobe, Audžu dobe, Čurkstu dobe, Kugurdobe, Lielā Baltā dobe, Mazā Baltā dobe, Kazas dobe u.c,. Kritenēs atrodas arī ezeri – Mežezers un Mežmalas ezers. Kritenes pārstāvētas ar iespaidīgiem pazeminājumiem, kas ir līdz pat 10 – 12 m dziļumā, bet ir arī kanālveidīgas gultnes, bļodveida iesēdumi, vairāki desmiti nelielu iesēdumu un pazeminājumu, kas veido vairākas izteiktas joslas.
Teritorija aptver vairāk kā 113 ha un izstiepta dienvidrietumu–ziemeļaustrumu virzienā 2 km garumā, platums līdz 800 m.
Savukārt pašvaldība atgādina, ka aktīvs karsta process nozīmē arī paaugstinātu bīstamību. Kritenes malas ir nestabilas, un zeme var turpināt noslīdēt bez brīdinājuma. Lai nodrošinātu pārskatāmību un drošu attālumu, pašvaldība ir sakopusi apkārtni un norobežojusi kritenes teritoriju. Jāņem vērā arī tas, ka šis objekts atrodas uz privātas zemes, tādēļ iedzīvotāji aicināti cienīt privātīpašumu un norobežojumus nepārkāpt.
Skaistkalnes pagasta nodaļa turpinās sadarbību ar ģeoloģijas speciālistiem, lai izvērtētu situāciju un nepieciešamos drošības pasākumus, ziņo pašvaldībā.
Video autors: Aigars Ziemelis.
