Bauskas novadā darbojas 30 pašvaldības izglītības iestādes, tostarp 11 pamatskolas un sešas vidusskolas. Tuvākajā laikā pašvaldība plāno izvērtēt sešu skolu turpmāko darbību, iespējams, pārskatot arī to izglītības pakāpi. Izmaiņas varētu skart, piemēram, Skaistkalnes vidusskolu. Ja skolēnu skaits neatbilst valstī noteiktajiem kritērijiem, domei būs jāpieņem lēmumi par strukturālām pārmaiņām vai skolas pakāpes samazināšanu, ziņo Zemgales Reģionālā televīzija.
Skaistkalnes vidusskola atrodas pierobežā, tā darbojas kultūrvēsturiskā ēkā, kuras attīstībā gadu gaitā veikti ievērojami ieguldījumi. Pirms trim gadiem par diviem miljoniem eiro uzbūvēta sporta zāle, un, lai gan līdz 2027. gadam skolai noteikts Izglītības un zinātnes ministrijas neaizskaramības statuss, skolas vadība pauž bažas, ka pēc šī termiņa beigām varētu tikt mainīts izglītības iestādes statuss, to mainot uz pamatskolu.
Svetlana Vāverniece, Skaistkalnes vidusskolas direktore intervijā TV: “Šeit apkārt, riņķī — gan Kurmenē, gan Bārbelē, gan Stelpē — vedam bērnus pat no Mežgaļiem. Visur skolas ir likvidētas tikai tāpēc, ka likvidēja vienu izglītības pakāpi, un līdz ar to mums draud tas pats.”
“Ja aiztaisām ciet vidusskolu šeit – kopiena kā tāda iznīks.”
Situāciju kā kritisku vērtē gan skolotāji, gan vietējās kopienas iedzīvotāji, uzsverot, ka skolu reorganizācijas mēģinājumi var vēl vairāk iztukšot lauku reģionus. Pastāv arī risks, ka ilgstošu pārmaiņu un neskaidrības dēļ daļa bērnu varētu pārtraukt mācības pavisam.
Jana Vītoliņa, Skaistkalnes vidusskolas vecāku padomes pārstāve: “Mums šeit ir bērnudārzs, ir skola līdz pat 12. klasei, ir sporta halle. Šīs lietas ir nodrošinātas, lai kopiena kā tāda attīstītos. Ja aiztaisām ciet vidusskolu šeit – Skaistkalnes iedzīvotāju kopiena kā tāda – iznīks.”
Līvija Kalēja, Skaistkalnes vidusskolas angļu valodas skolotāja: “Pastāv arī risks, ka šis bērns var palikt mājās un vispār palikt bez izglītības. Mums taču šo bērnu valstī ir tik maz — vai mums tiešām ir jādomā tikai par finansiālo izdevīgumu, nevis par to, kur mūsu bērni paliek?”
Pašvaldībā uzsver, ka skolu tīkla reorganizācijas process šobrīd nav uzsākts. Pašlaik tiek veikts izglītības iestāžu atbilstības izvērtējums jaunajam valsts normatīvajam regulējumam par finansēšanas modeļa “Programma skolai” ieviešanu.
Aija Spriņķe, Bauskas novada Izglītības, kultūras, sporta un sabiedrības labklājības departamenta vadītāja: “Vairākām izglītības iestādēm pēc modeļa ir paredzēti augsti sasniedzamie rādītāji skolēnu skaita ziņā. Mēs esam jau ilgstoši par šiem jautājumiem runājuši ar Izglītības un zinātnes ministriju, esam arī vērsuši uzmanību, lūguši pārskatīt kritērijus, bet diemžēl nekādi pozitīvi rezultāti nav vēl sasniegti.”
Ministrijas kritēriji nosaka — ja pastāv neatbilstība skolēnu skaita ziņā, pašvaldībai ir jānodrošina līdzfinansējums pedagogu algu segšanai. Pašvaldība atzīst, ka noteiktos kritērijus, visticamāk, sasniegt neizdosies, tādēļ šobrīd tiek strādāts pie priekšlikumu sagatavošanas.
Aija Spriņķe, Bauskas novada Izglītības, kultūras, sporta un sabiedrības labklājības departamenta vadītāja: “Pašvaldība, protams, var novirzīt savus budžeta līdzekļus, kas, piemēram, šobrīd ir paredzēti izglītības iestāžu infrastruktūras attīstībai, uz pedagogu atalgojumu. Un, protams, otrs ceļš ir visiem ļoti nepatīkamais – šī reorganizācijas procesa uzsākšana.”
Skolu tīkla reorganizācijas izvērtēšanu pašvaldība plāno uzsākt martā, paralēli organizējot iedzīvotāju kopsapulces, lai uzklausītu gan pedagogu, gan vecāku un vietējo kopienu viedokļus, pirms tiek pieņemti galīgie lēmumi.
