VIDEO: Zemgalē pašvaldībās maz atbilstīgu patvertņu

Zemgalē šobrīd nav nevienas patvertnes, kurā krīzes situācijā iedzīvotāji varētu uzturēties ilglaicīgi. Ir vairākas, kurās var patverties īslaicīgi, maksimums līdz 72 stundām. Šobrīd valstī noteikumu par to, kādām jābūt patvertnēm, nav, bet notiek normatīvo aktu precizēšana un virzīšana apstiprināšanai, un tiek plānots, ka patvertnes iedalīs trīs kategorijās, ziņo Zemgales reģionālā televīzija.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) apzina valsts un pašvaldības īpašumus, kuros varētu uzturēties pirmās trīs diennaktis. Pašvaldības norādīja – pašām naudas patvertņu labiekārtošanai nav.  

Vienā no Jelgavas novada patvertnēm Vircavā aptuveni 330 iedzīvotājiem būtu iespēja patverties īslaicīgi. “Šī vieta, pirmkārt, ir reāls pagrabs, kur nav neviena loga. Tas mīnuss ir tas, ka diemžēl šobrīd nav rezerves izejas, bet ir vieta, kur viņu izveidot. Nu un otrs, kā jūs redzat, ir veca ēka ar velvēm, kas noteikti ir daudz drošāka, nekā mūsdienu vienkāršie paneļa pārsegumi un visi pārējie kritēriji šeit atbilst,” stāstīja Jelgavas novada ugunsdrošības un civilās aizsardzības inženieris Andris Vereščagins.

Jelgavas novadā  apsekotas 42 patvertnes. 28 no tām atzītas par daļēji derīgām vai derīgām, taču tajās uzturēties varētu vien īslaicīgi.

Līdzīgi ir arī citās Zemgales pašvaldībās. Bauskas novadā ir 17 patvertnes, kurās var uzturēties īslaicīgi.

“Derīgo patveršanās vietu labiekārtošana nav uzsākta. Šobrīd  no visām derīgajām 17 vietām četras ir apzīmētas ar atbilstošām norādījuma zīmēm,” norādīja Bauskas novadā.

Savukārt Jelgavas pilsētā ir 32 derīgas un daļēji derīgas patveršanās vietas. Praktiski visas pašvaldības norāda, ka ārkārtas situācijām ir izstrādāti civilās aizsardzības plāni.

“Militāra iebrukuma gadījumā paredzams, ka uzbrukumi varētu koncentrēties tieši uz blīvi apdzīvotiem rajoniem, tāpēc nepieciešama cilvēku decentralizācija. Iedzīvotājiem ieteiks doties uz lauku rajoniem pie radiem un draugiem,” norādīja Tukuma novada pašvaldības priekšsēdētāja vietnieks Imants Valers (Latvijas Reģionu apvienība).

“72 stundas katram jārūpējas par sevi, par savu ģimeni, saviem radiniekiem. Tas nenozīmē tikai somu sakrāmēt,” klāstīja Jelgavas Digitālā centra vadītāja Ilze Āboliņa.

“Ir civilās aizsardzības plāns, ir komisija, ir viss tā kā izdarīts, protams, mēs neviens nezinām, kā kas būs, ja būs,” atzina Jelgavas novada ugunsdrošības un civilās aizsardzības inženieris Andris Vereščagins.

Lai nodrošinātu patvertņu izbūvi valstī, provizoriski  nepieciešami gandrīz 100 miljoni eiro, lēš Iekšlietu ministrija.

 “No finansējuma avota viedokļa Eiropas Savienības fondu finansējums būtu kā viens no galvenajiem finansējuma avotiem patvertņu vai vietu, kur patverties, atjaunošanas vai izveidošanas finansēšanai,” klāstīja Iekšlietu ministrijas Komunikācijas nodaļā.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) skaidroja, ka normatīvie akti patvertņu definēšanā ir izstrādes procesā. Šobrīd  valstī tiek meklētas un apzinātas vietas, kurās var uzturēties maksimums līdz 72 stundām. 

“Tanī pagrabstāvā tātad, kuri tiks apsekoti un kuri jau ir apsekoti, viss ir atkarīgs no apdraudējuma situācijas, bet nu maksimālais, ko mēs paredzam, ka tiešām tas varētu būt no 24 līdz 72 stundām. Ja tiks apstiprināts normatīvais regulējums, tātad patvertnes tiks iedalītas trijās kategorijās, pirmā, otrā, trešā kategorija, un visi šie pagrabi, kurus mēs būsim apsekojuši un kuri atbildīs vai pilnībā atbildīs, vai daļēji atbildīs prasībām, pēc būtības kļūst par trešā kategorijas patvertnēm,” teica VUGD priekšnieka vietnieks Ivars Nakurts.

Latvijā šobrīd ir apsekotas ap 3000 patvertņu no kurām 371 atzīta kā derīga, bet aptuveni 1200 kā daļēji derīgas, paredzot, ka īslaicīgi varētu patvērumu nodrošināt aptuveni 480 tūkstošiem valsts iedzīvotāju.