VIDEO: Zemgales vietvaras šogad naudu cīņai ar krauķiem netērē

Ik gadu Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) izdod vairāk nekā desmit atļaujas krauķu ligzdu nogāšanai, galvenokārt Zemgalē, kur jau izsenis mīt lielākās krauķu kolonijas. Cīņa ar nelūgtajiem viesiem gan nav bijusi visai sekmīga, tāpēc šopavasar vietvaras nolēmušas tam netērēt līdzekļus, ziņo ReTV.

Kā ReTV skaidro DAP, tā ir cīņa ar vējdzirnavām, ja putniem, pateicoties iedzīvotāju it kā labajiem nodomiem, brīvi pieejams nepieciešamais barības daudzums.

Tuvojoties pavasarim, Zemgalē klāt ir arī nelūgtie viesi – krauķi. Jelgavā tie mitinās gan dzīvojamajos masīvos, gan pilsētas centra skvērā. Ar viņu radīto troksni un netīrību nav apmierināts neviens, tomēr uzrunātie iedzīvotāji nav vienisprātis, vai ar krauķiem būtu jācīnās.

Pašvaldības mežzinis ReTV skaidro, ka cīnīties ar krauķu ligzdām atļautajos laikos agrā pavasarī un rudenī var zemes īpašnieks, tāpēc daudzstāvu namu iemītniekiem palīdzēt uzņēmums “Pilsētsaimniecība” nevarot. Pilsētas skvērā gan vairākus gadus esot mēģināts iznīcināt krauķu ligzdas, tomēr gaidītais rezultāts izpalicis. “Tas rezultāts diemžēl ir nekāds. Ir iztērēts daudz līdzekļu, bet krauķi – kā ir, tā ir. Varbūt mazliet mazāk ir palikuši tieši šajā vietā, bet tas nozīmē, ka blakus pagalmā ir par divām ligzdām vairāk, bet šeit par divām mazāk,” saka Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iestādes “Pilsētsaimniecība” mežzinis Mārtiņš Krūmiņš.

Šogad ar krauķiem necīnījās arī Bauskā, kur krauķu kolonija mitinās netālu no pils un Iecavas parkā. Iepriekš Bauskas novadā gan zāģēti zari, gan gāztas ligzdas, gan likti trokšņu lādiņi, tomēr nelūgtie viesi projām nav devušies. 

Vienas krauķa ligzdas nogāšana maksā vairāk nekā piecdesmit eiro. Pēc DAP datiem, ik gadu krauķu ligzdu nogāšanai tiek izsniegtas 10-15 atļaujas, tomēr cīņa būtu daudz efektīvāka, ja iedzīvotāji, it kā mīlot dzīvās radības, neizmestu pārtikas atkritumus kaķu barotavās, neatstātu vaļā atkritumu konteinerus un nebarotu kaijas un baložus.DAP pārstāve Gita Strode: “Tas viss ir jāskatās kompleksi. Viens, kur krauķi veido kolonijas, būvē ligzdas, bet otrs, kur un kā viņiem ir pieejama barība. Jebkurai sugai ir svarīgi pamatvajadzības apmierināt. Ja ir pieejams pietiekams barības daudzums, tad tā suga tur būs. Tas pievilina, un pievilina ne tikai putnus, bet es teiktu, ka tas ir arī veids, kā pilsētā ievilina lapsas, vēl citus dzīvniekus.”

Par krauķu ligzdu iznīcināšanu bez DAP atļaujas var tikt piemērots administratīvais sods sākot no 70 eiro, bet par iznīcināšanu lielos apmēros var draudēt arī kriminālatbildība.