Iecavas vidusskolā centralizēto eksāmenu bioloģijā kārto 39 audzēkņi
Ar satraukumu piektdienu, 22. maiju, uzsāka ne tikai Iecavas vidusskolas izlaiduma, bet arī 11. klases audzēkņi. Viņi tāpat kā vidusskolēni visā Latvijā kārtoja centralizēto eksāmenu bioloģijā.
No šī mācību gada skolēniem vidējā izglītībā obligāti jākārto centralizētais eksāmens vienā no dabaszinātņu jomām: ķīmijā, fizikā vai bioloģijā. To var izdarīt optimālajā (vienkāršoti – pamata) līmenī, kas tiek apgūts 10. un 11. klasē, bet var arī augstākajā līmenī pēc padziļinātām mācībām 12. klasē.
Bioloģija šķiet vieglāka
Šogad Iecavas vidusskolā optimālajā līmenī eksāmenu bioloģijā kārtoja 28 vienpadsmitklasnieki, kas ir turpat puse no visa audzēkņu skaita šajā klašu grupā. Eksāmenu fizikā izvēlējās 19 skolēni, bet ķīmijā vismazāk – 11 audzēkņi.
Vidusskolas bioloģijas un ķīmijas skolotāja Ilvija Ķurbe pieļauj, ka skolēni bioloģiju izvēlas, jo tā viņiem šķiet vieglāka, kas gan nebūt tā neesot. Arī te jāapgūst pamatdati, lai zinātu pareizās atbildes.
Arī pēc skolas direktores vietnieces izglītības jomā Lienes Logvinas-Siliņas domām, skolēniem šķiet, ka bioloģijā vēl kaut ko var izdomāt, turpretī fizikā vai ķīmijā tāpat kā matemātikā viela ir vienkārši jāzina. Izvēli gan ietekmējot arī tas, kādā jomā jaunietis tālāk studēs. Ja tās, piemēram, ir tehniskās zinātnes, kārto eksāmenu fizikā, ja medicīna – bioloģijā.
Kopumā vidusskolēniem optimālajā līmenī jānokārto četri eksāmeni, bet augstākajā – vismaz viens. Daudz jauniešu Iecavas vidusskolā izvēlas kārtot pat vairākus eksāmenus augstākajā līmenī. To ar gandarījumu atzīmē L. Logvina-Siliņa. Augstskolā tas jauniešiem dod papildu iestāšanās bonusa punktus.
Iecavas vidusskolā augstākajā līmenī eksāmenu var kārtot angļu valodā, matemātikā, bioloģijā, ķīmijā un sociālajās zinātnēs. Visbiežāk skolēni izvēlas angļu valodu, tomēr šogad arī bioloģija bijusi izvēle vismaz 11 divpadsmitklasniekiem. Kopumā no izlaiduma klašu 53 audzēkņiem bioloģiju padziļināti mācījās 21 jaunietis.
Pamatlīmeņa bioloģijas eksāmenā iecavniekiem pievienojās arī septiņi Pilsrundāles vidusskolas audzēkņi, jo eksāmens var norisināties tikai tad, ja ir vismaz 10 kārtotāju. Rundāliešus pavadošā skolotāja Dagnija Černaja pastāstīja, ka visi vienpadsmitklasnieki izvēlējušies kārtot eksāmenu tieši bioloģijā, jo šajā priekšmetā jutušies vispārliecinātākie. Papildstresu eksāmenu drudzim gan radot tas, ka pārbaudījums jākārto citā skolā, nepierastā vidē.
Arī augstākajā līmenī bija divi viesskolēni no Vecumnieku vidusskolas 12. klases.
Mazāk stundu nekā citās dabaszinātnēs
- klasei bioloģijas eksāmens norisinājās divās daļās. 40 minūtes skolēni tiešsaistē testa veidā pārbaudīja savas zināšanas, bet pēc tam vēl pusotru stundu rādīja savas prasmes.
Savukārt izlaiduma klašu audzēkņiem eksāmens bija vēl garāks. Pēc 50 minūšu tiešsaistes testa divas stundas bija atvēlētas prasmju pārbaudei, bet noslēgumā vēl stunda kompleksa pētījuma veikšanai.
Bioloģijas skolotāja I. Ķurbe uzsvēra, ka šis priekšmets, salīdzinot ar citām dabaszinātnēm, stundu skaita ziņā esot apdalīts. Par to skolotāji runājuši arī valsts līmenī. Priekšmeta pamatkurss ir obligāts. 10. klasē tam tiek atvēlēta tikai viena stunda nedēļā, 11. klasē – trīs stundas, kas ir krietni mazāk nekā ķīmijai vai fizikai. Neskatoties uz niecīgo stundu skaitu, eksāmena uzdevumu prasības esot tādā pašā līmenī kā citās dabaszinātnēs.
L. Logvina-Siliņa piebilst, ka praktiski visos priekšmetos, kuros jākārto eksāmeni, stundu ir par maz, jo zināšanu apjoms, kas skolēniem jāapgūst, esot milzīgs.
Pārliecinātāki jūtas bioloģijā
Pirms pārbaudījuma jautājām arī jauniešiem, kāpēc izvēlējušies kārtot eksāmenu tieši bioloģijā. Vienpadsmitklasnieki sūdzējās, ka apgrūtinoši esot eksāmenus kārtot, līdztekus tupinot ikdienas mācības. Satraukums gaitenī bija jūtams; kāds mēģināja vēl ātri kaut ko atkārtot no apgūtā stundās. Skolotāji gan ieteica labāk atvilkt elpu un nemēģināt pēdējā brīdī vēl ko iemācīties.
Iecavas vidusskolas 11.b kases skolniece Megana Karstā bioloģiju izvēlējusies, jo ķīmijā nejutās spēcīga. Turklāt eksāmena stress izdošanos parasti vēl samazina. Otrā izvēle bijusi fizika, taču, salīdzinot ar to, bioloģija vairāk izprasta un tajā varot arī loģiski izsecināt, pat, ja par kaut ko nav pārliecības. Līdz šim bioloģijas stundās sekmes bijušas vidējas – septiņu ballu līmenī. Megana pieļauj, ka arī nākotnē bioloģija varētu noderēt profesijas apguvē. Klasesbiedri atklājuši, ka ķīmijā eksāmens bijis viegls, savukārt fizikā – grūts. Tad nu ir cerība, ka bioloģijā būs kaut kas pa vidu.
Pilsrundāles vidusskolas vienpadsmitklasniece Elīna Poikāne arī bioloģiju izvēlējusies tāpēc, ka tur tomēr var loģiski izdomāt, jo saistīts ar norisēm apkārtējā vidē. Sekmes šajā priekšmetā bijušas labas – septiņas astoņas balles, taču padziļināti bioloģiju apgūt vairs neturpinās. Nākotnes ieceres esot pavisam tālas no tās.
Vidusskolas izlaiduma klases jaunietim Reinim Rozentālam interese par dabas procesiem esot jau kopš bērnības. Vēlāk aizrāvusi arī anatomija, jo vēlējies kļūt par mediķi. Kaut nu Rei-nis vairāk nosliecies par labu psiholoģijas studijām, bioloģija, īpaši jau cilvēka uzbūve, arī šajā jomā esot ļoti svarīga. Tāpēc padziļināti to apgūt un kārtot eksāmenu bijis tikai loģisks solis. Reinim bioloģija nekad nav šķitusi sarežģīta, jo viņam tā vienmēr ir interesējusi. Visgrūtākais – daudz terminu, kurus jāapgūst, lai kaut ko varētu iemācīties un izprast. Reinis pārliecināts, ka visiem izdosies nokārtot eksāmenu, jo viela apgūta gan stundā, gan pašmācības ceļā.
Norisei strikta kārtība
Eksāmena norises reglaments ir ļoti strikts. L. Logvina-Siliņa sacīja, ka tas ir skrupulozi jāievēro, jo jebkurā brīdī pārbaudīt eksāmena gaitu var ierasties arī speciāla komisija.
Piecpadsmit minūtes pirms sākuma audzēkņiem atļāva ieiet eksāmena telpā. Skolēni pa vienam tika aicināti klasē, uzrādot personu apliecinošu dokumentu. Līdzpaņemtās somas un telefoni, kas izslēgti lidmašīnas režīmā, bija jāatstāj pie pedagoga galda. Paturēt varēja vien pildspalvu un lineālu.
Darba vietās katram bija savs dators ar speciāliem pieejas kodiem, kalkulators un datu buklets, kur noderīga informācija izmantošanai eksāmena laikā.
Iecavas vidusskolas 11. klases eksāmena gaitu uzraudzīja Iecavas pamatskolas pārstāve Zane Sapronova un vidusskolas pārstāvis Kārlis Indriksons. Telpā noteikti nevar atrasties priekšmeta skolotājs.
Gaidot eksāmena rezultātus, panervozēt skolēniem vajadzēs vēl vairāk nekā mēnesi, jo tie būs zināmi tikai pēc 3. jūlija. Lai eksāmens tiktu uzskatīts par nokārtotu, iegūtajam vērtējumam vidusskolas centralizētajos eksāmenos jābūt vismaz 20%. ◆
Valsts pārbaudījumu informācijas sistēma «nobrūk»
Ja 12. klašu eksāmens 22. maijā pulksten 10 noritēja bez starpgadījumiem, tad pusstundu vēlāk 11. klašu pārbaudījums nevarēja sākties laikus, jo Valsts pārbaudījumu informācijas sistēma «nobruka». Skolēni nevarēja autentificēties, lai uzsāktu darbu.
L. Logvina-Siliņa, komentējot piedzīvoto, atzina, ka audzēkņi notikušo nepārdzīvo un panika neesot celta, jo situācija izskaidrota un mūsdienu skolēni saprot, ka sistēmas var pievilt. Turklāt ziemā bijis sistēmas izmēģinājums, tad arī piedzīvots kas līdzīgs. L.Logvina-Siliņa sagatavoja jaunus autentifikācijas kodus un pēc pusstundas, nedaudz vēlāk eksāmens varēja sākties. Tālākā procesā tikai atsevišķiem skolēniem sistēmas darbība bija palēnināta, kas varēja pastiprināt satraukumu, taču visi esot paguvuši darbu paveikt laikus.
«Bauskas Dzīve» par nebūšanām eksāmena norisē lūdza komentāru Valsts izglītības attīstības aģentūrai, atbilde pirmdien līdz avīzes nodošanai tipografijā nebija saņemta.
