Ziemas medību sezona turpinās. Vēl līdz šī mēneša beigām atļautas briežu buļļu un mežacūku medības. Izdodas nošaut arī pa kādai lapsai un jenotam. Pēdējie gan šajā laikā parasti devušies ziemas miegā, bet tā kā ziema kavējās, jenoti aizvien ir sastopami, aktīvi darbojoties, situāciju raksturo Zemgales virsmežniecības virsmežziņa vietnieks Guntars Vāvers.Viņš piebilst, ka bebri medījami līdz 31. martam. Arī tie siltā laika dēļ nesnauda, bet visu šo laiku cītīgi gatavojās ziemai. Tie izmanījušies mītni sev uzsliet pat Rīgā pie kanāla. Speciālists pieļauj, ka īsā miega dēļ pavasarī zvēri būs gurdeni, jo nebūs kārtīgi izgulējušies.Viena rudaste – tāds līdz svētdienas, 6. janvāra, pusdienlaikam bija Bauskas rajona mednieku kolektīva «Bauskas ozoli» dienas guvums. Traucēja nelielais sniegputenis, kas rītapusē dzenājās pa rajonu, sūkstījās «Bauskas ozolu» biedrs Edgars Piķelis. Iespējams, pret vakaru rezultāts būs citādāks. Mednieks nepiemirst palielīt veiksmīgākās medības, kas bijušas īsi pirms Ziemassvētkiem – 23. decembrī. Tad kolektīvam izdevies nomedīt 14 mežacūku.Tie laiki, kad medībās gāja gaļas dēļ, ir pagājuši. Bieži, kaut bise līdzi, mednieks uz mežu dodas atpūsties no ikdienas rūpēm un vērot, ne šaut. Turklāt, ja mednieks ir mežā, tur nav malumednieka, kas tiešām pret dzīvniekiem izturas nežēlīgi, teic E. Piķelis.G. Vāvers papildina, ka vaļasprieks uzliek arī nopietnus ar likumu noteiktus pienākumus – medību resursus izmantot tā, lai nodrošinātu medījamo dzīvnieku sugu populāciju, genofonda un medījamo dzīvnieku apdzīvotās vides aizsardzību un saglabāšanu. «Tāpat pašlaik tiek pārbaudīts, vai kāds nenodarbojas ar malumedniecību. Pagājušā gada janvārī un februārī, kad bija uzsnidzis sniegs, Bauskas rajonā noķērām četrus cilpniekus – pamanījām sniegā pēdas, izgājām tās un pierādījām vainu,» atklāj G. Vāvers.
