Vienreizlietojamo trauku spožums un posts

Latvijā, tāpat kā daudzās citās Eiropas Savienības (ES) valstīs, aprites ekonomikas principi kļūst par būtisku valsts ilgtspējīgas attīstības stratēģijas daļu un arī par katra cilvēka ikdienu, īpaši, ja runājam par izlietotā iepakojuma un vienreizlietojamo trauku apsaimniekošanu.
Aprites ekonomika ir jauns veids, kā mēs domājam par resursu izmantošanu, kā saimniekojam gudrāk. Lineārā ekonomikā mēs iegūstam izejvielas, ražojam lietas un pēc lietošanas izmetam. Aprites ekonomikā mēs tomēr cenšamies izmantot resursus tā, lai nekaitētu videi – šķirojam, pārstrādājam, remontējam un izmantojam ilgāk.

Miljardiem galda rīku
Runāt par vienreizlietojamiem traukiem ir īpaši svarīgi, jo ik gadu pasaulē izmanto un izmet aptuveni 40 miljardus plastmasas dakšiņu, karošu un nažu. Kaut arī Latvijā ir aizliegts tirgot vienreizlietojamos plastmasas traukus, tomēr tie, veikala plauktos nereti pārdēvēti par «vairākkārt lietojamiem», arvien ir visai izplatīti.
Taču jāpatur prātā, ka vienreizlietojamais iepakojums ne vienmēr ir kaut kas liels un uzreiz pamanāms. Latvijas jūras vai ezeru krastos tiek atstāti sīkie atkritumi, piemēram, izsmēķi vai pudeļu korķi. Izplatīti ir arī vienreizlietojamie trauki, plastmasas un stikla pudeles, salvetes, plastmasas maisiņi, ēdiena pārpalikumi. To visu iedzīvotāji ņem līdzi, dodoties atpūsties, bet diemžēl ne vienmēr aiz sevis savāc.
ES standarti paredz, ka situācija piekrastē ir apmierinoša, ja atkritumu daudzums nepārsniedz 20 vienības uz 100 metriem, bet pērn Latvijas piekrastēs kopējais atkritumu slodzes rādītājs bija 375 vienības uz 100 pludmales metriem.
Tāpēc galvenais princips, ko der ievērot piknikā pludmalē vai mežā – pēc sevis atstāt vidi tikpat kārtīgu un tīru vai pat kārtīgāku un tīrāku, nekā tā bija pirms mūsu ierašanās.

Jūrā 70% atkritumu ir plastmasa
ES 2019. gadā pieņemtā direktīva aizliedza vairākus vienreizlietojamus izstrādājumus, tostarp plastmasas galda piederumus, krūzītes, šķīvjus, salmiņus un maisiņus. Aizliegums stājās spēkā 2021. gadā, tā mērķis ir samazināt plastmasas atkritumu daudzumu jūrās un okeānos, kas patlaban jau ir ap 70% no visiem jūras atkritumiem.
Turklāt līdz 2029. gadam 90% no izmantotajām plastmasas pudelēm ir jāsavāc atkritumos un jāšķiro. Savukārt līdz 2025. gadam plastmasas pudeļu sastāvā 25% jābūt pārstrādātai plastmasai, bet līdz 2030. gadam – vismaz 30%.

Nav dabai draudzīgs
«Vienreizlietojamie plastmasas trauki pēc savas būtības ir viena no videi nedraudzīgākajām lietām pasau-lē – tos nereti izmanto vien dažas minūtes, bet pēc tam tie kā atkritumi nav derīgi otrreizējai pārstrādei un visbiežāk nonāk dabā,» saka «Zaļās jostas» vides izglītības vadītāja Elīna Sprūde-Nesenberga.
Svarīgi atcerēties, ka nekas vienreiz lietojams nevar būt dabai draudzīgs, taču, salīdzinot ar plastmasas izstrādājumiem, kas dabā vai atkritumu poligonā atradīsies gadu simtus, dabai mazāk kaitīgi ir dabīgo šķiedru vienreizlietojamie trauki un galda piederumi.
Ja nekādi nevar izvairīties no vienreizlietojamo trauku izmantošanas, ieteicams izraudzīties alternatīvas, kas atkritumu poligonā vai dabā ātri sadalīsies un neradīs paliekošu piesārņojumu. Tādi ir bioplastmasas priekšmeti, kas ir piemēroti kompostēšanai mājās – uz tiem ir norāde «OK Home Compost», kā arī papīra šķīvji, kas pārklāti ar augu bāzes laku, nevis plastikāta kārtu. Rūpnieciski kompostējamais iepakojums jānodod šķirojamos atkritumos.
Dzērienu salmiņus var izgatavot no makaroniem vai niedrēm. Galda piederumus var darināt no tīras koksnes. Taču jāatceras, ka šo izstrādājumu izgatavošanai patērē milzīgus dabas resursus un zemes platības kultūraugu izaudzēšanai, bet tos iztērē vienā mirklī.

Pašvaldības ietekmē patēriņu
Rīgas dome problēmu risina, nosakot liegumu publiskos pasākumos izmantot vienreizlietojamos plastmasas traukus, bet privātos pasākumos tāda lieguma nav, un tas nozīmē, ka tuvākajos gados, visticamāk, šie trauki arvien tiks izmantoti.
Pašvaldībām ir iespēja ievērojami ietekmēt vienreizlietojamo trauku un galda piederumu patēriņu, ja saistošajos noteikumos iestrādā konkrētas prasības. Piemēram, Tallinā no 2019. gada un Viļņā no 2020. gada publiskos pasākumos un pilsētas svētkos nav atļauts lietot plastmasas vienreizlietojamos traukus un piederumus. Savukārt Tartu mūzikas festivālā bija galda trauku depozīta sistēma. Rīgā ielu ēdināšanas vietās ir jābūt atsevišķi norādītai maksai par vienreizlietojamo trauku, ļaujot klientam pašam novērtēt, cik daudz viņš ietaupa, ja pēc maltītes dodas ar savu kārbiņu.
«Mēs aicinām izvērtēt iespēju doties uz atpūtas vietu ar savām pudelēm vai glāzēm, ko uzpildīt atkārtoti. Tās var izmantot ilgstoši, un katru reizi nevajadzēs pirkt jaunu plastmasas pudeli vai glāzi. Jā, iespējams, ar šķīvīšiem varētu būt sarežģītāk, bet šādos gadījumos aicinām labāk iegādāties papīra šķīvi, nevis plastmasas, jo tas sadalīsies ātrāk un būs videi draudzīgāks,» saka «Zaļās jostas» vides izglītības vadītāja.
Viņa piebilst, ka līdzi paņemta daudzkārt lietojama dakšiņa, karote vai nazītis neaizņem daudz vietas, tāpēc labāk paņemt līdzi vairākas reizes lietojamus piederumus, nevis pirkt plastmasas trauku iepakojumu. Turklāt tas palīdzēs ietaupīt, jo nebūs jātērē nauda par to, ko vēlāk izmet.

Ierobežojumi un depozīts
Vairākas ES dalībvalstis ir noteikušas papildu ierobežojumus, lai mazinātu plastmasas izstrādājumu lietošanu. Francija ir aizliegusi plastmasas iepakojumu noteiktiem augļiem un dārzeņiem, kā arī vienreizlietojamus plastmasas traukus publiskos pasākumos.
Aizvien populārāka kļūst depozīta trauku sistēma, kur pie tirgotāja var iegādāties vairākkārt lietojamu krūzi, bet pēc tam to nodot atpakaļ un saņemt naudas atmaksu. Līdzīga sistēma darbojas Šveicē un bieži arī dažādos pasākumos Latvijā.
Eiropā arvien populārāki kļūst daudzkārtlietojamie trauki, kurus var izmantot atkārtoti. Lielie kafejnīcu tīkli piedāvā atlaides klientiem, kuri izmanto personiskās krūzītes. Arī Latvijā degvielas uzpildes stacijas un veikalu tīkli piedāvā atlaidi kafijai, ja to uzpilda līdzi atnestajā termokrūzē.
Latvijā vietnē lietovelreiz.lv sadaļā «Uzpildies atkārtoti» var atrast tirdzniecības vietas, kur var iegādāties pārtiku savos traukos.

Alternatīva – ēdamie trauki
Eiropā attīsta inovatīvus risinājumus, piemēram, traukus un iepakojumu no ēdamiem materiāliem vai citām videi draudzīgām alternatīvām. Latvijā dažviet piedāvā ēdamas krūzītes, ir uzņēmums, kas ražo ēdamos traukus no klijām.
Daudzi ražotāji pāriet uz bioloģiski noārdāmiem un kompostējamiem materiāliem, piemēram, cukurniedru šķiedrām, bambusu, kartonu vai citiem augu izcelsmes materiāliem. Tie parasti ir mazāk kaitīgi videi, jo sadalās ātrāk nekā tradicionālā plastmasa.

Ko dara Latvija?
Latvija ir pieņēmusi vairākus tiesību aktus un regulējumus, kas atbalsta aprites ekonomiku un iegrožo vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu lietošanu. Proti, kopš 2021. gada Latvijā ir spēkā ES vienreizlietojamās plastmasas direktīva, kas aizliedz vairāku izstrādājumu, tostarp vienreizlietojamu plastmasas trauku un salmiņu lietošanu. Direktīva veicina dabai draudzīgāku izstrādājumu izmantošanu un samazina plastmasas atkritumus.
Latvijā, tāpat kā citviet ES, darbojas paplašinātās ražotāju atbildības sistēma, kas paredz – uzņēmumiem ir jāuzņemas atbildība par iepakojuma savākšanu un pārstrādi pēc lietošanas, tāpēc tie maksā dabas resursu nodokli. Taču komersants var pievienoties un noslēgt līgumu ar ražotāju atbildības sistēmas uzņēmumu, piemēram, ar «Zaļo jostu», kas nodrošinās izlietotā iepakojuma savākšanu un nodošanu pārstrādei, bet komersantam nebūs jāmaksā dabas resursu nodoklis.

Šķirot, šķirot un vēlreiz šķirot
Atkritumu šķirošana un pareiza apsaimniekošana ievērojami uzlabo vides stāvokli un mūsu veselību ne tikai šobrīd, bet arī nākamajām paaudzēm. Tāpēc dzīvot apritīgāk ir katra iedzīvotāja personīga atbildība, turklāt pareizi sašķirotu vieglo iepakojumu – plastmasu, papīru, kartonu, metālu, kā arī stiklu, izved bez maksas.
Šos atkritumus savāks, pāršķiros un nodos atkārtotai pārstrādei vai enerģijas ieguvei. Rūpīgi šķirojot, rēķinu par atkritumu izvešanu var samazināt pat par 30%, jo saruks sadzīves atkritumu apjoms, tāpēc tos varēs izvest retāk vai izmantot mazāka izmēra konteineru.
Lai materiāls būtu derīgs pārstrādei, svarīgi, lai tas būtu tīrs, sauss, bez pārtikas pārpalikumiem vai eļļas paliekām. Iepakojums pirms izmešanas jāsaplacina, tā konteinerā var ievietot trīs reizes vairāk materiāla. ◆

Ēdinātāji novadā izmanto pārstrādājamus traukus

Bauskas novada ēdināšanas uzņēmumi lielākoties izmanto pārstrādājamus vienreizlietojamos traukus, ēdinātāji atklāj «Bauskas Dzīvei».

Uz vietas ēd vairāk
Bauzes tirgus kafejnīcas «Bauzīte» vadītāja Daiga Milliņa stāsta, ka parastā darba dienā maltīti līdzņemšanai izvēlas aptuveni 20-30 cilvēku – ēdēju skaits uz vietas esot lielāks.
«Cilvēki nāk pēc maltītes no astoņiem rītā līdz pat kafejnīcas darba beigām – kāds jau no paša rīta vēlas kartupeļus ar kotleti, kāds tikai smalkmaizītes. Ļoti iecienītas ir mūsu pašu ceptās pan-kūkas, kuras piedāvājam klientiem svētdienās. Arī tās ēd gan uz vietas, gan ņem līdzi,» stāsta vadītāja, «ir apmeklētāji, kuri nāk paši ar saviem traukiem. Cenas augušas visam, tas liek pacelt maksu par produktiem un trauciņiem arī mums.» Biežāk maltīšu līdzņemšanas pakalpojums tiekot izmantots vasarā, kad cilvēki brauc atpūsties pie dabas.
Nereti vasaras sezonā uzņēmums nodrošina ēdināšanu arī citiem pasākumiem, piemēram, Jaunsardzes nometnēm – arī tur maltītes pako vienreizlietojamos traukos.
«Visi vienreizlietojamie trauki, ko izmantojam, ir pārstrādājami, tieši mūsējie ir no putuplasta. Dakša, nazis un karote ir no koka, kas gan daļai cilvēku ne īpaši patīk – uz dakšas ir grūtāk paņemt ēdienu, arī karotes ir lēzenas un diezgan neparocīgas,» tā D. Milliņa.

Sadzīves atkritumu urna pustukša
Kafejnīca «Sēdnīca» Vecumniekos ikdienā piedāvā ēdienu gan uz vietas, gan līdzņemšanai – lielākā daļa apmeklētāju izvēlas ēst turpat kafejnīcā, stāsta uzņēmuma īpašniece Linda Daga.
«Klientu skaits atšķirīgs – ja ēdinām uzņēmumu, tad nedēļā vien varam izlietot vairāk nekā simts vienreizlietojamos traukus, arī ikdienā pieprasījums ir atšķirīgs. Visi trauki ir no pārstrādājama materiāla – papīra, pārstrādājamas plastmasas, bet galda piederumi gan ir daudzreiz lietojamie.»
L. Daga stāsta, ka ēdināšanas uzņēmums atkritumus atsevišķi šķiro plastmasas un papīra, stikla un sadzīves pārpalikumu konteineros. Gatavošanā izmantoto eļļu atsevišķi glabā un nodod pārstrādei, līdzīgi kā pārtikas atkritumus. «Šķirojam visu – šai lietai esam pievērsušies tik nopietni, ka sadzīves atkritumu konteiners mums jau ir par lielu un bieži stāv pustukšs.»

Papildmaksas pagaidām nav
Iecavas kroga «Viestarti» vadītāja Ilze Skrastiņa stāsta, ka ikdienā klienti biežāk izvēlas ēst kafejnīcā, taču ir daļa, kas izvēlas maltīti līdzņemšanai – šis pieprasījums ir lielāks pusdienu laikā un vasarā.
«Līdzņemšanas trauki ir no pārstrādājamās plastmasas, tiem ir norādīts arī pārstrādes simbols. Galda rīki sākotnēji bija no koka, taču to kvalitāte nebija tā labākā – tagad atkal ir pieejami pārstrādājamas plastmasas piederumi. Papildu maksa par līdzņemšanas traukiem pagaidām nav noteikta,» skaidro
I. Skrastiņa.
Uzņēmums atkritumus šķiro – atsevišķi nodala plastmasu un papīru, sadzīves atkritumus un stiklu. Pārtikas atkritumus nodod vietējā saimniecībā, un tam nepieciešams parakstīts Pārtikas un veterinārā dienesta dokuments, kas apliecina, ka zemnieku saimniecībām nodotie pārtikas atkritumi nenonāks mājlopu barībā. ◆