VIDEO: Vietējiem satraukums par Misas pamatskolas nākotni

Šobrīd vairāk nekā 100 mazajām lauku skolām, kurās ir mazāk par 120 bērnu, pēc jaunākajiem skolu tīkla kritērijiem draud aizvēršana vai reorganizācija. Misas pamatskolā Bauskas novadā mācās 93 skolēni, īstenojot arī iekļaujošo izglītību. Klasēs skolēnu ir maz, kas ļauj pedagogiem individuāli pievērsties bērnu attīstībai. Vecāki, pagasts un arī skolas vadība atzīst – ja šo skolu slēgs, Misa var arī pazust no kartes kā apdzīvota vieta. Pašvaldībā cer, ka skolu tomēr izdosies saglabāt, bet par tās nākotni lēmumi gaidāmi vēlāk, ziņo Zemgales reģionālā televīzija.

Misas pamatskolas vēsture sniedzas 50 gadu garumā – septiņdesmitajos gados kūdras fabrikas ciematā vajadzēja skolu, bērnudārzu, sakārtotu infrastruktūru. Savulaik te mācījušies vairāk nekā 330 skolēni, bet pēc novadu reformas pamatskolā 34 pedagogi strādā ar nepilnu simtu bērnu, un audzēkņu skaits turpina rukt. Skolai par sliktu nākuši arī gandrīz neizbraucamie ceļi, jo iedzīvotāji to dēļ nav spējuši mērot ceļu līdz galvaspilsētai Rīgai, intervijā televīzijai norādīja Misas pamatskolas direktore Valija Vaina.

Gan skolotāji, gan bērnu vecāki atzīst, ka skola ir īpaša: tajā mazā skolēnu skaita dēļ valda ģimeniska vide, katrs bērns tiek izcelta kā vērtība. Šādas skolas reorganizācija būtu zaudējums gan vietējai sabiedrībai, gan skolēniem un viņu nākotnei. “Nav jau arī noslēpums, ka dažiem bērniem, atnākot uz šejieni, ir komunikācijas problēmas. Nespēj atvērties un nespēj iekļauties kolektīvā, un tas notiek tā pamazām. Es domāju, ja tagad aizvērtu skolu, viņiem vajadzētu doties kaut kur citur. Tas viņiem nebūtu labi,” sacīja Vaina.

Tikmēr Misas pamatskolas skolotāja Inga uzsvēra, ka mazais bērnu skaits klasēs ļauj ar katru skolēnu darboties individuāli: “Mēs esam viena liela ģimene.”

Savukārt pamatskolas skolnieces tētis Tālis pauda, ka skolas aizvēršanas gadījumā būtu jāmeklē jauna dzīvesvieta: “Jāpārceļas tuvāk kādai lielākai skolai, kuru neaizvērs, jo mana meita iet šajā skolā, un man negribētos, ka viņa pulksten 7 no rīta stāv uz ceļa un gaida autobusu.”

Arī skolnieces Dārta un Annija atzina, ka skolas slēgšana būtu sāpīgs moments visiem: “Šeit mēs pazīstam skolotājus, šeit ir saprotoši skolotāji un viņi nāk pretim. Es domāju, ka daudzās skolās tā nav. Nu lielākajās, protams.”

Tomēr šīs skolas liktenis līdz galam izlemts vēl nav. Pašvaldībā norādīja, ka, pirmkārt, no Izglītības un zinātnes ministrijas vēl neesot saņemts jaunais skolotāju finansēšanas modelis. Otrkārt, ja Misas skola neatbildīs kritērijiem, tad arī vietvara domās, ko darīt tālāk. Bauskas novada pašvaldības administrācijas Izglītības nodaļas vadītāja Baiba Šumina norādīja, ka mazās skolas ir būtiskas: “Ja meklējam mazo skolu lielākos plusus, tad noteikti jāpiemin klašu piepildījums – tas ir neliels. Līdz ar to izglītojamajiem mācību process var būt individualizētāks.

Nereti šīs lauku teritoriju izglītības iestādes tieši tiek ieteiktas bērniem, kuri nespēj iejusties lielos klašu kolektīvos, kuriem nepieciešams lielāks pedagogu atbalsts.”

Kad gaidāms pašvaldības lēmums, pagaidām nav nolemts, taču noprotams, ka Misas skolai atbalsts no vietvaras būs.

Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātais informatīvais ziņojums par skolu tīkla reformu raisījis satraukumu daudzviet, kur skolas potenciāli neatbilst kritērijiem un būtu slēdzamas.

Skolu tīkla sakārtošanai Latvijā ne vien mainīts minimālo skolēnu skaitu atsevišķās klašu grupās, bet arī piedāvāts uz skolu tīklu skatīties daudz detalizētāk – ne vairs tikai novadu līmenī, bet arī pagastu līmenī. Turklāt kā viens no kritērijiem, pašvaldībām lemjot par optimālu skolu tīklu, ir izglītības iestādes sasniedzamība – mazākajām klasēm nevis atkarībā no attāluma, bet ceļā pavadītā laika.

Pērn novembrī Ministru kabinets apstiprināja arī ministrijas informatīvo ziņojumu par jauna skolotāju algu finansēšanas modeļa izveidi.

Pašlaik valsts aprēķināto naudu skolām sadala pašvaldības. Tas ļauj uz lielāku skolu rēķina subsidēt mazākas skolas. Jaunajā modelī valsts maksās par programmām, kas izpildīs “optimālas klases kritērijus”. Pašvaldības vairs nedrīkstēs pārdalīt naudu starp savām skolām, subsidējot mazākās skolas. Modelis paredz, ka mazajās skolās darba samaksu segs arī pašvaldības.

Pedagogu arodbiedrība un pašvaldības uzskata – modelis nav izrunāts; arvien neatbildēti jautājumi.

Līdz janvāra beigām plānots pabeigt normatīvu izstrādi, ko sabiedriskai apspriešanai nodos februāra sākumā. Ieviest to plānots jau nākamajā mācību gadā.