No šodienas, 15. marta, vimbu cope mūspuses upēs atļauta, ja ir iegādāta speciāla licence.
Bauskas novada domes saistošie noteikumi nosaka, ka licencēta makšķerēšana noteiktos Lielupes, Mūsas un Mēmeles posmos Bauskas novada administratīvajā teritorijā ilgst no 15. marta līdz 15. maijam. Tā tiek organizēta ar nolūku uzlabot zivju krājumu aizsardzību un racionālu izmantošanu, kā arī līdzekļu iegūšanai zivju krājumu papildināšanai un makšķerēšanas, kā aktīva un veselīga dzīvesveida, attīstībai.
Lai regulētu makšķerēšanas slodzi uz zivju resursiem un izlīdzinātu rekreatīvo slodzi vienmērīgāk, visā licencētās makšķerēšanas teritorijā ir noteiktas divas makšķerēšanas zonas – „A zona” un „B zona”. Ik gadu makšķerniekiem ir iespējas iegādāties limitētu skaitu licenču, atkarībā no izvēlētās makšķerēšanas zonas un ilguma.
Jāatgādina, ka pērn sezona tika pārcelta par vairākām nedēļām – iepriekš tai starts tika dots 1. aprīlī, bet šis būs otrais gads ar sezonas sākumu 15. martā. Šādas korekcijas saistītas ar novērojumiem dabā: bargas un stabilas ziemas pēdējos gados vairs nav ierastas, arī upju un zivju dzīves ritms mainās. Vienlaikus, apstiprinot jaunos noteikumus, pērn palielināts arī atļautais vimbu loms – licencētajā makšķerēšanā dienā drīkst paturēt līdz desmit vimbām, kamēr iepriekš atļautas bija astoņas. Jāmin, ka vispārējā kārtībā var iegūt septiņas vimbas.
Bauskas Mednieku un makšķernieku biedrība (MMB) vimbu makšķerēšanas licences sāka tirgot pagājušajā sestdienā, 7. martā. Vimbu copmaņu “spietu” pie biedrības ēkas durvīm šoreiz gan nemanīja. Ja agrāk pēc licencēm stāvēts pat naktī, bažījoties, vai kārotā atļauja būs kabatā, tad tagad neilgi pirms pulksten deviņiem bija sapulcējušies vien daži desmiti vīru.
“Kādreiz te bija pilns. No diviem naktī cilvēki ieņēma rindu, bet šodien pavisam mazs pulciņš. Skaidrs, ka makšķernieku pulks sarūk, jaunie praktiski klāt nenāk. Sezonas licence izdevīga ir tiem, kas uz upi dodas bieži, bet daudziem pietiek ar vienas dienas atļauju,” pārdomās dalījās sestdienas rītā sastptais baušķenieks Aldis Ozoliņš.
Viņš norādīja, ka tagad jāgaida, kamēr viss ledus būs izgājis, tad vimbu copei vārti būs vaļā. “Ja vimba ienāk, tad tā ir visur – gan Mēmelē, gan Mūsā, gan Lielupē. Jau rudenī te bija pilns ar zivīm, vimbas griezdamās gāja, pat leca pa gaisu,” atminējās Aldis. Komentējot pašu copi, Aldis saka – viss atkarīgs no vimbu apetītes.
“Ja zivs ņem, tad var likt uz āķa gandrīz jebko, bet, ja intereses nav, vari piebarot, mainīt ēsmu uz āķa, bakstīt ar to zivij gar degungalu, taču rezultāta nebūs, tad atliek kaut kā vienkārši nosist laiku, kaut sauļojoties, “ nosaka Aldis un papildina, ka pats visbiežāk vimbas cienā ar motili vai balto tārpu.
Baušķenieks Jons Svetiņins makšķerēšanai aktīvi pievērsies pēc aiziešanas pensijā. “Ko tad mājās darīt? Biju tālbraucējs šoferis, no 1996. gada braukāju ar fūri. Lai neiesūnotu, var aktīvi pavadīt brīvo laiku pie upes. Pabiju šogad vairākas reizes Igaunijā, makšķerējām asarīšus Peipusā. Vienā reizē kopējais loms bija ap 10 kilogramu, citā reizē mazāks, bet galvenais jau pats process,” norādīja Jons. Viņš sestdien bija ieradies, lai savlaicīgi iegādātos B zonas sezonas licenci. “40 eiro atdevu par licenci, un 10 eiro bija drošības nauda. Domāju, ka maksa ir samērīga, jo katrs var palūkot, kādas cenas ir veikalu plauktos un ko, piemēram, par 40 eiro var nopirkt. Tiesa A zona ir dārgāka, bet man atliku likām pietiek ar B zonu, braucu uz Mežotnes pusi, tur vairāk vietu zināmas,” pavēstīja Jons un piebilda, ka dažkārt zivs vēl nav noķerta, bet jau ir pieteikušies gribētāji, kas vimbu nopirks no viņa. Uz copi pensionārs dodas ar pludiņmakšķeri, jo ar to interesantāka makšķerēšana.
Uzrunātie makšķernieki atzina, ka vēl grūti spriest, kāda izvērtīsies šī sezona. Pagājušā esot bijusi pagalam švaka, bet vēl gadu iepriekš vimbu cope bijusi priekšzīmīga.
Bauskas Mednieku un makšķernieku biedrības vadītājs Māris Vaitekūns neslēpa, ka par tik zemu interesi licenču iegādē nav īpaši pārsteigts. “Pēc pagājušā gada rādītājiem jau varēja prognozēt šādu ainu. Ja 2018. gadā tika izpirkti 96 procenti licenču, tad pērn – vairs tikai nedaudz vairāk par pusi. Daudzi pāriet uz licenču iegādi internetā, arī mums tad vieglāk, bet makšķerniekiem ērtāk – nospied pāris pogas un licence rokā,” komentēja M. Vaitekūns un pieļāva, ka pēc dažiem gadiem licenču tirdzniecības process noritēs tikai internetā.
Līdzīgi kā paši copmaņi, arī M. Vaitekūns akcentēja, ka sarūk aktīvo makšķernieku skaits. “Citi tik veci palikuši, ka uz upi vairs neiet, daudzi jau viņsaulē, pirms nedēļas atkal viens mūsējais aizgāja “copēt citos medību laukos”, tā nu paliekam arvien mazāk, bet jaunie bariņam tikpat kā nepiepulcējas. Daļai veco makšķernieku zivis ir bizness, bet jaunajiem nav šādas intereses, viņiem vajadzīgs process. Citiem arī pašas zvīņaines nevajag, darbojas pēc principa – ķer un atlaid,” situāciju ieskicēja M. Vaitekūns.
Agrāk problēma bijusi, kā starp biedriem sadalīt ierobežoto A zonas licenču skaitu, bet tagad aina ir cita. “Savulaik bija brīži – kuram dot, kuram nedot, jo ir 50 licences, bet gribētāju daudz vairāk. Tagad biedrībā ir 36 biedri un tās pašas 50 licences,” atzīmēja M. Vaitekūns.
Šobrīd daudziem pietiek ar vienas dienas licenci, priekš kam viņa sezonas, ja zina, ka tikai divas reizes aizdosies uz upi?
“Bauskas Dzīve” interesējās, ja makšķernieku mazāk vai zivju ir vairāk? “Ar zivīm te savs stāsts, šķiet, piemēram, vimbām domāšana pavisam izmainījusies. Novembrī te tās mudžēt mudžēja, jo ūdens līmenis bija augsts kā pavasarī. Loģiski spriežot, vimbas jūnijā aiziet uz jūru, bet te novembrī jau ir atpakaļ, kaut kas tām galvā ir sagriezies. Ko tad tās var šeit paēst? Te nav nekādas barības bāzes, to var skaidri just, noķerot “vietējo” vimbu, kas te jau ienākusi iekšā, tai nepavisam nav tā tauku satura, galīgi kārna nodzinusies. Tās, kuras svaigas iepeldējušas, ir sudrabotas, pilnīgi jūt to treknumu, pavisam cita lieta. Jūrā tomēr ir krabītis, garnele, pavisam cita barības bāze, bet te upē barojas ar kaut kādiem brakšķiem. Kad uzšķērd vimbu, var redzēt, ka tur pilns ar mēsliem,” pastāstīja M. Vaitekūns.
Vaicājot, vai tomēr mūspuses upēs ir kāda “zelta ādere”, kur vimbas ķeras vislabāk, M. Vaitekūns paskaidroja, ka vimba ir jāmeklē, kā arī cope atkarīga no ūdens līmeņa upē.
“Šobrīd pali uz brīdi līmeni pacels, bet, ja pēc tam tas nokritīsies un klāt nenānks, būs švaki. Pagājušajā gadā tā arī bija. Ūdens līmenis pazeminājās, nokrišņu nebija un ar mokām varēja noķert normu. Es domāju, ka ar katru gadu Mūsā būs mazāk zivju, jo tie migrācijas ceļi ir mainījušies. Novembrī es nobrīnījos, ka Mēmelē pie tā saucamās ceļa daļas bija pilns ar vimbām, bet iepriekš tā nav bijis, Es domāju, ka zivis kaut kā sazinās, ka Mūsa ir slēgta, jo Lietuvas pusē ir dambis un zivīm nav kur tālāk sprukt. Turklāt visi sēkļi ir aizburbuši ar mēsliem, tīrīts nekas nav, bet zivīm nepieciešamas nārsta vietas – tīrs sēklis. Uz Uzvaras pusi jau Mūsā ir dūksnājs, vēl daži gadi bez kārtīgām ziemām un tur būs viss pārpurvojies. Šobrīd patīra tikai peldvietas, lai iztirītu garos posmus, vajadzīga piemērota tehnika un prāvas naudas summas. Tas būtu valstiskā līmenī jādomā, bet šobrīd valstij ir citas prioritātes,” norādīja M. Vaitekūns.
Biedrības pārstāvis Aleksandrs Gurkovskis papildināja, ka upju stāvokļa uzlabošana ir ļoti sarežģīta ne tikai izmaksu, bet arī dažādu prasību dēļ.
Šogad plānots tīrīt upes posmu pie Lepšām, lai arī tas nav garš, darbus apgrūtina stāvs krasts, privātīpašumi un piekļuves iespējas tehnikai. Vēl sarežģītāks ir jautājums, kur likt no ūdenstilpnes izcelto sanesumu un augu masu. Dabas aizsardzības pārvaldes prasību dēļ to nevar vienkārši atstāt krastā, bet izvešana rada ļoti lielas izmaksas.
M. Vaitekūns minēja piemēru, ka iepriekšējā tīrīšanā Lielupē pie Cepļa no ūdens izcelti akmeņi, šķembas. Formāli tas skaitās atkritums, taču praksē rodas absurda situācija – būvmateriālu būtu jāved uz atkritumu poligonu “Getliņi”. Sarunās ar Dabas aizsardzības pārvaldi ir panākts neliels progress, iespējams, upē tiks veidota sala.
Biedrībā norādīja, ka šogad mūspuses upēs turpināsies arī zivju resursu papildināšana. Līdakas paredzēts ielaist gan Mēmelē, gan Mūsā, iespējams, tas notiks šī gada augustā.
Uzziņai:
Makšķerēt drīkst tikai ar licenci: pieejamas vienas dienas un sezonas licences. No 15. marta līdz 14. aprīlim atļauts makšķerēt no krasta vai iebrienot ūdenī, bet no 15. aprīļa līdz 15. maijam drīkst makšķerēt tikai no krasta. Makšķerēšana atļauta tikai gaišajā diennakts laikā, trešdienās, piektdienās, sestdienās, svētdienās un svētku dienās.
Atļauts izmantot vienu pludiņmakšķeri, vienu gruntsmakšķeri vai mušiņmakšķeri, un tai jābūt aprīkotai tikai ar vienu āķi, kura atstarpe nedrīkst pārsniegt 8 milimetrus. Ar vienu licenci dienā drīkst paturēt līdz 10 vimbām, vimbai jābūt vismaz 30 centimetru garai.
Makšķerniekam pie sevis jābūt licencei, personu apliecinošam dokumentam un makšķerēšanas kartei. Jāievēro arī pienākums sakopt makšķerēšanas vietu, ievērot zemes īpašnieku prasības, auto novietot tikai atļautās vietās, aizpildīt loma uzskaiti un licenci ar loma datiem atgriezt ne vēlāk kā piecu dienu laikā pēc tās derīguma beigām. Ja licence pirkta klātienē, tiek piemērota drošības nauda, ko atmaksā tikai pēc licences nodošanas.
Vienas dienas makšķerēšanas atļauja A zonā maksā desmit eiro, bet B zonā – astoņu eiro. Sezonas licences maksā 100 eiro A zonā un 70 eiro B zonā. Noteiktām sabiedrības grupām – bērniem, jauniešiem līdz 16 gadiem, senioriem, personām ar invaliditāti, politiski represētajiem un Goda ģimenes kartes īpašniekiem – piemērotas tiek atlaides, attiecīgi 70 eiro A zonā un 40 eiro B zonā.
