Iecavā jau gadu dzīvo kāda piecu cilvēku vjetnamiešu ģimene, kas cenšas iedzīvoties Latvijā, ziņo sabiedrisko mediju ziņu portāls lsm.lv.
Trīs bērni apmeklē pirmsskolas izglītības iestādi “Cālītis”, un
visi padziļināti apgūst latviešu valodu. Ģimene dzīvot Latvijā izvēlējās
vairāku iemeslu dēļ: laba vide bērnu audzināšanai, atvērta sabiedrība,
ka arī veiksmīgi var attīstīt savu biznesu.
“Latvijā ir tieši tas, ko meklējam: laba vide, lai veiksmīgi atvērtu
savu uzņēmumu un laba vide bērniem. Apkārtējie cilvēki ir ļoti labvēlīgi
noskaņoti – ne tā kā, piemēram, Anglijā, kur uz mums skatās, it kā mēs
darītu tikai sliktu. Arī Vācijā nav laba attieksme pret vjetnamiešiem.
Bet Latvijā ir citādi – mēs nevēlamies graut jūsu valsti, bet investēt
tajā,” saka iebraucēja no Vjetnamas Ti Tan Mi Ngujena.
Viedoklis, ka izglītoti cittautieši, ierodoties Latvijā, būtu
pilntiesīgi strādāt, piemēram, medicīnas nozarē, ir maldinošs. Tons Lam
Trans personīgi saskāries ar šo problēmu. Pēc profesijas – oftalmologs –
Trans nav tiesīgs strādāt Latvijā. “Mans sertifikāts nav derīgs
Latvijai un Eiropai. Tāpēc šobrīd palīdzu sievai atvērt savu restorānu,”
saka Trans.
Lai dzīvotu Latvijā, iebraucēju budžetam bija jābūt vismaz 15 000
eiro, un, lai saņemtu atļauju dzīvot Latvijā, ir jāmaksā nodokļi –
vismaz 3000. “Mēs dzīvojam pēc jūsu standartiem. Starp mums nevajadzētu
būt atšķirībai. Mēs negribētu, lai uz mums skatītos kā uz nelegālajiem
imigrantiem,” norāda Ngujena.
Viņa arī stāsta, ka Latvijā parasti runā par nelegāli iebraucošajiem
vjetnamiešiem. “No Krievijas nelegāli iekļūst nabadzīgās rases cilvēki
bez zināšanās, bez izglītības, un viņi nelegāli dodas uz Vāciju un
Čehiju. Tas ir cits stāsts. Bet es neatbalstu tos, kuri veic nelegālas
darbības. Tur jau ir tā problēma, ka latvieši zina par vjetnamiešiem
tikai saistībā ar nelegālo imigrāciju. Tāpēc es mēģinu pierādīt, ka mēs
esam citādi,” pauž Ngujena.
Pierādījuši sevi, iebraucēji Iecavā jūtas komforti. Situācija, kas
šobrīd ir vērojama austrumu pierobežā, ik dienas notverot nelegālos
imigrantus – liek saprast, ka latvieši baidās pieņemt citu valstu
pilsoņus. “Man ir plāns palīdzēt jebkuram manas valsts pilsonim, kurš
vēlas dzīvot Latvijā, jo man palīdzēja daudz latviešu draugu. Es zvēru,
ka palīdzēšu,” saka topošā restorāna saimniece.
